Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No 2010.gada 1.jūlija līdz šā gada 30.jūnijam investīciju programmas ietvaros PMLP ir saņēmusi 6883 personu, tai skaitā 2893 investoru un 3990 viņu ģimenes locekļu, pieprasījumus termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai.
LV portāla infografika
Ir izraisījušās saspringtas diskusijas saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu ārzemniekiem, ja viņi veikuši investīcijas Latvijā. Šāda kārtība pastāv kopš 2010.gada 1.jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā. Jautājums patiešām ir svarīgs, un valdošajā koalīcijā arvien nav vienprātības par ieguldījumu īsteno atdevi. Īpaši asi pret uzturēšanās atļauju piešķiršanu saistībā ar ieguldījumiem nekustamajā īpašumā iestājas apvienība "Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK" – šī prasība pat kļuva par vienu no priekšnoteikumiem, lai nacionālā apvienība atbalstītu nākamā gada budžetu.
Imigrācijas likums cita starpā noteic, ka termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ārzemniekam ir tiesības pieprasīt, ja viņš investējis kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu, un šis ieguldījums ir vismaz 100 tūkst. latu. Likumā gan ir dota iespēja ieguldīt arī mazāku summu (25 tūkst. latu) uzņēmumos, kuri nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku un kuru apgrozījums nepārsniedz septiņus milj. latu gadā, un kuri valsts budžetā nodokļos iemaksā vismaz 20 tūkst. latu gadā.
Tāpat termiņuzturēšanās atļauju ir tiesības pieprasīt, ja ārzemnieks subordinētā kapitāla veidā ir veicis finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē vismaz 200 tūkst. latu apmērā vai iegādājies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus. Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās šādu darījumu kopējā summa noteikta ne mazāka par 100 tūkst. latu, citviet – vismaz 50 tūkst. latu vērtībā.
Atļauju pieprasījums arvien pieaug
Uz investīciju pamata piešķirto termiņuzturēšanās atļauju (ko dēvē arī par investīciju programmu) ieviešanas prakse regulāri tiek vērtēta: Iekšlietu ministrija ik gadu valdībā apstiprināšanai iesniedz īpašu ziņojumu, kas tālāk nonāk parlamentā.
Šogad valdība ziņojumu par Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29. un 30.punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem apstiprināja 17.septembrī, bet 25.septembrī to apsprieda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. Sīkāk ar šo dokumentu iespējams iepazīties Ministru kabineta interneta vietnē, bet turpmāk – izklāsts par Saeimas komisijā spriesto un no tā izrietošajiem secinājumiem.
"Pēdējos mēnešos TUA pieteikumu skaits palielinās."
Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, ievadot sēdi, sacīja, ka šā gada ziņojums no iepriekšējā atšķiras ar to, ka tajā ir iekļauta likuma normu reālā ietekme uz tautsaimniecību kopumā, kas pērn sākotnēji izpalika un ko nācies pieprasīt kā papildinājumu. Viņš arī sacīja: "Šis jautājums ir politiskā darba kārtībā un tādēļ sagaidāmi daudz jautājumu un viedokļu."
Imigrācijas likuma normu izmaiņu rezultātā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) pērn un līdz šā gada vidum investoriem un viņu ģimenes locekļiem ir pieteikts vairāk nekā četri tūkstoši termiņuzturēšanās atļauju (TUA).
PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze informēja: kopumā gandrīz 7000 ārzemnieku ieguldījuši finanšu līdzekļus kādā no iespējamiem investīciju veidiem. "Pēdējos mēnešos pieteikumu skaits palielinās, jo diskusijas par iespējamām izmaiņām nosacījumos ir diezgan nopietnas, un arī cilvēki, kuri iegādājušies nekustamo īpašumu, tās dzirdot, aktivizējas - iepriekš uzturēšanās atļauju viņi neprasīja, taču šā gada pēdējos mēnešos pieprasījums pieaug, jo ļaudis izmanto pašreizējās iespējas."
