Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pēc valsts aģentūras „Lauksaimniecības datu centrs” reģistra 2011.gada datiem valstī ir 2727 bišu novietņu, kurās ir 51 576 bišu saimes.
FOTO: SXC
Atbalsts Latvijas biškopjiem
Informācija Zemkopības ministrijas mājaslapā vēsta, ka biškopības nozare ir vienlīdz labi attīstīta visā valsts teritorijā.
Latvijas Biškopības biedrības (LBB) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze stāsta, ka atbalsta veidā biškopji nevar saņemt īpašu šai nozarei paredzētu naudu, taču vispārīgā kārtā var pretendēt uz atbalstu Lauku attīstības programmā. Šī programma ir ļoti plaša un ietver gan būvniecību, gan tehnikas un iekārtu iegādi. Piemēram, bitenieks var pretendēt uz traktora, medus sviedes pirkšanu vai dravas mājas būvniecību, tikai jāņem vērā, ka būs jākonkurē ar lielajiem lauksaimniekiem.
Lai veicinātu biškopības produktu ražošanu un tirdzniecību, kā arī varrozes (bišu ērces jeb varras parazitēšana uz bitēm) invāzijas mazināšanu Latvijas dravās, ir izstrādāta Latvijas biškopības programma 2011.–2013.gadam. Programmas ietvaros katru gadu laikposmā no 1.septembra līdz nākamā gada 31.augustam atbalstu piešķir par šādiem pasākumiem:
Savukārt Eiropas Komisijas finansētās bišu veselības programmas ietvaros dravu īpašniekiem līdz šā gada 1.augustam vēl ir iespēja pieteikties uz bezmaksas bišu dravas veselības stāvokļa pārbaudēm. Programmas laikā paredzēts trīs reizes apsekot 193 dravas un paņemt paraugus uz iespējamām bišu slimībām. Latvijai bišu veselības uzraudzības programma varētu izmaksāt 210 tūkstošus eiro.
"Ja kāds biškopis varrozi neapkaro, izveidojas „perēklis”, kas inficē visas kaimiņu dravas."
A.Krauze norāda, ka uz šo programmu varēja pretendēt tikai organizācijas, tādēļ to īsteno Latvijas Biškopības biedrība.
Biškopji cer, ka nākamajā plānošanas periodā, kas sākas 2014.gadā, būs vidējo un mazo uzņēmēju atbalsta programmas. Šajā kategorijā lielākas iespējas ir arī biškopjiem.
Medus kvalitāte – bišu, biškopja un dabas kopdarbs
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Adrija Sietiņsone uzsver, ka medus kvalitāti garantē pats biškopis un viņa bites.
Kopumā Latvijas medus fizikāli ķīmiskie rādītāji - diastāzes skaitlis, cukura saturs, hidroksimetilfurfurols, brīvā skābe un ūdens saturs – atbilst noteiktajām prasībām. Latvijas vasaras ir īsas un ziedēšanas laikā nektārs ir koncentrētāks un bagātāks.
A.Krauze norāda: bitenieks var ietekmēt medus kvalitāti, pareizā laikā to noņemot. Ja tas nav nogatavināts un sastāvā ir par daudz ūdens, medus var sarūgt. Medus garša un krāsa atkarīga arī no reģiona un apkārtnē ziedošajiem augiem. Piemēram, Vidzemē, kur ir vairāk mežu, medus būs tumšāks, bet Zemgalē – gaišāks, jo tur ir daudz pļavu.
Bites, lai arī izslavētas ar savu čaklumu, lieku darbu nedara un nes tuvāko nektāru.
Visvairāk Latvijā tiek ievākts poliflorais jeb dažādu ziedu medus, tomēr tiek ražots arī liepu, viršu vai griķu un pat latvāņu medus.
"Biškopības priekšrocība: ar to var nodarboties arī vaļasprieka līmenī."
LBB, izanalizējot dažādus medus paraugus, ir noteikusi standartu ziedputekšņu sastāvam, lai medu varētu marķēt kā monofloru jeb viena auga medu. Piemēram, viršu medū jābūt 45% viršu ziedputekšņu, griķu medū - 24% grieķu ziedputekšņu, bet par liepu medu var saukt tad, ja tajā ir vismaz 17% liepu ziedputekšņu. Procentuālais sastāvs nav vienāds, jo augiem ir atšķirīga ziedputekšņu izdalīšanās intensitāte. Šīs prasības gan attiecas tikai uz LBB biedriem, kuri medus marķējumā izmanto Zaļo karotīti vai LBB preču zīmi.
A.Krauze vērš uzmanību: ja analīžu rezultātu nav, nebūtu korekti norādīt, ka tas ir viena konkrēta auga medus, jo pēc garšas ziedputekšņu proporcijas noteikt nav iespējams.
