Kad Eiropas Parlamentā tika apstiprināts, ka Horvātija 2013.gada 1.jūlijā kļūs par 28. Eiropas Savienības dalībvalsti, deputāti, stāvot kājās, aplaudēja. Par austriešu deputāta Hannesa Svobodas ziņojumu bija nobalsojuši 564, pret – 38, bet atturējās 32 eiroparlamentārieši. Svoboda slavēja horvātus par viņu paveikto pirmsiestāšanās procesā. "Mēs esam skaidri paziņojuši to, ka vēlamies redzēt Horvātiju ES sastāvā," sacīja EP prezidents Ježijs Buzeks.
EP deputāti solījuši rūpīgi uzraudzīt visu pirmsiestāšanās procesu un aicināja Eiropas Komisiju šajā procesā izturēties ar atbildību. Patlaban lielākās problēmas sagādā tieslietu reforma un cīņa ar korupciju un organizēto noziedzību. Tikpat nozīmīga ir kara noziedznieku sodīšana, sadarbojoties ar Hāgas Krimināltiesu, kā arī kara laika bēgļu atgriešanās veicināšana. Mazsvarīgi nav arī ekonomiskie jautājumi: ekonomikas strukturālās reformas, fiskālā konsolidācija, bezdarba problēmu risināšana, pārstrukturējot darba tirgu. Atlicis vien sagaidīt Eiropadomes lēmumu, lai notiktu nākamais ES paplašināšanās posms.
"Kad Eiropas Parlamentā tika apstiprināts, ka Horvātija 2013.gada 1.jūlijā kļūs par ES dalībvalsti, deputāti, stāvot kājās, aplaudēja."
Horvātija par neatkarīgu valsti kļuva 1991.gada 8.oktobrī. Valstī dzīvo 4 290 612 cilvēki (pēc 2011.gada datiem), 89% no tiem ir horvāti, 4,5% – serbi, 5,9% – citu etnisko grupu piederīgie.
Neraugoties uz to, ka Horvātijas normatīvi neparedz obligātu referendumu par pievienošanos ES, valdība tomēr nāca klajā ar iniciatīvu šādu tautas nobalsošanu rīkot, lai šim procesam dotu lielāku leģitimitāti. Patlaban sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka iestāšanos ES atbalsta 52% horvātu. Pēc referenduma sekos iestāšanās līguma ratificēšana visu 27 ES dalībvalstu parlamentos.
Serbijai problēmas ar kaimiņvalstīm
Pirmsiestāšanās procesā daudz grūtāk klājas citai bijušās Dienvidslāvijas federācijas sastāvdaļai Serbijai, kurai, kā uzskata Eiropas vadošie politiķi, "tikai kaut kas pilnīgi neiedomājams" varētu palīdzēt kļūt par ES kandidātvalsti. Serbija ir deklarējusi neatkarību 2006.gadā, valstī dzīvo 9 856 222 cilvēki. Oficiālu pieteikumu dalībai ES Serbija iesniedza 2009.gada decembrī, un valdība par mērķi noteica iestāšanos ES 2014.gadā. Viens no šķēršļiem šajā ceļā bija Bosnijas serbu kara noziedznieku notveršana. Tomēr tagad starptautiskā tribunāla priekšā stājušies jau abi meklētākie likumpārkāpēji - Radovans Karadžičs un Ratko Mladičs. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Eiropas Komisija šī gada oktobrī ierosināja atzīt Serbiju par ES kandidātvalsti.
"Serbijai kļūt par ES kandidātvalsti varētu palīdzēt „tikai kaut kas pilnīgi neiedomājams”."
Taču pēdējā gada laikā krasi saasinājušās Serbijas attiecības ar Kosovu, kura 2008.gada februārī deklarēja savu neatkarību no Serbijas. Valstī dzīvo 2 200 000 iedzīvotāju. Attiecības ir saspringtas savstarpēji. Daudzi serbi pēc Kosovas neatkarības deklarēšanas un starptautiskas atzīšanas piedzīvoja īstu traģēdiju. Taču arī Kosova veica darbības, kuras šo spriedzi veicināja. Piemēram, jūlijā Kosova pieņēma lēmumu aizliegt ievest preces no Serbijas un neļāva serbiem šķērsot valstu robežu. Tika veiktas arī teroristiskas darbības no Kosovas serbu puses, kam sekoja Kosovas atbilde Serbijai.
Patlaban situāciju kontrolē starptautiskās organizācijas – ES misija EULEX un NATO operāciju grupa KFOR. Lai gan visu šo laiku ir notikušas sarunas, joprojām nav pazīmju, ka "Kosovas jautājums" tiks atrisināts. "Nešķiet, ka gaidāms kaut kas labs," uzskata ES atbildīgie ierēdņi. "Mēs nevēlamies, lai par ES dalībvalsti kļūtu valsts, kam ir lielas problēmas attiecībās ar kaimiņiem. Serbijas valsts vadītāji ļoti labi saprot, ar ko var beigties šis ieilgušais konflikts. Uz iestāšanos ES būs jāgaida nenoteikti ilgs laiks. Tomēr viņi uzskata, ka visu, ko varējuši, ir paveikuši, bet pārējais vairs nav valdības varā.
Grieķijai iebildes par Maķedonijas valsts nosaukumu
Ilgu laiku strīds starp Grieķiju un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (Maķedonija) par šīs jaunās, 1991.gadā neatkarību ieguvušās valsts vārdu ir kavējis jebkādas sarunas par tās iestāšanos ne tikai ES, bet arī NATO. Grieķi satraukušies par to, ka jaunā valsts nes Maķedonijas vārdu un līdz ar to tai var rasties teritoriālas pretenzijas uz Grieķijas apgabalu, kas arī saucas par Maķedoniju. Grieķi uzskata, ka Maķedonijas vārds ir hellēņu kultūras mantojums, turpretī paši maķedonieši domā, ka tā ir slāvu identitātes daļa. Nekādus kompromisus attiecībā uz šo nosaukumu nav izdevies atrast.
Hāgas Starptautiskā tiesa savukārt nupat atzinusi, ka Grieķijai 2008.gadā nav bijis tiesību nobloķēt Maķedonijas pieteikumu, lai iestātos NATO. Skopjē, Maķedonijas galvaspilsētā, šis lēmums uzņemts ar gavilēm un lielām nākotnes cerībām. Starptautisko notikumu vērtētāji uzskata: šī ir nozīmīga Maķedonijas diplomātiskā uzvara, jo lēmums radījis precedentu, uz kuru pamatojoties iespējams runāt arī par iestāšanos ES. Ir gan arī piesardzīgāks viedoklis – šis esot tikai viens lēmums konkrētā lietā, un tam nav paredzamas sekas attiecībā uz, piemēram, ES.
Savukārt Grieķijas valdība paziņojusi, ka tā turpinās sarunas ar Maķedoniju "ANO Ģenerālās asamblejas un Drošības padomes lēmumu gaismā".
