Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 200 šķīrējtiesu. TM prognozē, ka jaunajām prasībām varētu atbilst ne vairāk par desmit.
FOTO: SXC
Šķīrējtiesu darbības regulējuma plānotās izmaiņas
Šķīrējtiesu sektoru tuvākajā nākotnē gaida ļoti lielas pārmaiņas: valdība 12.novembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto likumprojektu "Šķīrējtiesu likums" un ar to saistītos grozījumus Civilprocesa likumā (tajā šķīrējtiesu darbību reglamentē likuma D daļa). Kā skaidro Tieslietu ministrija, minētais likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus, kā arī nodrošinātu efektīvu un taisnīgu civiltiesisku strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā.
Nepieciešamo pārmaiņu iemesli
Mūsu valstī ar šķīrējtiesām izveidojusies īpatnēja situācija. Kā liecina Uzņēmumu reģistra (UR) dati, Šķīrējtiesu reģistrā šobrīd ir 214 šķīrējtiesas. Šķīrējtiesas Latvijā dibina kopš 1999.gada, un, pateicoties to veidošanas liberālajai kārtībai, šo tiesu skaits arvien ir pieaudzis, mūsu valstij tādējādi kļūstot par rekordisti Eiropas mērogā. Piemēram, Zviedrijā darbojas viena, bet Igaunijā trīs pastāvīgās šķīrējtiesas. Turklāt, kā uzsver TM, aizvien biežāk tiek kritizēta šķīrējtiesu darbība un pieņemto spriedumu kvalitāte, pienācīga regulējuma trūkums grauj uzticību šķīrējtiesu institūtam kā alternatīvai valsts tiesām strīdu izšķiršanā.
Jau pirms vairākiem gadiem neapmierinātību ar šķīrējtiesu darba kvalitāti paudusi Ārvalstu investoru padome Latvijā, arī citas organizācijas. Ministru kabineta šā gada aprīlī izdotajā rīkojumā "Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2013.-2014.gadam" ir noteikts: "Jāievieš jauns šķīrējtiesu regulējums. Pastāvošā situācija neveicina alternatīvo strīdu risināšanas metožu attīstību Latvijā, kas rada negatīvu ietekmi uz komersantu iespējām panākt efektīvu līgumsaistību izpildi. Latvijā ir reģistrētas 212 šķīrējtiesas. Salīdzinoši ar citām pasaules valstīm lielais šķīrējtiesu skaits skaidrojams ar spēkā esošo šķīrējtiesu regulējumu, saskaņā ar kuru vienīgais izvirzītais kritērijs šķīrējtiesas dibinātājam ir juridiska persona (Civilprocesa likuma 486.panta trešā daļa).
Pastāv virkne nepilnību, t.sk. attiecībā uz šķīrējtiesu darbību, šķīrējtiesnešu iecelšanu, šķīrējtiesu procesa un spriedumu kvalitātes uzraudzību, kā arī šķīrējtiesas spriedumu izpildi. Šķīrējtiesu tiesiskais regulējums nav pilnīgs un pietiekami efektīvs. Nereti strīdu izšķiršana Latvijas šķīrējtiesās nenoved pie ātra un efektīva risinājuma, rosinot uzņēmējus izvēlēties citu valstu, piemēram, Zviedrijas, šķīrējtiesu.
"Šķīrējtiesu reģistrā šobrīd ir 214 šķīrējtiesu."
Lai ieviestu efektīvu un caurskatāmāku šķīrējtiesu regulējumu, 2012.gadā TM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm vērtēja šobrīd pastāvošo starptautisko praksi, t.sk. ANO 1985.gada 21.jūnija UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas Parauglikuma redakciju, un izstrādāja likumprojektu "Šķīrējtiesu likums" un likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Minētie likumprojekti ir izsludināti 31.01.2013. VSS, un šobrīd notiek to saskaņošanas process.
Likumprojektu "Šķīrējtiesu likums" un likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" pieņemšana perspektīvā pozitīvi ietekmēs "Doing Business" rādītāju līgumsaistību izpildē un GKI indeksa rādītājus "tiesību sistēmas efektivitāte strīdu risināšanā", "tiesību sistēmas efektivitāte tiesību normu apstrīdēšanā", "mazākuma akcionāru interešu aizsardzība" un "ārvalstu investīciju aizsardzība", kā arī Ekonomiskās brīvības rādītājus."
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns saistībā ar jauno likumprojektu sacīja: "Šķīrējtiesu likums ir svarīga visas tiesu sistēmas turpmākās attīstības sastāvdaļa. Likuma mērķis ir stiprināt šķīrējtiesu atbildību, kompetenci un sabiedrības uzticību tām."
Kas un kā varēs dibināt šķīrējtiesas
Pārmaiņas paredzētas plašā frontē – nosakot stingras prasības šķīrējtiesas izveidošanai un šķīrējtiesu nolēmumu kvalitātes uzlabošanai, arī šķīrējtiesnešiem, kā arī pilnveidojot šķīrējtiesas procesu.
Minēto tiesību aktu izstrādāšanā tieši iesaistītā TM Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža skaidro, ka svarīgas izmaiņas būs, jau sākot ar šķīrējtiesas dibināšanu (likumprojekta 2.pants). Saskaņā ar jaunajām prasībām pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot biedrība:
Likumprojekta pārejas noteikumu 1.punktā papildus ir noteikts, ka pastāvīgo šķīrējtiesu var reģistrēt arī biedrība, kuras šķīrējtiesa ir reģistrēta Šķīrējtiesu reģistrā likuma spēkā stāšanās dienā un kura pēdējo piecu gadu laikā ir izskatījusi vismaz 200 civiltiesisku strīdu gadā. "Šā kritērija mērķis ir nodrošināt, ka darbību var turpināt tādas šķīrējtiesas, kuras tiešām darbojas regulāri un pastāvīgi, izskatot civiltiesiskos strīdus," skaidro I.Ilgaža. "Taču arī šādai šķīrējtiesai ir pienākums divu gadu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas pārreģistrēties, nodrošinot šķīrējtiesas atbilstību iepriekšminētajām 2.panta pamatprasībām."
"Jaunai Šķīrējtiesu likums ir svarīga visas tiesu sistēmas turpmākās attīstības sastāvdaļa."
Pārejas periodā pusgada laikā no likuma spēkā stāšanās dienas pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam UR būs jāiesniedz apliecinājums, ka šķīrējtiesa atbilst likuma prasībām.
Šķīrējtiesas, kas neatbildīs likuma prasībām vai nebūs iesniegušas apliecinājumu, tiks izslēgtas no Šķīrējtiesu reģistra. Taču no reģistra izslēgtās šķīrējtiesas gada laikā no likuma spēkā stāšanās brīža būs tiesīgas pabeigt iesāktās lietas.
Taču tas vēl nav viss. Kā nosaka likumprojekta 6.pants, pastāvīgajai šķīrējtiesai, kas atbildīs visiem kritērijiem un būs reģistrēta Šķīrējtiesu reģistrā, pirmos trīs gadus pēc reģistrācijas būs jāveic ikgadēja pārreģistrācija.
"Šajā pārreģistrācijā tiks vērtēta šķīrējtiesas darbība iepriekšējā gada laikā, un šajā procesā ir paredzēta arī aktīva TM iesaiste," stāsta I.Ilgaža. "Pamatojoties uz ministrijas atzinumu, kurā varētu būt, piemēram, identificēti būtiski pārkāpumi šķīrējtiesas procesā, ko ir konstatējusi vispārējās jurisdikcijas tiesa, vai arī problēmas ar šķīrējtiesas atklātumu vai pieejamību, tas faktiski var būt likumīgs pamats, lai šādām šķīrējtiesām turpmāko darbību liegtu."
Prasības šķīrējtiesnešu amata kandidātiem
Nākamais izmaiņu kopums ir saistīts tieši ar prasībām pašiem šķīrējtiesnešiem. Likumprojekta 15.pantā noteikts, ka par pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnesi var būt persona, kura ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību; noklausījusies apmācības kursu šķīrējtiesnešiem un kurai ir nevainojama reputācija.
Vēl ir paredzēta šķīrējtiesneša amata kandidāta eksaminācija (16.pants un pārejas noteikumu 8.punkts). Pēc apmācības kursa noklausīšanās kandidātam būs jākārto kvalifikācijas eksāmens. Plānots, ka to pieņems komisija, kuras sastāvā būs TM, tiesu un augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvji. Ja eksaminējamā persona pārbaudījumu nokārtos, tad saņems īpašu sertifikātu. "Tas būs pamats, lai šī persona tiktu iekļauta sertificētu šķīrējtiesnešu sarakstā, ko uzturēs un publicēs Tieslietu ministrija," informē I.Ilgaža. "Turklāt ik pēc pieciem gadiem tiks veikta šīs personas kvalifikācijas pārbaude un vienlaikus arī uzraudzība."
Ja šķīrējtiesnesis ir ārvalstu speciālists, tad, kā komentē I.Ilgaža, viņam eksāmeni nebūtu jākārto, pielīdzinot viņa ārzemēs iegūto kvalifikāciju Latvijas sistēmai. To un citas šķīrējtiesu darbības nianses sīkāk reglamentēs attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.
