NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
16. jūnijā, 2011
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ārlietas
8
8

Horvātija būs 28. ES dalībvalsts

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Viena no Vidusjūras reģiona pērlēm, Horvātija, pēc diviem gadiem kļūs par 28. ES dalībvalsti.

FOTO: www.sxc.hu

Pēc diviem gadiem – 2013. gada 1. jūlijā – Eiropas Savienībai, visticamāk, pievienosies 28. valsts. Pirms dažām dienām Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu paziņoja, ka EK aicinājusi ES Padomi slēgt iestāšanās sarunas ar Horvātiju, aicinot to kļūt par ES dalībvalsti. Šī ir otra valsts, kura bijusi kādreizējās Dienvidslāvijas sastāvā, kas iestājas ES. Jau 2004. gada 1. maijā to izdarīja Slovēnija.

"Šis ir pozitīvs signāls visai Dienvidaustrumeiropai, kas apliecina – ES paplašināšanās process strādā labi, ES ir gatava pildīt savus solījumus un Eiropas strukturālās reformas dod rezultātus. Ceru, ka Horvātijas progress un panākumi iedvesmos arī pārējos mūsu partnerus. ES paplašināšanās process ir visas Savienības interesēs. Pavasarī apmeklējot Horvātiju, pārliecinājos, ka paplašināšanās process joprojām ir galvenais instruments, ar ko Dienvidaustrumeiropā panākt stabilitāti un izaugsmi," paziņojis Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ž.M. Barrozu.

"Horvātija kļuva par ES kandidātvalsti 2004. gada jūnijā, bet iestāšanās sarunas uzsāka 2005. gadā."

"Latvija jau kopš Horvātijas pievienošanās sarunu sākšanas 2005. gadā ir stingri atbalstījusi šīs Dienvidaustrumeiropas valsts integrāciju ES. Mēs apsveicam Horvātiju ar šajos sešos gados intensīvā darbā panākto. Horvātijas kļūšana par pilntiesīgu ES dalībvalsti sniegs būtisku ieguldījumu Eiropas kontinenta apvienošanās un stabilizācijas procesam. Ceru, ka arī pārējās dalībvalstis piekritīs EK rekomendācijai pēc iespējas ātrāk slēgt atlikušās pievienošanās sarunu sadaļas ar Horvātiju," šo notikumu komentē Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Horvātija kļuva par ES kandidātvalsti 2004. gada jūnijā, bet iestāšanās sarunas uzsāka 2005. gadā. Sarunu gaita liecināja – Horvātijā ir problēmas ar korupciju, risināms ir bēgļu jautājums, kā arī kuģu būvētavu privatizācija. Viens no galvenajiem starptautiskajiem šķēršļiem – ieilgusi nespēja atrisināt jautājumu par robežām ar kaimiņos esošo Slovēniju. Otra problēma bija neatrisinātais kara noziedznieku izdošanas jautājums. Pēc tam, kad aprīlī Hāgas tribunāls sodīja kara noziedznieku Anti Gotovinu, horvātu atbalsts ES ievērojami saruka, to bija vairs tikai 32 procenti. Tagad dati liecina – atbalsts iestājai ES atkal pieaudzis līdz 52 procentiem. Galīgais apstiprinājums būs tautas nobalsošana.

"Šis ir pozitīvs signāls visai Dienvidaustrumeiropai, kurš apliecina – ES paplašināšanās process strādā labi, ES ir gatava pildīt savus solījumus un Eiropas strukturālās reformas dod rezultātus"

Ž.M. Barrozu

Horvātija, kuras galvaspilsēta ir Zagreba, atrodas pie Adrijas jūras. Pazīstamākās pilsētas – Dubrovniki, Splita, Pula. Valstī ir apmēram 4,4 miljoni iedzīvotāju, teritorija - 56,594 km2. Galvenās tautsaimniecības nozares valstī ir mašīnbūve, transporta aprīkojuma ražošana, ķīmijas rūpniecība, tūrisms, vīna ražošana.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI