Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iedzīvotāju saziņas un datu apmaiņas informatīvā sistēma ietver tehnisko, juridisko un finanšu dokumentāciju (zemes robežu plānus, pamatceltnes un namīpašuma kartītes, atskaites par remontdarbiem un to tāmes), kā arī virkni citu dokumentu.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Katrai dzīvojamai mājai jābūt mājas lietai
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums noteic, ka par ikvienu dzīvojamo māju ir iekārtojama mājas lieta. Tajā ietveramā informācija apkopojama četrās sadaļās:
Mājas lieta glabājas pie dzīvojamās mājas īpašnieka, bet, ja ēkai ir vairāki īpašnieki, — pie pārvaldnieka, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi.
Mājas lietas uzturēšanas principi detalizēti ir izklāstīti Ministru kabineta noteikumos Nr.908 "Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi". Tie nosaka, ka to izveido, kārto un aktualizē daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieks, pārvaldnieks vai īpašnieka pilnvarota persona.
"Diemžēl likumdevējs nav formulējis pašu terminu "mājas lieta," norāda SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis. "Taču to varētu definēt kā dzīvojamās mājas tehniskās, juridiskās un finanšu informācijas kopumu un tā izmaiņas mājas dzīves cikla laikā."
Normatīvo aktu regulējums atļauj mājas lietu iekārtot gan papīra, gan elektroniska dokumenta veidā.
Jelgavā mājas lieta elektroniskā formātā
"Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" kopumā apsaimnieko vairāk nekā 400 dzīvojamo māju un tai ir ap 15 tūkstoši klientu. Lai īpašnieki atbilstoši likumā noteiktajam varētu iepazīties ar sava nama mājas lietu, JNĪP (www.jnīp.lv) pašu spēkiem ir izveidojusi Iedzīvotāju saziņas un datu apmaiņas informatīvo sistēmu (ISDAIS). Tā ietver tehnisko, juridisko un finanšu dokumentāciju – zemes robežu plānus, pamatceltnes un namīpašuma kartītes, atskaites par remontdarbiem un to tāmes, kā arī virkni citu dokumentu.
"Informācijas tehnoloģijām ir kāda laba īpašība – šo sistēmu, gluži kā "Lego" spēlē, iespējams paplašināt, veidojot arvien jaunas iespējas," uzsver J.Vidžis.
Tagad līdztekus piekļuvei mājas lietai JNĪP klienti sistēmā var ievadīt, piemēram, sava dzīvokļa karstā un aukstā ūdens skaitītāju rādītājus, saņemt informāciju, vai tiem nepieciešama verifikācija jeb pareizības pārbaude. Tāpat JNĪP un siltuma piegādātāja "Fortum" sagatavotos rēķinus klienti pēc izvēles var saņemt arī elektroniskā formātā. Turklāt, vienojoties ar DNB, "Nordea", "Citadele", "Swedbank" un SEB, Iedzīvotāju saziņas un datu apmaiņas informatīvajā sistēmā izveidots tiešais savienojums ar šīm bankām.
"Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums noteic, ka par ikvienu dzīvojamo māju ir iekārtojama mājas lieta."
Sistēmas klienti pārvaldniekam var arī uzdot jautājumus un divu trīs dienu laikā saņemt atbildi. Kā atzīst J.Vidžus, lielākā daļa jautājumu parasti skar rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, taču neizpaliek arī lūgumi, piemēram, konsultēt par korektu dzīvokļa remontu.
Jelgavnieku izstrādātajai sistēmai ir vairākas īpatnības. Piemēram, lai nodrošinātu informācijas un lietotāju datu aizsardzību, dzīvokļa īpašnieks var iepazīties tikai ar sava nama mājas lietu, pieņemtiem lēmumiem un citu informāciju. Šajā, citiem slēgtajā sadaļā iespējams iegūt arī informāciju par sava nama parādniekiem. Nenomaksātā summa ir attēlota grafiskā veidā, kurā zaļa vai sarkana bultiņa norāda, vai tā sarūk vai palielinās.
Pašlaik daudzi Latvijas iedzīvotāji strādā ārzemēs un savus dzīvokļus nereti mēdz izīrēt. Tā kā Iedzīvotāju saziņas un datu apmaiņas informatīvā sistēma ir sasniedzama no jebkura planētas punkta, īpašnieks, strādājot Zviedrijā vai Īrijā, var piedalīties sava nama pārvaldīšanā, pieņemot attiecīgus lēmumus. Savukārt īrnieks mājaslapu var izmantot tikai skaitītāju rādījumu ievadīšanai sistēmā, rēķinu apskatei un apmaksai, taču dzīvokļa īpašnieka vietā lēmumus, kas saistīti ar mājas pārvaldīšanu, viņš pieņemt nevar.
Interneta vietne nodrošina arī savstarpējas saziņas iespējas starp attiecīgā nama dzīvokļiem. Tas vienkāršo kopīgu lēmumu pieņemšanu, liek trūkties parādniekiem un veicina gluži sadzīviskus nama iedzīvotāju kontaktus.
"Normatīvo aktu regulējums atļauj mājas lietu iekārtot gan papīra, gan elektroniska dokumenta veidā."
Vēl jāpiebilst, ka sistēmā atrodams arī Jelgavas autobusu satiksmes saraksts.
"Šobrīd no 15 tūkstošiem mūsu klientu elektronisko sistēmu izmanto vairāk nekā 6000 lietotāju," informē J.Vidžis. "Šo skaitu varētu palielināt vēl aptuveni par trim tūkstošiem, jo saskaņā ar aptaujas datiem internetu nelieto aptuveni seši tūkstoši dzīvokļu īpašnieku."
Apsaimniekotājs uzsver, ka šī sistēma "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes" klientiem ir devusi virkni priekšrocību. Šobrīd jau vairāk nekā puse no katru mēnesi nododamajiem skaitītāju rādījumiem tiek reģistrēta elektroniski. Ceturtā daļa klientu ir atteikušies no rēķiniem papīra formātā, savukārt aptuveni 1000 cilvēku sistēmu izmanto rēķinu apmaksai. Tāpat intensīvi tiek izmantota iespēja sazināties ar pārvaldnieku. Starp citu, sistēma ir ļāvusi samazināt nepamatotus pārmetumus saistībā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un finanšu jautājumiem.
Stāstot par sistēmas attīstību, J.Vidžis atzīst, ka šā brīža iespējas ir pirmais solis uz lēmumu pieņemšanu par mājas pārvaldīšanu elektroniskajā vidē. "Lai dzīvokļu īpašnieki varētu izmantot visas sistēmas iespējas, viņi ir jāapmāca darbam e-vidē," uzsver apsaimniekotājs. "Tāpat jāveicina šīs sistēmas plašāka izmantošana lēmumu pieņemšanā."
Jelgavnieki iecerējuši ar ISDAIS starpniecību ziņot, piemēram, par ārkārtas situācijām, kā arī sniegt informāciju par pakalpojumu pārtraukumiem un to atjaunošanu.
Līdzīga sistēma "Rīgas namu pārvaldniekam"
Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) ir lielākais Latvijas namu apsaimniekošanas uzņēmums, kas izveidots, apvienojot 15 patstāvīgas pašvaldības namu pārvaldīšanas kapitālsabiedrības. Šobrīd uzņēmums apsaimnieko 4600 ēku, kurās apsaimniekošanas pakalpojumus saņem gandrīz 180 tūkstoši klientu.
Lai nodrošinātu daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanu pēc vienotiem principiem un uzlabotu pašvaldības uzņēmuma kā dzīvojamo māju pārvaldnieka sniegto pakalpojumu kvalitāti, arī RNP ir izveidojis bezmaksas vortālu "e-parvaldnieks.lv", kas darbojas pusotru gadu.
"Lielākā daļa no gandrīz 200 tūkstošiem klientu ūdens skaitītāju rādījumus līdz tam iesniedza papīra formātā," stāsta RNP Komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns. "Internetu izmantoja visai maz dzīvokļu īpašnieku. Tāpat trūka informācijas par problēmām dzīvojamās mājās."
Izmantojot jauno vortālu, RNP klienti tagad var iesniegt ūdens skaitītāja rādījumus rēķinu sagatavošanai, saņemt rēķinus elektroniskā formātā, iepazīties ar darbu tāmēm un pārskatiem, kā arī sazināties ar apsaimniekošanas uzņēmumu.
Šobrīd ikviens dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānoto ieņēmumu un izdevumu tāmes 2014.gadam kopsavilkumu un dzīvojamajai mājai turpmāk nepieciešamo remontdarbu apkopojumu. Vortāla klientu profilā iespējams iepazīties arī ar RNP aktualitātēm un jaunumiem likumdošanas jomā.
"Sistēmas klienti pārvaldniekam var arī uzdot jautājumus un divu trīs dienu laikā saņemt atbildi."
Patlaban šo sistēmu izmanto vairāk nekā 65 tūkstoši klientu un 10 tūkstoši dzīvokļu īpašnieku atteikušies no rēķiniem papīra formātā. Nākotnē paredzēta iespēja elektroniskajā vidē arī pieņemt lēmumus par mājas pārvaldīšanu. To bija plānots sākt nākamgad, tomēr pagaidām nav rasts risinājums, kas neizmaksātu pārāk dārgi un paredzētu pietiekami drošu lietotāju autorizāciju.
"Šobrīd esam panākuši vienošanos ar divām bankām, lai mūsu klienti, izmantojot vortālu, varētu tieši norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem," stāsta K.Leiškalns. "Tāpat turpinām sarunas ar citām finanšu iestādēm. Taču svarīgs ir jautājums par šā pakalpojuma izmaksām."
"E-pārvaldnieka" sistēmas ieviešana ir ļāvusi RNP samazināt datu apstrādes laiku un izmaksas, apstrādāt datus elektroniski, izveidot vienotu struktūru, kā arī radītas iespējas paplašināt pakalpojumu klāstu.
"Šajā ziņā gribam mācīties no jelgavniekiem," uzsver K.Leiškalns. "Mūsu vortālā ir jāiekļauj arī mājas lieta un jāizveido komunikācijas iespējas starp viena nama iedzīvotājiem. Domājam arī par autorizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu, kas būtu saistīta ar mājas pārvaldīšanu."
Šeit jāpiebilst, ka RNP šā gada aprīlī Rīgas klientu centrā Brīvības ielā 49/53 ir uzstādījis termināli, kas dod iespēju elektroniski nodot ūdens skaitītāju rādījumus, kas ievērojami vienkāršo datu apstrādi.
Līdzīgas interneta vietnes ir izveidojuši arī citi dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmumi. Tās faktiski ir kļuvušas par Latvijas Elektroniskās pārvaldes sastāvdaļu, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt publisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ērtā un vienkāršā veidā, veicot elektronisku datu apmaiņu starp subjektiem, vienlaicīgi palielinot pārvaldes efektivitāti un samazinot tās izdevumus.
