Garīgā ziņā Ziemassvētku laiks ir miera un pārdomu brīdis. Svētku noskaņā lielāku uzmanību pievēršam ģimenei un citiem sev mīļajiem cilvēkiem. Šajā laikā aizdomājamies arī par līdzcilvēkiem, kuriem klājas grūtāk, un iesaistāmies dažādos labdarības projektos.
LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Dr.sc. soc. Dagmāra Beitnere stāsta: "Svētki saasina dažādas emocionālās izjūtas. Īpaši smagi to izjūt cilvēki, kuri svētkos ir vieni. Vajag atcerēties par vientuļajiem ļaudīm un uzaicināt viņus pie sevis ciemos. Domāju, ja mēs svinēšanas loku paplašinātu, tas mainītu visu komerciālo dāvināšanas kultūru. Tā ir cilvēku pašu brīva izvēle – pretoties vai piedalīties šajā komercijā un pirkt ļoti dārgas dāvanas vai tomēr dāvināt pašgatavotas."
Neizpaliek arī ikdienas steiga, rūpes un pienākumi, to starpā arī vēlme sagādāt sev tuvajiem cilvēkiem uzmanības apliecinājumus – dāvanas. Ikšķiles evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Dzintars Laugalis atklāj: "Lielākā dāvana svētkos no Dieva ir pats Kristus, tā ir pilnībā par velti un nav jānopelna. Svētais Nikolajs ir viens no lielajiem Baznīcas svētajiem, viņš nesa dāvanas, jo redzēja, ka vieni priecājas, bet otriem klājas slikti – nav ko ēst, nav ko vilkt mugurā. No tā arī ir aizsākusies dāvināšanas tradīcija Ziemassvētkos."
Ziemassvētki – gaidīšanas laiks
Ziemassvētku laiks ir arī gaidīšanas laiks, kas vainagojas ar piepildījuma sajūtu. Tiek gaidīta kopā būšana ar saviem mīļajiem, kristīgā pasaule gaida Jēzus bērniņa piedzimšanu, un tradicionālajā kultūrā tiek gaidīta gaismas uzvara pār tumsu. Svētku svinēšanas tradīcijas ir dažādas, tomēr Ziemassvētkus lielākoties aizvadām ģimenes lokā, apliecinot, cik mēs viens otram esam svarīgi.
Par Ziemassvētku laiku kristīgajā pasaulē stāsta mācītājs Dzintars Laugalis: "Ziemassvētku laiks ir otrs svarīgākais laiks Baznīcas gadā. Adventes laiks ir priecīga gaidīšana – tiek gaidīta gaisma, Kristus piedzimšana."
Pēdējos gados ir vērojama arvien lielāka sabiedrības interese par Ziemas saulgriežu svinēšanu tautas tradīcijās. Intereses pieaugumu apstiprina grafiķe-dizainere, folkloras draugu kopas "Savieši" dalībniece Ērika Māldere. Kā vienu no cēloņiem intereses pieaugumam tradīciju zinātāja min sabiedrības daļas vēlmi just sevi piederīgu Latvijai, izrādot interesi par latviskām lietām un meklējot latviskumu. Svētkos piekoptās tradīcijas, piemēram, iešana rotaļās un ķekatās, dziedāšana, bluķa vilkšana, stiprina arī attiecības starp vecākiem un bērniem, dod piederības sajūtu.
Arī latviešu tradicionālajā kultūrā Ziemassvētku laiks ir gaidīšanas laiks, tā ir vēršanās pie gaismas, gaismas sajūtas radīšana sevī, apkārtējā vidē, tajā skaitā valstī. Svētku laikam ir savas tradīcijas, viena no tām iešana ķekatās. Ē.Māldere norāda, ka ķekatas nav ālēšanās vai jokošanās, kā varbūt daļai sabiedrības tas šķiet, un pirms tajās doties ir jāizprot tradīcijas būtība. Tai ir dziļa simboliska nozīme – veicināt auglību, aizdzīt ļaunumu, atvest gaismu.