Par šķīrējtiesas darbības atklātumu un pieejamību
Likumprojektā iekļauts arī regulējums šķīrējtiesas darbības atklātuma un pieejamības nodrošināšanai (4.pants). Pirmām kārtām tā ir prasība par atsevišķām telpām šķīrējtiesas darbības nodrošināšanai. Vēl būs jāizveido mājaslapa, kurā iespējamie klienti varēs uzzināt, piemēram, par šķīrējtiesas darba laiku un apmeklētāju pieņemšanas laiku, šķīrējtiesas procesa izmaksām un norēķināšanās kārtību, reglamentu un šķīrējtiesas tiesnešu sarakstu, ja tāds ir.
Likumprojektā iekļautās prasības attiecināmas galvenokārt uz pastāvīgajām šķīrējtiesām, taču tas arī pieļauj, ka šķīrējtiesa varēs tikt izveidota konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai (ad hoc šķīrējtiesa) vai pastāvīgai darbībai.
Ad hoc šķīrējtiesu izveido, pamatojoties uz pušu vienošanos. Savukārt pastāvīgo šķīrējtiesu varēs dibināt biedrība, kuras sastāvā būs vismaz desmit biedri. Proti, juridiskas personas, kuru kopējais neto apgrozījums gadā nav mazāks par 50 miljoniem latu, un tai jābūt reģistrētai vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas pastāvīgās šķīrējtiesas reģistrācijai. Biedrības, kas atbilst minētajiem kritērijiem, ir lielākā daļa nozaru asociāciju, kuru darbības mērķi, raksturs, ilgums, sistemātiskums, kā arī biedrības un tās biedru reputācija nodrošinās pastāvīgo šķīrējtiesu pašregulāciju un atbilstību starptautiskajai praksei.
"Likumprojektā iekļauts arī regulējums šķīrējtiesas darbības atklātuma un pieejamības nodrošināšanai."
Vēlreiz jāuzsver, ka TM likumprojektā ir paredzējusi pārejas noteikumus - regulējumu uzsākto šķīrējtiesas procesu pabeigšanai un jaunu izskatīšanas uzsākšanai pēc likuma spēkā stāšanās dienas, paredzot termiņu, kurā veicama šķīrējtiesnešu sertifikācija. Plānots, ka likums spēkā stāsies 2015.gada 1.janvārī. Likumprojekts vēl ir jāizskata un jāapstiprina Saeimā, un, protams, procesa gaitā likumprojektā ir iespējamas izmaiņas.
Tieslietu ministrs atzīst, ka likumprojektā paredzētās prasības šķīrējtiesām ir ļoti stingras: "Ministrija šobrīd vēlas iedibināt labus standartus. Latvijas situācija, piemēram, no Dānijas (mums nereti norāda, ka tur tik stingru prasību nav, bet visi Dānijas šķīrējtiesām uzticas) un citām attīstītajām Eiropas valstīm atšķiras ar to, ka tur nav bijis pārrāvuma tirgus ekonomikā un demokrātiskos procesos un šīs tradīcijas veidojušās simtu gadu laikā. Mēs varam gaidīt simt gadus un cerēt, ka varbūt mūsu mazmazbērni piedzīvos šos labos laikus. Bet varam iet citu ceļu un mēģināt iedibināt standartus ar stingrākām likumu prasībām, ar uzraudzību un tad nākotnē raudzīties, vai ir iespējams liberalizēt šo procesu."
Ministrs arī norāda – jā, citās Eiropas valstīs šķīrējtiesneši nav pakļauti sertifikācijai, bet viņiem tiek piemērotas īpašas kvalifikācijas pārbaudes un ir augstas prasības.
"Valstij ir jāuzņemas atbildība un jāveicina tādas šķīrējtiesu sistēmas izveidošana, kas Latvijas investīciju vidi, Latvijas uzņēmējdarbības kultūru un tiesību politiku tikai ceļ. Mēs nevaram skatīties tikai uz zināmiem šabloniem, kas pastāv Eiropā, pasaulē, bet mums šie standarti ir jāpiemēro, jāadaptē atbilstoši Latvijas reālajai situācijai, un TM tāpēc ir uzņēmusies iniciatīvu noteikt būtībā jaunu reglamentāciju šķīrējtiesām. Tā mēs ceram pēc dažiem gadiem kļūt par valsti, kurai ir augsta reputācija uzņēmējdarbības strīdu izskatīšanā, lai mūsu šķīrējtiesu pakalpojumus izmantotu arī citu valstu komersanti," saka J.Bordāns.
Par jaunā Šķīrējtiesu likuma gala redakciju likumdošanas procesa ierastajā kārtībā tālāk būs jālemj Saeimai.
