Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Situācijā, kad ir daudz normatīvo aktu, ir ļoti grūti nodrošināt to savstarpēju koordinētību, kā arī saskaņotību, atbilstību sākotnējam deleģējumam un tālāk – likuma jēgai un būtībai. Ir izstrādāti priekšlikumi normatīvo aktu skaita samazināšanai, aptverot piecus jautājumu lokus. Katrs no tiem ir pasākumu komplekss.
LV portāla infografika
Valsts prezidenta rīkojums Nr.7
2012.gada 12.decembrī Valsts prezidents izdeva rīkojumu Nr.7 "Par priekšlikumu izstrādi likumu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai".
Rīkojums nosaka: "Lai nodrošinātu pārskatāmāku, kvalitatīvāku un ikvienam uztveramāku normatīvo regulējumu, ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim Tieslietu ministrijai, sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju, citām iesaistītajām institūcijām un organizācijām, ir jāizstrādā priekšlikumi tiesiskā regulējuma pārmērīgas jaunrades mazināšanai skaitā un apjomā, kā arī jārada priekšnoteikumi pārāk detalizēta un sīkumaina tiesiskā regulējuma novēršanai."
Rīkojumu parakstījis Valsts prezidents Andris Bērziņš un tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Atbildīgās institūcijas ir uzsākušas darbu pie rīkojumā ietverto uzdevumu pildīšanas. Šā gada 28.jūnijā Tieslietu ministrija rīkoja diskusiju par priekšlikumu izstrādi normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai. Tajā piedalījās valsts pārvaldes, tiesu un akadēmiskās jomas pārstāvji..
Diskusijas iesākumā Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Kristīne Jaunzeme skaidroja, ka rīkojumam ir divi mērķi. Pirmais no tiem – jautājumu aktualizēt un rosināt diskusijas par pārāk sīko, detalizēto un fragmentāro tiesisko regulējumu Latvijā, jo ir svarīgi, lai normatīvo aktu regulējumu saprastu jebkurš iedzīvotājs. Otrais mērķis ir meklēt risinājumus un priekšlikumus, kā samazināt normatīvo aktu skaitu un apjomu.
Kādēļ šāda situācija ir radusies? Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina norāda uz četriem iespējamiem iemesliem:
Priekšlikumi aptver piecus jautājumu lokus
Tieslietu ministrija ir apkopojusi ministriju un iesaistīto institūciju priekšlikumus normatīvo aktu skaita samazināšanai, aptverot piecus jautājumu lokus, proti, organizatoriskie pasākumi, izglītojošie pasākumi, prakses pārskatīšana par Ministru kabineta noteikumu spēkā esamības atzīšanu, Ministra noteikumu institūta ieviešana, juridiskās tehnikas prasību ievērošana.
Pirmais jautājumu loks ietver organizatoriskos pasākumus. Sīkāk par tiem skaidro L.Medina. Viņa norāda, ka jebkurā situācijā, sastopoties ar kādu problēmu, ir nepieciešams izvērtēt, vai radušos situāciju var atrisināt ar jauna normatīvā akta radīšanu vai arī pastāv citas alternatīvas, kā šo situāciju risināt. Piemēram, tādas alternatīvas, kā skaidrojumi vai tiesu prakse.
Šai problēmai piekrīt arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, norādot: "Mēs gribam likumu kā atbildi uz jebkuru situāciju. Tā ir viegla atbilde, bet ir šaubas, vai tā ir pareizā atbilde, jo ir jālikvidē iemesls. Tādēļ likums ir pēdējais līdzeklis, ja pārējie nav bijuši iedarbīgi."
Tāpat būtu nepieciešams noteikt atbildīgo ministriju par konkrēta normatīvā akta virzību, un pārējās ministrijas, sadarbojoties ar šo ministriju, varētu izteikt priekšlikumus likuma grozīšanai. Turklāt ministrijām būtu stingrāk jāievēro normatīvo aktu projektu virzības un saskaņošanas termiņi, uzsver L.Medina.
"Ir svarīgi, lai normatīvo aktu regulējumu saprastu jebkurš iedzīvotājs."
Šajā jautājumā K.Jaunzeme norāda, ka Valsts prezidenta kanceleja atbalsta ideju par atbildības uzlikšanu ministrijām virzīt likumus un Ministru kabineta noteikumus. Viņa norāda, ka tas varētu būt līdzīgi kā Saeimā, kur likumiem ir atbildīgās komisijas. Turklāt tas varētu palīdzēt izvairīties no normatīvo aktu fragmentāras grozīšanas.
Vēl kā problēmu L.Medina min ministriju tieksmi rakstīt ļoti sīkus noteikumus par šauru jomu, līdz ar to piemērotājam, lai viņš aptvertu regulējumu konkrētā nozarē, ir jāiepazīstas ar ļoti lielu normatīvo aktu apjomu.
Situācijā, kad ir daudz normatīvo aktu, ir ļoti grūti nodrošināt to savstarpēju koordinētību, kā arī saskaņotību, atbilstību sākotnējam deleģējumam un tālāk – likuma jēgai un būtībai. L.Medina atzīst, ka tādēļ būtu nepieciešams veidot sistēmu, kur vienas jomas ietvaros izdotu tikai vienu vai dažus noteikumus, nevis daudzus un ļoti sīki reglamentētus.
Savukārt Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītājas vietniece Solveiga Līce uzsver: galvenais nevajag domāt par mehānisku normatīvo aktu skaita mazināšanu. Mērķis ir to kvalitāte, bet to var panākt, sadarbojoties juridiskajiem dienestiem, valsts varas pārstāvjiem, kā arī sabiedrībai un akadēmiskiem pārstāvjiem.