"Svētki saasina dažādas emocionālās izjūtas."
Luterāņu mācītājs Dzintars Laugalis par tautas tradīcijām Ziemassvētkos saka: "Bluķa vilkšana nav nekas šausmīgs, ja tas tiek veikts cerībā, ka tādējādi pasaule tiks darīta labāka. Var vilkt bluķi, var nest krustu, var velt lielu sniega bumbu, galvenais, ka doma ir laba. Bluķa vilkšanas tradīcijā ir kaut kas no tieksmes šķīstīt, darīt labāku. Jebkuram pagānismam ir raksturīgi, ka ar darbiem kaut kas ir jāizdara. Tiek veiktas darbības ar cerību, ka, pateicoties tām, būs labāk, bet kristietībā labās pasaules cerība tiek saskatīta Dievā."
Ikvienā mājā tiek gaidīta arī svētku eglīte. Arī šogad eglīti bez maksas var nocirst VAS "Latvijas Valsts meži" apsaimniekotajos mežos. Jāatceras, ka eglīti drīkst cirst tikai meža ceļu malās, uz stigām, grāvju malās un zem elektrolīnijām, pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem.
Ziemassvētkus nesvinam vienā dienā
Jau gadiem gaisā virmo ideja pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus – 7.janvāri – noteikt par brīvdienu. Šobrīd Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izskatīšanai iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"". Vēsturiski Latvijā izveidojusies situācija, ka vecticībnieki un pareizticīgie Ziemassvētkus svin vēlāk nekā citām tradicionālajām kristiešu konfesijām piederīgie, piemēram, katoļi un luterāņi.
"Pirms tradīciju piekopšanas jāizprot to būtība."
Pasaulē ir pareizticīgo Baznīcas, kuras Ziemassvētku svin 25.decembrī. Arī mūsu kaimiņvalsts Igaunijas Konstantinopoles patriarhātam piederīgie pareizticīgie. Igaunijā 20.gs. deviņdesmitajos gados sašķēlās Pareizticīgā Baznīca un izveidojās diviem patriarhātiem piederīgas Baznīcas. Maskavas patriarhātam piederīgie Latvijas un Igaunijas pareizticīgie Ziemassvētkus svin 7.janvārī. Dr.sc. soc. Dagmāra Beitnere norāda, ka Ziemassvētku svinēšana vienā datumā veicinātu Latvijas sabiedrības integrāciju. Tomēr tas nozīmētu patriarhātu maiņu.
Laiks atpūtai
Šogad svētku brīvdienas ir īpaši garas – no 20.decembra līdz 26.decembrim un no 29.decembra līdz 1.janvārim. Starp svētkiem tikai divas oficiālas darbdienas, viena no tām - sestdienā. Šis laiks sola patīkamu kopābūšanu ar saviem mīļajiem un, kā tas pienākas, pēc čakli aizvadīta gada – arī atpūtu un izklaidi. Atgūstot elpu no Ziemassvētkiem, klāt jau nākamie svētki – vecā gada aizvadīšana un jaunā sagaidīšana.
Par svētku sajūtu rūpējamies ne tikai savās ģimenēs, plašas un daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas un izklaides iespējas piedāvā kultūras un atpūtas iestādes. Par svētku programmu ar lielākām vai mazākām aktivitātēm ir padomājis ikviens Latvijas novads, piedāvājot gan profesionālu mākslinieku, gan pašdarbnieku priekšnesumus. Noteikti ir vērts ielūkoties savas vai kaimiņu pilsētas, ciema svētku programmā. Ar pasākumu programmu iespējams iepazīties katras pašvaldības mājaslapā vai pasākuma organizatoru mājaslapās.
LV portāls visiem saviem lasītājiem novēl skaistus, prieka un mīlestības pilnus gada nogales svētkus!
