Bezglutēna ēdināšana izglītības iestādēs. Pienākas, bet vai ir pieejama?

Šā gada 13.martā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.1722 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem". Tajos uzmanība galvenokārt tika pievērsta neveselīgo produktu aizstāšanai ar veselīgiem, lai nodrošinātu bērniem sabalansētu un līdzsvarotu uzturu, atstājot bez vajadzīgās ievērības punktus, kas paredz: ja izglītojamam ir ārsta apstiprināta diagnoze, piemēram, celiakija, cukura diabēts, pārtikas alerģija, kuras dēļ ir nepieciešama uztura korekcija, izglītības iestāde bērnam nodrošina atbilstošu ēdināšanu.

Daudzām ģimenēm šīs normas iekļaušana ir ārkārtīgi būtiska, jo bērna ar diagnozi "celiakija" (vai kāda pārtikas alerģija) ēdināšana laikā, kamēr viņš atrodas izglītības iestādē, ģimenēm sagādā lielas rūpes. Biedrība "Dzīve bez glutēna", kuras viens no pamatmērķiem ir sabiedrības informēšana par celiakiju, cenšas šo problēmu regulāri aktualizēt un nule rīkoja arī informatīvu un izglītojošu semināru par jautājumiem, kas saistīti ar celiakiju un bezglutēna pārtikas pieejamību.

Biedrības pārstāve e Irina Rubinčika norāda, šobrīd Latvijā ir ap 1500 bērnu un 5000 pieaugušo, kam ir noteikta celiakija.

Celiakijas ārstēšanas veids – bezglutēna diēta

Bērnu gastroenteroloģe Inita Kaže skaidro: celiakija ir ar imūnsistēmu saistīta saslimšana, un tā var būt ģenētiski noteikta. Tomēr ne vienmēr, pat ja abiem vecākiem ir celiakija, bērns šo slimību pārmanto. Tāpēc, pirms bērnam veidot speciālo diētu, pamatojoties uz faktu, ka tāda nepieciešama kādam no vecākiem, par bērna diagnozi jāpārliecinās, veicot izmeklējumus. Celiakijas gadījumā ar ēdienu uzņemtie kvieši, olbaltums, glutēns (augu olbaltumviela) noārda zarnu gļotādas virskārtu, līdz ar to nenotiek nepieciešamo uzturvielu uzsūkšanās organismā. Ar celiakiju var saslimt jebkurā vecumā, ne tikai bērnībā.

"Izglītības iestādei nav tiesību atteikties uzņemt bērnu celiakijas, cukura diabēta vai pārtikas alerģiju dēļ."

I.Kaže norāda, ka slimība negatīvi ietekmē kopējo bērna pašsajūtu un darbspējas – ir nogurums, nespēks; grūtības sagādā spēja mācīties, apgūt jauno, līdz ar to pasliktinās sekmes. Ja celiakija netiek ārstēta, vecumā ap četrdesmit, piecdesmit gadiem var parādīties arī onkoloģiskas slimības. Kā galveno ārstēšanas veidu speciālisti iesaka bezglutēna diētu.

I.Kaže informē, ka glutēns sastopams produktos, kas gatavoti no miltiem. Bet ir jāuzmanās arī no dārzeņiem, kas ir rūpnieciski apstrādāti, piemēram, garšvielām apkaisīti un saldēti dārzeņi, kā arī miltos apcepti konservēti dārzeņi. Miltus iespējams aizstāt ar rīsu, kukurūzas miltiem vai kartupeļu cieti. Jāņem vērā, ka šo produktu cenas atšķiras no ierastajām. Bezglutēna produktus var atpazīt pēc simbola – pārsvītrotās vārpiņas.

Noteikumi ir, bet ne visur tos pilda

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.172, ja izglītojamam ir ārsta apstiprināta diagnoze (piemēram, celiakija, cukura diabēts, pārtikas alerģija), kuras dēļ ir nepieciešama uztura korekcija, izglītojamam tiek nodrošināta atbilstoša ēdināšana. Pašlaik tikai reta izglītības iestāde nodrošina ēdiena pagatavošanu atsevišķos traukos.