Pirms iegādāties medu, A.Sietiņsone ikvienam pircējam iesaka pārliecināties, vai biškopis savu darbību pārtikas apritē ir reģistrējis PVD, jo tad tiek kontrolēti visi biškopības produktu ražošanas procesi, ieskaitot medus kvalitāti. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.522 "Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības medum" par paraugu ņemšanu un analīzi ir atbildīgs pats biškopis.
Lai cik maza drava – biteniekam ir jāmācās!
Lai arī biškopība daudziem ir tikai hobijs un drava nereti aprobežojas ar pāris bišu saimēm, bitenieka zināšanām ir liela nozīme. A.Krauze stāsta, ka LBB veica bitenieku aptauju par to, vai viņu saimēs ir Latvijā un visā Eiropā plaši izplatītā varroze. Ap 2% bitenieku apgalvoja, ka viņu bites varroze neapdraud, un apmēram 1% atzina, ka nekad šo slimību nav apkarojuši. A.Krauze uzsver: ja kāds biškopis varrozi neapkaro, izveidojas "perēklis", kas inficē visas kaimiņu dravas. Zināšanas un informētība ir nepieciešama, lai pasargātu savas bites un nenodarītu kaitējumu citu bitenieku dravām.
LBB izdod informatīvos materiālus un regulāri organizē kursus jaunu biškopju sagatavošanā. Novērots, ka ap 80% kursu apmeklētāju ir jau strādājoši biškopji, kuri vēlas atsvaidzināt prasmes, papildināt zināšanas un iegūt jaunu informāciju.
A.Krauze uzskata, ka izglītības trūkums ir milzīga problēma visās lauksaimniecības nozarēs. Piemēram, ja dāņu izcelsmes lauksaimnieks, kas Limbažu pusē apmigloja laukus ar ļoti bīstamu vielu un tā rezultātā gāja bojā liels skaits bišu saimju, būtu labāk izglītots, šāda situācija neizveidotos.
Brocēnu novada biškopja Jāņa Vainovska pārziņā ir ap 300 saimēm. Biškopis atzīst, ka bites visu izdara pašas: tām nav ik dienu jādod ēst un jānovāc mēsli, kā tas ir ar jebkuru lauksaimniecības dzīvnieku. Biškopis tikpat kā nevar ietekmēt arī bišu labturību un novest līdz bojāejai var, vienīgi pilnīgi pametot novārtā. Ja bitenieks nenodrošinās apstākļus, lielākā daļa bišu vienkārši aizlidos meklēt labākas mājas. Un tomēr, būdams profesionāls biškopis, J.Vainovskis atzīst, ka teorētiskā zināšanu bāze šajā nozarē ir nepieciešama.
Kā uzsākt nodarboties ar biškopību?
A.Krauze iesaka sākt ar dažām saimēm, un tikai tad, ja vismaz divas sezonas izdodas bites uzturēt un tās neaiziet bojā, var domāt par dravas paplašināšanu. Ja tomēr ir vēlēšanās uzreiz veidot lielu dravu, jāaicina talkā profesionālis. Biškopības specifika ir tāda: no saimes "sapakošanas" rudenī ir atkarīgs, vai tā pārziemos. Ziemas vidū situācija nav glābjama. Jau augustā līdz ar ziedēšanas perioda beigām jāsāk domāt par ziemošanu.
Biškopības priekšrocība: ar to var nodarboties arī vaļasprieka līmenī. Nedēļas nogales bišu dravā ir sava veida terapija, kas palīdz atbrīvoties no ikdienas spriedzes. Tomēr jāatceras, ka nervozi cilvēki, kā arī smaržas un, piemēram, alkohola smaka, bitēm nepatīk.
A.Krauze norāda, ka biškopība ir grūts darbs. Vasarā, kad citi sauļojas un atpūšas, jāiet dravā, karstumā jācilā smagumi, un arī gūt peļņu šajā nozarē nav viegli.
Sākumā jārēķinās ar konkurenci un medus vairumtirdzniecības cenu, kas ir 1,80-2,00 lati par kilogramu un tikai tad, kad atrasti savi pircēji, var cerēt pārdot medu pa 5-7 latiem kilogramā.
A.Sietiņsone norāda: lai Latvijā ražotu un pārdotu biškopības produktus - medu, ziedputekšņus, bišu maizi, propolisu, bišu māšu peru pieniņu – biškopim jāreģistrē bišu drava Lauksaimniecības datu centrā. Kā biškopības produktu primārajam ražotājam biškopim sava darbība pārtikas apritē jāreģistrē arī PVD un tāpat kā jebkuram citam pārtikas produktu ražotājam jāievēro noteiktās normatīvo aktu prasības.
