Eiropas Komisija 9. novembrī pieņēma paplašināšanās dokumentu kopumu, kurā ietverts ikgadējais novērtējums par Eiropas Savienības paplašināšanās programmu. Dokumentu kopumā ir izklāstīta pašreizējā situācija paplašināšanās procesos, turpmākie uzdevumi un Rietumbalkānu valstu, Turcijas un Īslandes perspektīvas.
Komisija ierosina piešķirt Melnkalnei kandidātvalsts statusu un iesaka ar šo valsti, kā arī ar Albāniju uzsākt pievienošanās sarunas, tiklīdz tās būs īstenojušas atzinumos noteiktās galvenās prioritātes, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
„Paplašināšanās politika ļauj ES stāties pretim problēmām, kas skar mainīgo un daudzpolāro pasauli, kurā mums jāturpina uz vērtībām balstītās sistēmas projicēšana ārpus ES robežām. Savienībai, kuras uzdevums ir atjaunot sadarbību starp bijušajiem sāncenšiem, vienlaikus saglabājot augstākos standartus cilvēktiesību jomā, būs ietekmīga un diplomātiska vara, kas nepieciešama, lai veidotu apkārtējo pasauli, nevis lai pasaule veidotu Savienību,” izteicies ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle.
Saskaņā ar EK ziņoto, Horvātija ir uzsākusi pievienošanās sarunu noslēguma posmu, un sarunas ar Turciju virzās uz priekšu, lai gan tas notiekot lēni. Ir uzsāktas pievienošanās sarunas ar Īslandi, un tiek izskatīts Serbijas pieteikums dalībai ES. Komisija ir iesniegusi atzinumus par Albānijas un Melnkalnes pieteikumiem dalībai ES. Komisija atjaunoja tās 2009. gada ieteikumu par pievienošanās sarunu uzsākšanu ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un vēlreiz apstiprināja Eiropas perspektīvu attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu, kā arī Kosovu.
Paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs veiktās reformas jau rada konkrētas priekšrocības to iedzīvotājiem, norāda EK. Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāji drīz varēs ceļot uz ES bez vīzām. Serbija, Melnkalne un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika jau kopš pagājušā gada izmanto bezvīzu ceļošanas priekšrocības. Ar paplašināšanos saistītajā reģionā tiek stabilizēta tautsaimniecība, neraugoties uz globālo krīzi; cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība tuvinās ES līmenim, un reģionālajā sadarbībā ir panākts ievērojams progress.
"Lai pilnībā sagatavotos dalībai ES, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm ir jāveic vērienīgas reformas."
Lai pilnībā sagatavotos dalībai ES, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm ir jāveic vērienīgas reformas. Joprojām nav atrisināti vairāki jautājumi, no kuriem svarīgākie ir saistīti ar labu pārvaldību, tiesiskumu un vārda brīvību.
Atsevišķu valstu darba kārtībā ir ļoti smagi jautājumi. Piemēram, Vispārējo lietu padome 25. oktobrī lūdza Komisiju sniegt atzinumu, izvērtējot Serbijas pieteikumu par pievienošanos ES. Kā paskaidrots Eiropas Padomes izklāstā, Serbijas virzība uz dalību ES joprojām būs atkarīga no pilnīgas sadarbības ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai. Ministri ir apstiprinājuši, ka Rietumbalkānu nākotne ir cieši saistīta ar Eiropas Savienību, taču vienlaikus aicināja īstenot konstruktīvu pieeju reģionālajā sadarbībā un panākt progresu Serbijas un Kosovas dialoga procesā.
Eiropas Padome iepriekš ir norādījusi: katras valsts virzība uz pievienošanos ES ir atkarīga no tās individuālajiem centieniem izpildīt konkrētu prasību kopumu, ko dēvē par Kopenhāgenas kritērijiem, starp tiem ir, piemēram, stabilas demokrātijas institūcijas un funkcionējoša tirgus ekonomika.
Turcijas prezidents: mēs esam ES vajadzīgi
Starptautiskais varas līdzsvars pārvietojas uz Austrumiem, tāpēc ES, ja tā grib saglabāt savu lomu globālajā politikā, ir jāuzņem Turcija, Turcijas prezidents Abdullahs Gils paziņoja dienu pirms ES progresa ziņojuma publicēšanas, kad jau bija zināms, ka Turcija tiks kritizēta par to, ka nav īstenojusi reformas tādās jomās kā plašsaziņas līdzekļu brīvība, vēsta BNS/AFP.
„Ņemot vērā faktu, ka starptautiskajam varas līdzsvaram ir tendence pārvietoties Austrumu un Āzijas virzienā, Eiropas Savienībai tiešām ir stratēģiska nepieciešamība pēc Turcijas kā dalībvalsts,” norādījis A. Gils, jo, viņaprāt, „ir skumji vērot, ka daži Eiropas līderi pienācīgi nesaskata pasaules nākotni 20, 50, 70 gadu laikā. Šis tuvredzīgais redzējums ir ievērojams traucēklis idejai par ES kā globālu spēlētāju, kas spētu uzņemties lielāku atbildību politiskos un drošības jautājumos, papildinot savu ekonomisko ietekmi.”
Turcija uzskata, ka tai kā mērenai musulmaņu valstij ir svarīga nozīme ES enerģētiskās drošības un ārpolitikas ambīcijās. Tā arī uzsver, ka ES būtu izdevīga Turcijas strauji augošā ekonomika un gados jauns iedzīvotāju sastāvs. Turcijas prezidents arī paudis, ka dažas ES valstis rada „mākslīgas problēmas” Turcijas uzņemšanas sarunās ar ES, tomēr Turcija neatteiksies no šo sarunu turpināšanas. Dažas ES dalībvalstis uzskata, ka musulmaņu valsts Turcija ir pārāk atšķirīga no ES kultūras ziņā un pārāk trūcīga, lai tiktu uzņemta.
UZZIŅAI
ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis
Horvātija. Dalības pieteikumu iesniedza 2003. gadā. Provizoriski ir slēgtas 25 no 35 pievienošanās sarunu sadaļām. Pievienošanās sarunas ir nobeiguma posmā un tiks noslēgtas, tiklīdz Horvātija izpildīs atlikušos noslēguma kritērijus, jo īpaši tiesu iestāžu un pamattiesību jomā.
Turcija. Dalības pieteikumu iesniedza 1987. gadā. Ir atvērtas 13 pievienošanās sarunu sadaļas, un viena sadaļa ir provizoriski slēgta. Lai valsts varētu straujāk virzīt uz priekšu pievienošanās sarunas, nepieciešams pilnībā īstenot pienākumus, kas noteikti saskaņā ar Muitas savienību, un normalizēt attiecības ar Kipru.
Īslande. Dalības pieteikumu iesniedza 2009. gadā un pievienošanās sarunas uzsāka 2010. gada jūlijā. Drīz tiks uzsākta pārbaudes procedūra. Tā kā Īslande ir Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) locekle un Šengenas zonas dalībniece, liela daļa tās tiesību aktu jau ir pielāgota ES tiesību aktiem.
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika. Dalības pieteikumu iesniedza 2004. gadā. Valsts turpina apmierinoši īstenot politiskos kritērijus, un Komisija atjaunoja tās 2009. gada ieteikumu par pievienošanās sarunu uzsākšanu. Lai uzsāktu sarunas, ir nepieciešams dalībvalstu vienbalsīgs lēmums, tāpēc būtiski ir vienoties un kopīgi atrisināt valsts nosaukuma problēmu.
Melnkalne. Dalības pieteikumu iesniedza 2008. gadā. Komisija ierosinājusi Melnkalnei piešķirt kandidātvalsts statusu un uzsākt pievienošanās sarunas, ja tiks panākts progress vairākās būtiskās jomās.
Albānija. Dalības pieteikumu iesniedza 2009. gadā. Komisija ierosinājusi uzsākt pievienošanās sarunas, ja tiks panākts progress vairākās būtiskās jomās.
Serbija. Dalības pieteikumu iesniedza 2009. gadā. Vispārējo lietu padome 2010. gada 25. oktobrī Serbijas pieteikumu iesniedza Komisijai atzinuma sagatavošanai.
Bosnija un Hercegovina. Nav iesniegusi pieteikumu dalībai ES. Politisko līderu vienota redzējuma trūkums par valsts virzību turpina bloķēt galvenās reformas un turpmāku progresu ES virzienā.
Kosova. Nav iesniegusi pieteikumu dalībai ES. ES atbalsta Kosovas centienus īstenot Eiropas perspektīvu, un janvārī tā uzsāka dialogu par stabilizācijas un asociācijas procesu. Komisija veicinās Kosovas dalību attiecīgajās Savienības programmās.
Progresa ziņojumi un EK atzinumi atrodami vietnē:
http://ec.europa.eu/enlargement/press_corner/key-documents/reports_nov_2010_en.htm