Kopumā TUA pieprasījuši 35 valstu pilsoņi, taču, ņemot vērā mūsu valsts ģeogrāfisko novietojumu, vēsturiskos aspektus un ar daudzajām trešajām valstīm salīdzinoši augsto dzīves līmeni, iespējas iegūt TUA par investīcijām galvenokārt ir piesaistījušas investorus no bijušajām Padomju Savienības republikām (gandrīz 95%). M.Roze stāstīja, ka nākamajā vietā aiz aktīvākajām valstīm – Krievijas, Uzbekistānas, Kazahstānas - ierindojami investori no Ķīnas (243 TUA pieprasījumi, tai skaitā šā gada pirmajā pusē 107).
Gandrīz visas investīcijas – nekustamajā īpašumā
Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, trijos gados līdz šā gada 1.jūlijam ir 419,2 milj. latu. Taču "lauvas tiesa" jeb 80% investīciju ieguldītas nekustamajos īpašumos. Tālāk seko ieguldījumi kredītiestādēs, bet viszemākajā vērtē investoru acīs bijušas kapitālsabiedrības. Abos pēdējos sektoros ieguldījumu apjoms bijis niecīgs.
M.Roze norādīja: investīcijas uzņēmumos veido tikai piecus procentus no kopējā investīciju apjoma. "Sākotnējais mērķis ir tāds - ieguldot 100 tūkstošus, šī summa tiek izmantota kādā investīciju projektā. Taču redzam divu kategoriju ārzemniekus: vieni patiešām īsteno šādus projektus, piemēram, iegādājoties zemi, maksājot arhitektiem un būvējot, bet otri gan iegulda šo summu kapitālsabiedrībā, bet netiek nomaksāti nodokļi un nekādas darbības, kas veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, nav. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams noteikt kaut kādus papildu kritērijus tieši šim investīciju veidam."
PMLP priekšnieka vietniece vērsa deputātu uzmanību arī uz to, ka, izmantojot tiesiskā regulējuma nepilnības, vairāki investori iegulda minimālo summu (katrs 25 tūkst. latu) vienlaikus vienā uzņēmumā. Formāli viņi izpilda prasību par 20 tūkst. nodokļu nomaksu, taču nodokļi nāk tikai no viena uzņēmuma. Tāpēc būtu jāparedz citi nosacījumi gadījumos, kad vienā uzņēmumā vēlas investēt vairāki ārvalstnieki vienlaikus.
"Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, trijos gados līdz šā gada 1.jūlijam ir 419,2 milj. latu."
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš izteica šādu vērtējumu: trīs gadu laikā ieguldītie 420 milj. latu – tā ir liela nauda, kaut arī no visas šīs summas vien aptuveni 50 miljoni ir banku subordinētais kapitāls un pavisam maza daļa – nepilni 10 miljoni - nonākuši uzņēmumu kapitālā.
Kā vērtēt šo ietekmi no ekonomiskā viedokļa? Trīs gadu laikā nodokļos, kaut arī galvenokārt saistībā ar nekustamo īpašumu, ir samaksāti 44 miljoni latu.
A.Liepiņš arī informēja, ka konsultāciju firma "Deloitte Latvia" nesen veikusi novērtējumu, kur aplēsts, ka trīs gadu laikā no TUA ieguvējiem nodokļos par preču un pakalpojumu iegādi saistībā ar nekustamā īpašuma iekārtošanu un uzturēšanu budžetā ir papildus saņemti 140 milj. latu.
Viņš arī skaidroja, ka Latvijā nav skaidri saskatāmas korelācijas, ka TUA saņēmēji īpaši ietekmētu nekustamā īpašuma tirgu Latvijā.