Tehniskais nodrošinājums
Latvijā joprojām izplatītākie ir stāvstropi un daudzkorpusu stropi. A.Krauze atgādina: strops galvenokārt ir biškopja, nevis bišu ērtībai. Bites dabā dzīvo arī koku dobumos, klintīs un pat mājas skurstenī. Izvēloties stropu, ir jāsaprot, ar ko biškopim būs ērti strādāt, savukārt bitēm - jānodrošina labs mikroklimats.
Sākumā, lai neieguldītu lielus līdzekļus, var nopirkt lietotus stropus un mēģināt spietus noķert, šis process ir ļoti interesants. Ja tomēr bitenieks iesācējs izvēlas saimes pirkt, viena saime ar piecām kārēm maksās ap 50 latu, bet strops 60–100 latus, atkarībā no komplektācijas.
Nevajadzētu cerēt uz kooperēšanos medus izsviešanas procesā. Bitenieki to izvairās darīt, sargājot savas dravas no slimībām, tādēļ būs nepieciešama arī medus sviede. Mehāniskā medus sviede der, ja nav vairāk par 10 saimēm. Lielākai dravai jāizvēlas elektriskā sviede. Atkarībā no sarežģītības pakāpes, ievietojamo rāmīšu skaita un sviedes aprīkojuma tā var izmaksāt no 200 latiem līdz 5–7 tūkstošiem latu.
A.Krauze atzīst: līdz šim nav radīta iekārta, kas noteiktu, kura bite nes medu, kura gatavojas spietot. Tas joprojām ir "roku" darbs, un bitenieks dravā ir neaizstājams.
Attīstības perspektīvas
LBB padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis lēš: šogad medus raža varētu būt nedaudz zem vidējā, jo pamatā laiks ir bijis vēss un mitrs.
Kopumā bitenieki strādā pietiekami labi un, ja vien dabas apstākļi nepieviļ, Latvijas tirgū nodrošina medu patēriņam gandrīz 100% apjomā.
A.Krauze uzskata, ka ar medu iekarot eksporta tirgu ir ļoti grūti. Eiropā pārsvarā cilvēki izvēlas vietējo medu, bet jebkuram importētājam ir jākonkurē ar Ķīnas vai Argentīnas medu, kas nozīmē zemāku cenu. Vienīgā iespēja - konkrētās valstīs atrast nišas produktus, piemēram, pārdot viršu medu, liepu medu vai medus maisījumus.
J.Vainovska saimniecībā tiek ražoti deviņi dažādi medus maisījumi. Tiem ir nepieciešams visaugstākās kvalitātes, parasti sezonas pirmās puses medus. Maisījums gatavojas apmēram piecas dienas, līdz sasniedz vajadzīgo kondīciju. J.Vainovskis stāsta, ka populārākie ir smiltsērkšķu, cidoniju, upeņu un dzērveņu maisījumi. Medus maisījumos var sagatavot ne tikai ogas, bet arī dārzeņus un lakstaugus. Ārpus Latvijas biškopis noieta tirgu pagaidām nav meklējis, taču daudzi viņa ražotie produkti ir devušies aiz robežām kā dāvana no Latvijas.
"Latvijas tirgū bitenieki nodrošina medu patēriņam gandrīz 100% apjomā."
A.Krauze saskata biškopības attīstības iespējas Latvijas pilsētās. Piemēram, Briselē šī kustība ir ļoti plaši izplatīta un nodibināta pat pilsētas biškopju asociācija. Dravas ievieto uz daudzstāvu namu jumtiem, kur bites neapdraud cilvēkus. Medus kvalitāte ne ar ko neatšķiras no lauku medus, jo rūpniecība pamatā ir ārpus pilsētas, bet degviela, ko izmanto automašīnas, nesatur svinu jau 10-20 gadus, tātad kaitīgas vielas nektārā nenokļūst. Daži biškopji, pārņemot Briseles pieredzi, jau tagad sāk veidot dravas Rīgas nomalēs.
Bitenieks J.Vainovskis uzsver, ka cilvēki pienācīgi nenovērtē medus īpašības. Viņš aicina ieklausīties biteniekos un šo vērtīgo produktu lietot ikdienā visdažādākajos veidos.
Arī Latvijas Biškopības biedrība ir izvirzījusi uzdevumu popularizēt medu. A.Krauze atzīst, ka medus izvēle un iegāde ir īpašs process, jo arī pats produkts ir īpašs, un pircējam ir svarīgi zināt, no kurienes medus nāk un kas ir bitenieks.
Tieši tādēļ 15.septembrī pirmo reizi daudzi Latvijas bitenieki atvērs savas dravas apmeklētājiem un dos iespēju interesentiem iepazīties ar vidi, produktiem un biškopjiem.