Biedrības "Dzīve bez glutēna" pārstāve I.Rubinčika atzīst, ka Rīgā, piemēram, ir vien trīs pirmsskolas izglītības iestādes, kur rūpējas par šādu bērnu vajadzībām, līdz ar to veidojas situācija, ka bērni ar attiecīgām veselības problēmām visbiežāk nevar apmeklēt to izglītības iestādi, kas ģeogrāfiski atrodas vistuvāk mājām. Problēmu rada arī atsevišķu izglītības iestāžu nevēlēšanās uzņemties atbildību par bērna veselību, un tam seko atteikums bērnu izglītības iestādē uzņemt.

Veselības ministrijas pārstāve Ilze Straume atzīst, ka prasības gatavot atsevišķu ēdienu pavāriem var šķist izaicinājums, tomēr, uzlabojot pavāru izpratni, zināšanas un prasmes, to izdarīt ir iespējams. Šis jautājums, kā sola I.Straume, būs Veselības ministrijas uzmanības lokā.

"Gatavojot bērniem, kas slimo ar celiakiju, jāizmanto atsevišķi trauki un tajā laikā virtuvē nedrīkst gatavot neko no miltiem."

I.Rubinčika stāsta, ka veiksmīgs risinājums rasts, piemēram, Rīgas 190.speciālās pirmsskolas izglītības iestādē (PII), kur pavāre spēj paēdināt gan bērnus ar celiakiju, kas šajā PII ir ap 20, gan bērnus ar dažādām alerģijām. Galvenais noteikums - gatavojot bērniem, kas slimo ar celiakiju, jāizmanto atsevišķi trauki un tajā laikā virtuvē nedrīkst gatavot neko no miltiem. Ja ievēro šo kārtību, iespējams nodrošināt siltas pusdienas visiem.

Risinot ēdināšanas jautājumu, noderīga var būt arī Skandināvijas pieredze, kur normatīvie akti paredz, ka virtuvei ir jābūt sadalītai divos blokos: vienā gatavo ierasto pārtiku un otrā - no alergēniem brīvu pārtiku. Latvijā gatavošanas process nav tik strikti nošķirts.

Speciālisti atgādina: lai ar celiakiju slimu bērnu ēdināšana izglītības iestādēs noritētu veiksmīgi, nepieciešama arī vecāku iesaiste. Skolas un bērnudārzi vēl nav uzkrājuši pieredzi, tādēļ, sadarbojoties ar vecākiem, veiksmīgu variantu atrast būs vieglāk.

Vecākiem ir jāinformē izglītības iestāde par to, ka bērnam ir šādas veselības problēmas un jāizrunā, kā labāk nodrošināt ēdināšanu. Pieredze rāda, ka arī paši bērni, sasniedzot zināmu vecumu, pielāgojas situācijai un, ja skola piedāvā iespēju izvēlēties ēdienreizes komponentes, samērā veiksmīgi to izmantot, jo zina, kas viņu veselībai nekaitē.

I.Kaže norāda: svarīga ir arī skolas mediķa izpratne par šiem jautājumiem un iesaiste to risināšanā sadarbībā ar ģimenes ārstiem.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi nav atsaucīgi

Atsevišķa problēma ir bērnu ar celiakiju paēdināšana, piemēram, pastaigas laikā pa pilsētu. I.Rubinčika atklāj, ka biedrība "Dzīve bez glutēna" ir rosinājusi Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju apsvērt arī bezglutēna ēdināšanu, tomēr atbildes reakcija nav pretimnākoša. Iespējams, tas tādēļ, ka bizness pamatā ir orientēts uz tūristiem. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, Eiropā ar celiakiju slimo vien apmēram 1% iedzīvotāju. Un tomēr biedrības pārstāve stāsta, ka ir saņemti ārzemju tūristu jautājumi par to, kur Rīgā iespējams ieturēt bezglutēna maltīti. Šā brīža situācija gan liecina, ka Latvijā tik drīz vēl nebūs ēdināšanas uzņēmumi ar Gluten free (angl. – brīvs no glutēna) ēdienu vitrīnu.

I.Rubinčika uzskata, ka sabiedrības izpratne tomēr pamazām mainās, un šī speciālā ēdināšana jeb diēta nebūt nav tik sarežģīta, kā sākumā šķiet. Galvenais, ko der atcerēties, ka bērni, kam nodrošināta viņu pašsajūtai tik svarīgā ēdienkarte, aug tikpat veselīgi un dzīvespriecīgi kā pārējie viņu vienaudži.