Pirms vairākiem gadiem Eiropas Komisijā tika izveidots Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds*. Tā mērķis ir tādu pasākumu kopuma izveide, kas palīdzētu tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uz īsāku vai ilgāku laiku ieradušies kādā no Eiropas Savienības valstīm, lai strādātu, mācītos, veidotu ģimeni. Būtiski, ka katrai valstij tiek piešķirtas finanses, lai tiktu veidotas tādas programmas, kuras nepieciešamas konkrētajai situācijai, jo arī imigrācijas vēsturiski veidojušās tradīcijas ir atšķirīgas.
EK tika pieņemta pirmā Latvijai domātā programma 2007.-2013. gadam, un tajā paredzētais ES ieguldījums ir 11,2 miljoni eiro.
"Katrai ES valstij tiek piešķirtas finanses, lai tiktu veidotas īpašas programmas, jo arī imigrācijas vēsturiski veidojušās tradīcijas ir atšķirīgas."
Latvija ir izvēlējusies četrus galvenos darbības virzienus:
- ES imigrantu integrācijas politikas kopējo pamatprincipu īstenošana praksē;
- rādītāju un novērtēšanas metodoloģiju izstrāde, lai novērtētu progresu, pielāgotu politiku un pasākumus un veicinātu salīdzinošo mācību koordināciju;
- politikas potenciāla attīstīšana, koordinācija un starpkultūru kompetences attīstīšana dalībvalstīs dažādos līmeņos un valsts pārvaldes iestādēs;
- pieredzes, labas prakses un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm integrācijas jomā.
Nesen beidzās pirmais projektu īstenošanas posms, un visas tajos iesaistītās
organizācijas iepazīstināja ikvienu interesentu ar savu darbu. Jāpiebilst, ka
šādu pasākumu bijis daudz, turklāt tie nenotika formāli, bet radoši, parādot
lielo daudzveidību, kā tika īstenotas tās ieceres, kuras nodrošināja konkursa
kārtībā iegūtais finansējums. Lūk, daži piemēri no šīs programmas laikā
paveiktā.
Rīgas Latviešu biedrība
Izstrādāts projekts "Programmu izstrāde un ieviešana starpkultūru dialoga un komunikāciju prasmju attīstībai personām, kuras sniedz pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem". Tika izveidotas piecas īpašas apmācību programmas starpkultūru dialoga prasmju un komunikāciju attīstības jautājumos, uzlabojot valsts iestāžu darbinieku, pašvaldību pārstāvju, sociālo darbinieku, biedrību un nodibinājumu pārstāvju un skolotāju kompetenci, sniedzot pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem, kas pārstāv dažādas kultūras un tradīcijas. Tās visas tika arī izmantotas mācību kursos Rīgā un Rēzeknē. Vairāku Latvijas pašvaldību un organizāciju pārstāvji izteica vēlēšanos šādas apmācības rīkot savās pilsētās un novados.
Piecas mācību programmas ir
- "Rotaļas un dejas kā komunikācijas līdzeklis dažādu etnicitāšu cilvēku saskarsmē". Programmas autors - horeogrāfs, kultūras, mākslas darbinieks Ernests Spīčs.
- "Etniskās un reliģiskās saskarsmes loma starpkultūru komunikācijā". Programmas autori - teologs, vēsturnieks doktors Guntis Kalme, psiholoģe Diāna Staņko un asistente, lektore Anita Feldmane.
- "Stāsti un stāstītprasme kā sociālās un etniskās integrācijas līdzekļi". Programmas autori – Latviešu folkloras krātuves vadošais pētnieks Guntis Pakalns un etnopsiholoģe, pedagoģe Māra Mellēna.
- "Kopīgais un atšķirīgais Baltijas jūras baseina valstu un cittautu kalendāro svētku ciklā un ieražās". Programmas autore – etnogrāfijas un kultūrvides speciāliste Indra Čekstere.
- "Teātra spēle kā metode dažādu etnisko grupu integrācijā un nacionālo tradīciju izzināšanā". Programmas autori - režisori, kultūrizglītības darba speciālisti Margita Poriete un Pēteris Vilkaste.
Latviešu valodas aģentūra
Latviešu valodas aģentūrā izstrādāta adaptācijas un mācību programma 13 līdz 18 gadu veciem pusaudžiem. Tā domāta, lai jaunietis, kas iebraucis no trešās valsts, apgūtu valsts valodas pamatprasmes (A1 līmenis), kā arī iegūtu valodas prasmei atbilstošu zināšanu apjomu par Latvijas un Eiropas pamatvērtībām, vēsturi, ģeogrāfiju, kultūru. Programmu papildina izstrādātais mācību līdzeklis, e-mācību materiāls, kartīšu komplekts, kā arī metodiskie ieteikumi skolotājiem latviešu valodas apguvei bez starpniekvalodas.
"Nepievēršot uzmanību imigrācijai, pastāv risks, ka trešo valstu valstspiederīgie paplašina norobežotu paralēlo pasauli līdzās jau esošajai svešvalodīgo kārtai"
Sarmīte Ēlerte
Tika veikta arī izstrādāto materiālu aprobācija trijās Latvijas skolās, kurās mācās trešo valstu valstspiederīgo bērni (Rīgas 15. vidusskolā, Rīgas 22. vidusskolā, Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā). Jaunajā mācību gadā ikviena Latvijas vispārizglītojošā skola saņems mācību materiālu komplektu. Šo jauno programmu augsti novērtējuši speciālisti, piemēram, sociolingvistikas profesore Ina Druviete.
Biedrība "Patvērums "Drošā māja""
Biedrība "Patvērums "Drošā māja"" Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (EIF) projektu "Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem" un "Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem" ietvaros par saviem galvenajiem mērķiem bija izvirzījusi tādas atbalsta programmas izveidi, kas nodrošinātu gan praktisku palīdzību trešo valstu pilsoņiem, kuri Latvijā iebraukuši samērā nesen, gan palīdzētu Latvijas speciālistiem apgūt zināšanas par migrācijas fenomenu, starpkultūru komunikāciju, migrantu tiesībām, mazaizsargātām migrantu grupām, sociālo darbu ar migrantiem un ar to saistītajām praktiskajām problēmām. Šobrīd svarīgi ir uzrunāt tos jaunos ieceļotājus, kas Latvijā jau uzturas, savukārt ekonomiskai situācijai uzlabojoties, arvien vairāk uzrunāt tos, kas tikko šķērsojuši Latvijas robežu, uzskata biedrības "Patvērums "Drošā māja"" pārstāvji.
"Jāpalīdz Latvijas speciālistiem apgūt zināšanas par migrācijas fenomenu, starpkultūru komunikāciju."
Projekta "Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem", kurš tika realizēts no šā gada marta līdz jūnijam, galvenā mērķa grupa bija trešo valstu valstspiederīgie, kas Latvijā uzturas ne ilgāk kā piecus gadus un kam ir nepieciešams vai varētu būt nepieciešams atbalsts un informācija dažādu sociālo, juridisko, medicīnisko vai citu jautājumu risināšanā, kā arī tie trešo valstu pilsoņi, kas vēl tikai plāno ierasties Latvijā. Tie trešo valstu pilsoņi, kas šobrīd jau dzīvo Latvijā, te ir iebraukuši uz termiņuzturēšanās atļaujas pamata. Viņiem bija iespēja piedalīties latviešu valodas kursos, tika sniegta dažādu speciālistu, piemēram, jurista, sociālā darbinieka, psihologa atbalsts, dota iespēja vairāk apzināt Latvijas kultūras un dabas savdabību.
Kultūras ministrija
Kultūras ministrija imigrantiem izdevusi informatīvu materiālu "Zini savas tiesības" par nosacījumiem un tiesībām izglītībā, darbā, veselībā, mājokļa jautājumos un politiskajā līdzdalībā. Informatīvais materiāls tapis ar "Sorosa fonda–Latvija" atbalstu, iesaistot biedrības "Patvērums "Drošā māja"" un citus ekspertus, arī jomas vadošos valsts pārvaldes speciālistus no Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Informatīvais materiāls būs pieejams PMLP nodaļās, kā arī nevalstiskajās organizācijās, kas sniedz atbalstu trešo valstu valstspiederīgajiem.
Materiāla prezentācijas laikā gruzīnu restorānā "Tamada" kultūras ministre Sarmīte Ēlerte sacīja: "Brīdī, kad cilvēks iebrauc svešā valstī, lai tur mācītos vai apmestos uz dzīvi, ir svarīgi, lai viņam tur ir pieejams labs padomdevējs jautājumos par viņa tiesībām un pienākumiem." Ministre uzskata, ka, nepievēršot pietiekamu uzmanību imigrācijai, pastāv risks, ka trešo valstu valstspiederīgie paplašina "norobežotu paralēlo pasauli līdzās jau esošajai svešvalodīgo kārtai". Valsts galvenie pienākumi iebraucēju integrēšanā ir sniegt atbalstu trešo valstu valstspiederīgajiem dzīves apstākļu nodrošināšanā, prasīt zināt valsts valodu, kā arī pārliecināties par viņu cilvēktiesību ievērošanu.
* Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds ir viens no četriem vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" finanšu instrumentiem, kas veicina taisnīgu atbildības sadali starp dalībvalstīm saistībā ar ārējo robežu integrētas pārvaldības ieviešanu un kopējās patvēruma un imigrācijas politikas īstenošanu. Pārējie trīs fondi ir Ārējo robežu fonds, Atgriešanās fonds un Eiropas Bēgļu fonds. Kopējais šā fonda paredzēto līdzekļu apmērs 2007.–2013. gadam ir 825 miljoni eiro.
