Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jānis Bordāns: „Man patīk iet pārgājienos un es šo to zinu par izdzīvotājiem. Kuri cilvēki ir tie, kuri izdzīvo? Nevis tie, kuri zīmē ļoti tālus plānus, bet dara konkrētas lietas tajā brīdī, kad tas ir nepieciešams.”
FOTO: Ieva Lūka/ LETA
Latvijas Republikas Satversmes 55.pants cita starpā nosaka: Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem. Bet 59.pantā lasām: "Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā."
Savukārt Ekonomikas skaidrojošā vārdnīcā (R., Zinātne, 2000) definēts, ka ministrs ir persona, kas vada ministriju un atbild par tās darbību. Ministrs ir valdības loceklis, ko parasti ieceļ izpildvaras galva un apstiprina parlaments.
Ja pārlūkojam cik daudz mūsu valstī kopš 1990.gada dažādās ministrijās bijis ministru, kļūst skaidrs, ka šis diemžēl nav īpaši stabils postenis un ministriju vadības grožu turētāji mainījušies vidēji ik pa pāris gadiem. Piemēram, Latvijā līdz šim brīdim amatā ir bijuši 11 ārlietu, 17 finanšu, 18 ekonomikas, 12 kultūras, 11 satiksmes un 16 tieslietu ministri. Tādējādi ministrijās bijušo pirmo personu portretu galerijas ir ievērojami izpletušās gan garumā, gan augstumā. Šo biežo personāliju maiņu pamanījuši arī starptautisko organizāciju pārstāvji un ministriju ārvalstu partneri, nereti paužot viedokli, ka ir sadarbību apgrūtina tas, ka teju katrā nākamajā vizītē nākas runāt ar citu ministru, kuram citi uzstādījumi, prioritātes, un iepriekš nolemtajai sadarbībai vairs nav pēctecības.
Pārmaiņas tiesu varas jomā
Tā kā tieslietu sistēmā jau sāktās un iecerētās reformas ieguvušas īpašu nozīmi, J.Bordāns pēdējā darbdienā pirms valsts svētkiem publiskoja plašāku to izklāstu: "Uzskatu, ka šajā situācijā, kas ir izveidojusies ap Tieslietu ministriju, man ir nepieciešams sniegt savus precizējošus skaidrojumus sabiedrībai, lai tai būtu pārliecība, ka iesāktais darbs, kas ministrijā ir norisinājies pēdējā gada laikā, sekmīgi turpināsies, un minēt tās jomas, kurās turpmāk īpaši iezīmēsies mans darbs."
J.Bordāns sacīja, ka, stājoties tieslietu ministra amatā, uzsvēris trīs lielākās prioritātes, kur tiesiskās sistēmas ietvaros saredzējis trūkumus - tiesu varas, uzņēmējdarbības vides sakārtošanas un sodu izpildes joma.
Tiesu varas sektorā iecerētās reformas ir šādas:
"Pirmajā pusgadā, manis paša novērtējumā un arī ministrijas kolēģu redzējumā, ir norisinājies veiksmīgs sagatavošanas darbs, un jau šā gada pavasarī pēc TM ierosinājuma Saeimā tika veikti grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas dod iespēju un uzliek par pienākumu tiesu priekšsēdētājiem rūpīgāk vadīt sev pakļautās iestādes darbu. Mēs iesākto nevēlamies atstāt pašplūsmā (likums uzrakstīts, un tālāk paši izdomājiet, kā darīt!), tādēļ TM speciālisti tiekas ar visiem tiesnešiem katrā novadā, un kopā ar Tiesu administrāciju tiek izstrādātas vadlīnijas, kā izpildāmas likuma normas, kā tiesu priekšsēdētājiem iespējami efektīvāk pārraudzīt savu iestādi," stāstīja J.Bordāns.
"Ministriju vadības grožu turētāji mainījušies vidēji ik pa pāris gadiem."
Savukārt, ieviešot tiesu namu principu arī attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas tiesām viena tiesu apgabala ietvaros, tiktu veicināts gan profesionālisms, atklātība, lietas izskatīšanas taisnīgums, un arī paātrināts lietas izskatīšanas laiks.
"Manuprāt, pats būtiskākais kas attiecas uz tiesu varas jomu – palielināt profesionālās ētikas nozīmi tiesu sistēmai piederīgu amatpersonu vidū (tas neattiecas tikai uz tiesnešiem, bet skar visus juristu profesijas pārstāvjus), jo no tā ir atkarīgs, kā valsts izstrādātie likumi tiek praktiski iedzīvināti," cita starpā uzsvēra tieslietu ministrs.
Uzņēmējdarbības vides sakārtošana
Šajā jomā J.Bordāns iezīmēja trīs galvenos rīcības virzienus:
"Saistībā ar uzņēmējdarbības vides sakārtošanu viena no svarīgajām lietām bija un ir ne tikai normatīvā bāze, tātad - kādi ir likumi, kas regulē šo jomu, bet arī tas, kā Uzņēmumu reģistrs izprot un interpretē normatīvo aktu regulējumu un kā izmanto visus tā rīcībā esošos resursus, lai jautājumus, kas attiecas uz akcionāriem, uzņēmumu dalībniekiem, uzņēmumu vadību, izskatītu pēc būtības," sacīja J.Bordāns.