Viņa stāsta, ka Valsts kanceleja piedāvā veidot normatīvo aktu projektu izsludināšanas un saskaņošanas rīku internetā. Šāda ideja Valsts kancelejai radusies pēc viesošanās pie kaimiņu kolēģiem Igaunijā. Ideja ir normatīvo aktu projektu izsludināšana un saskaņošana internetā, un ministrija pati noteiktu saskaņošanas termiņu. Šī iecere varētu būt viens no risinājumiem, un to iecerēts realizēt tuvāko divu gadu laikā.
Izglītojošie pasākumi
Otrs jautājumu loks ietver izglītojošos pasākumus. Te būtu nepieciešama to speciālistu, kas izstrādā normatīvo aktu projektus, kvalifikācijas celšana, kā arī augsti kvalificētu nozaru speciālistu iesaistīšana normatīvo aktu izstrādes procesā, tāpat normatīvo aktu piemērotāju izglītošana, norāda L.Medina.
G.Kusiņš vairāk gan mudina domāt par nozaru speciālistu iesaisti un sabiedrības pārstāvju viedokļa uzklausīšanu.
Viens no šī jautājumu loka priekšlikumiem jau ir īstenojies. L.Medina informē, ka ir pieņemti grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas stāsies spēkā šā gada 1.septembrī.
Grozījumu likumā "Par tiesu varu" 28.2 panta piektā daļa paredzēs, ka atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās publicē mājaslapā internetā, ja likumā nav noteikts citādi. Tāpat publicē arī tiesas lēmumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumus, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.
Prakses pārskatīšana par MK noteikumu spēkā esamības atzīšanu
Trešais jautājumu loks aptver prakses pārskatīšanu par Ministru kabineta noteikumu spēkā esamības atzīšanu. L.Medina skaidro pastāvošo problēmu: "Situācijā, kad groza likuma deleģējumu vai likums zaudē spēku, pieņemam, ka ir nepieciešamība atkal izdot jaunus noteikumus, un Ministru kabinets ir spiests tos pārizdot. Pastāv uzskats, ka normatīvo aktu grozījumi ir visātrākais problēmu risinājums."
Kāds varētu būt situācijas risinājums? Tajos gadījumos, kad ir jāievieš jauna ideja vai jāsakārto kāda joma, kas skar vairākus normatīvos aktus, jautājumu sakārtotu ar izmaiņām vienā vai divos likumos.
"Mērķis ir meklēt risinājumus un priekšlikumus, kā samazināt normatīvo aktu skaitu un apjomu."
Tas nozīmē, ka būtu vadošais un pavadošais likums, ar ko izdara grozījumus pārējos normatīvajos aktos. Tādējādi samazinātu sākotnējo likumprojektu skaitu, ko virza caur Ministru kabinetu un Saeimu. Ja virzītu likumprojektu paketi, varētu izstrādāt vienu anotāciju, kurā aprakstītu visos normatīvajos aktos izdarāmos grozījumus.
G.Kusiņam ir šāds ierosinājums. Jau pašā likumā noteikt konkrētu laika periodu, kādā likums ir spēkā. Tad pēc attiecīgā termiņa izvērtēt, vai ir nepieciešams pagarināt likuma darbību. Ja nē –likums automātiski zaudē spēku. Tādā veidā likumu skaits samazinātos. Juridiskā biroja vadītājs domā, ka būtu nepieciešams arī normatīvo aktu sociālekonomiskais izvērtējums.
Ministra noteikumu institūta ieviešana
L.Medina norāda, ka tā būtu iespēja mazināt Ministru kabineta līmeņa dokumentu skaitu un atslogot Ministru kabinetu no sīkiem un tehniskiem jautājumiem, jo normatīvo aktu jaunrades process būtu nodots katra ministra kompetencē. Tas nozīmētu arī administratīvā sloga samazināšanu saskaņošanas procesā, jo valdības sēdē nebūtu jāizskata sīki un tehniski jautājumi.
Juridiskās tehnikas prasību ievērošana
Piektais jautājumu loks ir saistīts ar juridiskās tehnikas prasību ievērošanu. Skaidro L.Medina: šis ir jautājums par to, kādā veidā ierēdņi raksta normatīvos aktus un kādu valodu, tos rakstot, lieto. TM valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos atzīst, ka pārāk detalizēts regulējums rada vairāk problēmu nekā vispārīgas normas. Tās vēlāk iespējams piepildīt ar praksi, saturu un var elastīgi izmantot mainīgos apstākļos. Otrs secinājums – normatīvos aktus nevajadzētu grozīt tehniska rakstura dēļ; tos vajadzētu paturēt prātā līdz brīdim, kad ir nepieciešams mainīt normatīvu pēc būtības.
L.Medina min vēl šādus risinājumus, ko ieteikušas pašas ministrijas, – neliela apjoma lakoniska regulējuma izstrāde, izvairīšanās no izsmeļošiem uzskatījumiem, ģenerālklauzulu izmantošana.
S.Līce informē, ka šī loka jautājumu risināšanai jau ir pieņemti grozījumi. Proti, grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukcijā Nr.19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", kas stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī.
Grozījumi paredz vienkāršot un precizēt tiesību akta projekta anotācijas jeb sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma saturu, veidlapu un veidlapas aizpildīšanas kārtību. Ar grozījumiem ir iecerēts mazināt informācijas dublēšanos, ir apvienotas vairākas anotācijas sadaļas punkti, kā arī izslēgtas sadaļas.
Uzziņai
Latvijas Republikas tiesību aktus var aplūkot vietnē Likumi.lv. Tos var atlasīt pēc veida un sakārtot dažādā secībā / atlasīt pēc izvēlētiem parametriem. Visi:
