Nevar nepiekrist publiski izskanējušai kritikai par spēkā esošā normatīvā regulējuma lielo apjomu, kā arī pārmērīgo attīstības plānošanas dokumentu skaitu. Turklāt pēdējo gadu laikā konkrētu ik gadus sasniedzamo mērķu vietā valsts pārvaldei kā prioritāte tika noteikts lineārs skaita mazinājums, bet ne efektivitātes celšana.
Tādēļ Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir noteicis valsts pārvaldei 2013.gadā galvenos darbības virzienus un sasniedzamos mērķus, lai attīstītu pēc iespējas efektīvāku valsts pārvaldes sistēmu. Piemēram, viens no valsts pārvaldei izvirzītajiem mērķiem nākamajā gadā ir nozaru normatīvā regulējuma vienkāršošana, tostarp ES prasības pārņemot tikai minimālā pieļaujamā apjomā, kā arī pirms jaunu normatīvo aktu pieņemšanas obligāta prasība ir izvērtēt, vai problēma nav risināma jau esošo normatīvo regulējumu ietvaros.
Būtiski arī izprast, ka vidi ap mums iespējams mainīt tikai tad, ja tajā iesaistīsies ikviens un sniegs savu artavu valsts pārvaldes darbības uzlabošanā. Proti, ja esošā sistēma ir slikta, tas nenozīmē, ka tai ir jāpakļaujas un tai jākalpo vai jādodas meklēt labāki darba apstākļi. Tas ir pats vienkāršākais, ko katrs neapmierinātais valsts pārvaldes darbinieks varētu izdarīt. Velti ir gaidīt Laimes lāci, kas atnāks un sakārtos valsts pārvaldi. Šis darbs būs jāpaveic pašai valsts pārvaldei, iesaistoties pilsoniskajai sabiedrībai kā publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitātes barometram un politiķiem – ierēdniecības virsuzraugiem, kas izvirzīs mērķus un kontrolēs izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Ministru prezidenta noteiktie valsts pārvaldes darbības virzieni un izvirzītie mērķi jaunās novērtēšanas sistēmas ietvaros tiks izvirzīti kā obligāti sasniedzamie mērķi gan ministriju valsts sekretāriem, gan ministriju padotībā esošo iestāžu vadītājiem. Ir paredzēta arī atskaitīšanās sistēma par rezultātiem – tāpēc ļoti ceru, ka pēc gada jau varēsim runāt par jūtamiem valsts pārvaldes darbības uzlabojumiem.
Normatīvo aktu vienkāršošana un administratīvā sloga mazināšana ir priekšnoteikumi efektīvai valsts pārvaldei. Tajā pašā laikā, lai no pašpietiekamas un pašatražojošas sistēmas valsts pārvalde mainītos uz cilvēkam draudzīgu un uz klientu orientētu sistēmu, izšķiroša nozīme ir valsts pārvaldes cilvēkresursu kapacitātei. Tādēļ liela nozīme nākamajā gadā būs Valsts kancelejas izstrādātās cilvēkresursu koncepcijas ieviešanai.