"Uzņēmējdarbības vide nevar būt efektīva bez maksimāli efektīvas tiesu iekārtas."
"Uzņēmējdarbības vide nevar būt efektīva bez maksimāli efektīvas tiesu iekārtas. Tāpēc redzamākie uzsvari, kas ir bijuši visā manā darbības laikā un arī turpināsies, ir tas, kā nodrošināt uzņēmumu darbības drošību, uzņēmēju drošību par savu īpašumu – kapitālsabiedrībām; tātad – par antireiderisma pasākumu ieviešanu. Manuprāt, šobrīd ir nepieciešams pārskatīt ieviesto pasākumu efektivitāti un, ja nepieciešams, izstrādāt papildu pasākumus. Kā jau minēju, esam nopietni ķērušies pie praktiskiem uzlabojumiem Uzņēmumu reģistra darbā; un ar šo ietvaru saistītas arī izmaiņas maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībā. Tuvākajā laikā tiks sagatavoti attiecīgi priekšlikumi un iesniegti Saeimā."
J.Bordāns pauda viedokli, ka tie priekšlikumi, kas sagatavoti līdz šim, ir ne tikai pretrunīgi, bet var nebūt pietiekami efektīvi, "bet, iespējams, atsevišķos gadījumos, kā, piemēram, administratoru tiesības uzlikt sodus un saukt pie atbildības maksātnespējīgo uzņēmumu valdes locekļus, var būt vērsti ar pretēju efektu, ja administratoriem nebūs stingras uzraudzības, paškontroles un iekšējās pašdisciplīnas."
Uzlabojumi sodu izpildes laukā
Pārmaiņas notikušas Valsts probācijas dienestā, kur tieslietu ministra ieskatā gan lielu problēmu nav, un darbs varētu sekmīgi turpināties, jo vairāk tādēļ, ka šai iestādei tagad ir jauns, enerģisks vadītājs ar bagātu darba pieredzi. Jauna vadība arī Ieslodzījuma vietu pārvaldei, taču gan audita gaitā, gan pārlūkojot pārvaldes darbību pēdējos desmit gados, atklājušās "ļoti būtiskas atkāpes no likumības un arī no saprātīga eiropeiska darba gan personāla darbības, gan valsts resursu izmantošanas jomā." Cik veiksmīgi norisināsies dienesta darbības sakārtošana, būšot atkarīgs no tā, cik ilgi būs iespēja iesāktās reformas turpināt.
Tieslietu ministrija sagatavojusi un pērn jau pieņemti jauni principi sodu izpildes sistēmā, tiek dažādoti piemērojamie sodi, "bet atkal, tāpat kā iepriekš minētajos gadījumos, viss būs atkarīgs no tā, kā to izpildīs. Ja to darīs neefektīvi, neprofesionāli sodu izpildes piemērotāji, kam ir arī ētikas problēmas, mēs pilnīgi noteikti iegūsim negatīvu efektu; ja ieviesīsim augstus standartus sodu izpildes administrācijā, tad šis efekts būs sabiedrībai pozitīvs, un turklāt ļoti ātri redzams."
Kā piemēru J.Bordāns minēja straujo situācijas uzlabojumu pusgada laikā Jelgavas cietumā. "Visas šīs lietas ir sabiedrībai ļoti svarīgas, un, tās efektīvi turpinot, mēs dažu gadu laikā sajutīsim izmaiņas, un visā sabiedrībā paaugstināsies tiesiskā paļāvība, cilvēkos atgriezīsies vai radīsies ticība taisnīgumam."
"Mums jāielūkojas Satversmē un jāizlasa – kas izvēlas ministrus un kurš ir atbildīgs par valdības kopējo darbu."
Noslēgumā tieslietu ministrs arī sacīja, ka pārmaiņas nepieciešamas arī pašā TM struktūrā un tās darbībā, kas varētu dot labu efektu visai tieslietu sistēmai kopumā: "Tieslietu ministrijā un tās pārraudzībā esošajās iestādēs tiks veikts to struktūru izvērtējums tādā veidā, lai nodrošinātu atklātu, saprātīgu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu." Viņš uzsvēra, ka saistībā ar vienu no valstī lielākajiem paredzamajiem būvniecības objektiem – cietuma infrastruktūras izbūvi jo īpaši jāgādā par informācijas atklātību un "nav pieļaujams, ka šeit varētu parādīties jebkādas intereses par naudas plūsmām un būvniecības procesu, kas nebūtu pilnībā sabiedrībai atklāts un par ko varētu būt jebkādas šaubas."
Protams, rodas jautājums – ja ministram vairs nav tā dēvētās politiskās aizmugures, cik drošs viņš var justies savā amatā un cik lielu atbalstu var gūt iecerētajām pārmaiņām. "Es uz to raugos nedaudz vienkāršāk un drošāk: svarīgākais, kas ir politiķim (un tā ir viņa aizmugure) – tā ir sabiedrības pozitīvā attieksme, ko esmu izjutis. Otrs ir tehniskāks jautājums – mums jāielūkojas Satversmē un jāizlasa – kas izvēlas ministrus un kurš ir atbildīgs par valdības kopējo darbu. Tas ir ministru prezidents. Viss pārējais ir politiskās kultūras jautājums."