Arī ziņojumā lasāms: "Kā liecina nekustamā īpašuma tirgus dati, tad attiecīgās Imigrācijas likuma normas daļēji ir aktivizējušas tirgu. Kopš 2011.gada ir pieaudzis gan ārvalstnieku veikto darījumu skaits, gan veikto darījumu kopējā vērtība.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieaug arī kopējais darījumu ar dzīvokļiem īpatsvars. Darījumi ar dzīvokļiem veido gandrīz 50% no visa naudas apjoma nekustamā īpašuma tirgū. Vienlaikus, raugoties uz cenu dinamiku nekustamā īpašuma tirgū Rīgā un Jūrmalā, vērojams cenu pieaugums jaunos projektos. Pārējās Latvijas pilsētās, kā arī Rīgas mikrorajonos (sērijveida dzīvokļu tirgū cenas kopš ekonomikas krīzes dziļākās bedres faktiski nav augušas) tās praktiski nav mainījušās, taču darījumu skaits pieaug visās pilsētās. Pirkuma darījumi ar jaunajiem dzīvokļiem Rīgā ik mēnesi veido aptuveni 10% no visiem dzīvokļu darījumiem."
Straujo mājokļu cenu kāpumu Vecrīgā A.Liepiņš skaidro ar to, ka tiek atjaunotas sliktā stāvoklī esošās ēkas, pat grausti, kas bez ārzemnieku investīcijām nebūtu iespējams, un, protams, arī pārdošanas cena ir augsta. Ziņojumā ir teikts: "Tirgus aktivitāti dzīvokļu segmentā Rīgas centrā nosaka ārvalstnieku naudas klātbūtne, kā arī tas, ka, pieaugot ekonomikai, ienākumi straujāk aug turīgākās mājsaimniecībās, kuras izrāda interesi par Rīgas centru.
Jūrmalas centrā dzīvokļu pircēji vairumā gadījumu ir ārvalstnieki, kas pērk dzīvokļus galvenokārt jaunajos projektos. Jauno projektu attīstītāji jau pašlaik rēķinās ar ārvalstnieku interesi par nekustamo īpašumu iegādi, un līdz ar to tirgū tiek veidots atbilstošs piedāvājums."
Viedokļu atšķirības un pretstati
AS IBS "Prudentia" padomes loceklis Ģirts Rungainis komisijas sēdē pauda šādu viedokli: "Kopumā šis ekonomiskais efekts ir, un tas ir pozitīvs. To apliecinājis arī Ekonomikas ministrijas pētījums. Ko mēs darām? Importējam turīgus cilvēkus, kas veicina iekšzemes patēriņu. Jautājums - kas no tā iegūst? Iegūst relatīvi mazāk kvalificēti cilvēki, kas strādā pakalpojumu sektorā, nodarbojas ar mājražošanu, amatniecību un tamlīdzīgi. Iegūst arī arhitekti, dizaineri, konsultanti, importa preču tirgotāji un līdzīgu pakalpojumu sniedzēji.
Mans vērtējums ir tāds, ka viens šāds cilvēks (TUA ieguvējs) rada patēriņu, kas ir ekvivalents sešiem septiņiem vietējiem patērētājiem visa gada laikā, kaut arī viņš uzturas Latvijā vidēji divus mēnešus. Ja šo problēmu aplūkojam no ekonomikas skatupunkta, programmas krasa pārtraukšana radīs negatīvu ekonomisko efektu. Tā varbūt nedarbojas ideāli, turklāt turīgajiem Latvijas iedzīvotājiem īpašuma iegādi Jūrmalā un Rīgas centrā padara dārgāku (es, piemēram, neesmu ar šo procesu apmierināts, jo tas ierobežo manas iespējas iegādāties šos īpašumus), bet, manuprāt, 95% Latvijas iedzīvotāju tas nekādi neietekmē negatīvi. Mēģinājumiem "iedzīt" šo naudu citās investīcijās ir jābūt konsekventiem, pārdomātiem un savlaicīgi paziņotiem."
Deputāts Dzintars Rasnačs, bija pretējās domās: "Viss šis bizness bija uzsākts un jau trīs gadus tiek īstenots nekustamā īpašuma spekulantu glābšanai, un, protams, ir arī to komercbanku interesēs, kuru pārziņā ir ļoti daudz šo nekustamo īpašumu, kas pārsvarā ir pārņemti no maksātnespējīgiem kredītņēmējiem. Daudzām partijām pietuvinātām personām sponsori, finansētāji, atbalstītāji, ģimenes locekļi vai nu ir iesaistīti šajā biznesā, vai kā citādi saistīti, un tāpēc tās šo programmu atbalsta."
Viņš arī uzsvēra, ka tās komercbankas, kurām ir filiāles gan Ķīnā, gan Krievijā, protams, ir ieinteresētas īstenot savu biznesu, un šo valstu pilsoņi masveidā tiek aicināti un gaidīti Latvijā, un par to nevar nezināt. "Šī programma ir viena no lielākajām dziļumbumbām Latvijas attīstībai nākotnē," secināja deputāts, paužot nožēlu, ka komisijā nav pieaicināti tādi ekonomisti kā Roberts Zīle un Jānis Ošlejs, kuri šo problēmu padziļināti pētījuši un kuriem esot ļoti argumentēts viedoklis par šābrīža procesiem un nākotnes ietekmi.
Viņa kolēģis Kārlis Seržants (ZZS) savukārt sacīja: "Mēs arī esam šo jautājumu aplūkojuši un neesam par to, lai šo programmu krasi pārtrauktu. Taču, iespējams, jāveic kādas izmaiņas, lai palielinātu iemaksātās summas un iegūtos līdzekļus tiešām vairāk novirzītu uz reālām investīcijām. Bet vienlaikus arī jāteic, ka lielāku problēmu saredzam tajā apstāklī, ka Latvijai draudzīgu valstu pārstāvji masveidā izpērk lauksaimniecības un meža zemes, un šajā jautājumā praktiski nekas netiek darīts. Ja jāsalīdzina, kas mani uztrauc vairāk – viens krievs Jūrmalā vai dāņu cūku ferma, tad vairāk uztrauc šī dāņu cūku ferma."
Pārējie deputāti komisijas sēdē vēl interesējās, vai atbildīgās iestādes ir analizējušas likuma normu ietekmi ilgtermiņā - cik ārvalstnieku saņem TUA un cik daudz no viņiem izvēlas mūsu valstī dzīvot, kā arī, kuros reģionos gaidāms investīciju pieplūdums.
"„Lauvas tiesa” jeb 80% investīciju ieguldītas nekustamajos īpašumos."
Deputāti arī vaicāja, vai atbildīgās iestādes var kontrolēt, ka darījumi ar nekustamajiem īpašumiem ir fiktīvi, vai uzturēšanās atļauju pieprasītājus pārbauda arī valsts drošības iestādes.
A.Latkovskis uzsvēra: ieguldot uzņēmumu pamatkapitālā, investori likuma prasības nereti izpilda formāli un likuma mērķis netiek sasniegts. Komisija nolēma, ka nepieciešamas izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumos ārvalstu investoriem attiecībā uz ieguldījumiem kapitālsabiedrībās. Tādēļ atbildīgajām ministrijām jāpārskata kritēriji attiecībā uz šiem investoru ieguldījumiem un jāsagatavo attiecīgi grozījumi Imigrācijas likumā.
Vēl gan tiks spriests, vai nepieciešamie grozījumi Imigrācijas likumā tiks veikti pašlaik Saeimā skatītajā likumprojektā vai arī būs jāveido jauns. Ņemot vērā deputātu principiāli atšķirīgo nostāju saistībā ar TUA iegūšanu par nekustamā īpašuma iegādi, komisija neizlēma par kopīgu nostāju. Par iespējamiem turpmākajiem risinājumiem lems īpaša koalīcijas darba grupa.
