NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
04. martā, 2011
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Eiropas Savienība

Igauņi sper trešo soli sabiedrības integrēšanā

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Igauņi ir pārliecināti – viens no sabiedrības integrācijas balstiem ir ciešāka nacionālo kultūru mijiedarbība.

FOTO: Valda Kalniņa, A.F.I

Sabiedrības integrācija parasti ir smags, sāpīgs un ilgstošs process. Igaunijā pirmā integrācijas programma tika izstrādāta pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Šobrīd igauņi sper jau trešo soli, uzsākot trešo integrācijas posmu 2011.-2013. gadam. Speciālisti norāda, ka desmit gadu laikā daudz kas ir mainījies un citāda kļuvusi arī sabiedrība kopumā.

Šobrīd Igaunijā par integrāciju atbild Kultūras ministrija. Tās vicekanclere Anne Lī Reimā, kuras pārziņā ir integrācijas jautājumi, intervijā Igaunijas TV skaidroja, ka sabiedrības apziņā ievērojamas izmaiņas notikušas tieši pēdējo trīs četru gadu laikā un tādēļ vecās metodes vairs nav efektīvas un iepriekšējais jēdziens "integrācija" ir devalvējies. Viņa norādīja: visai bieži varot dzirdēt, ka šo vārdu būtu laiks izņemt no igauņu leksikas, ja runa ir par pastāvīgajiem valsts iedzīvotājiem, un attiecināt vien uz tiem, kas valstī ierodas no jauna.

Nākamais solis – pāreja no kvantitātes uz kvalitāti

Tiesa, speciāliste arī uzskata, ka ne jau tikai terminoloģijā ir vaina. Līdz šim integrācijas programmās bijis pārāk daudz virzienu. Pat vairāk nekā 150 – izglītības un kultūras, sociālajā un ekonomikas, tiesību un politikas jomā. Taču, konsultējoties ar kolēģiem citās ministrijās, ar nacionālo minoritāšu pārstāvjiem, kā arī pētot ārvalstu pieredzi, jaunajā programmā atstāti vien 50 novirzieni, tādējādi shēmu padarot vienkāršāku un loģiskāku.

Vicekanclere norāda, ka ikvienai integrācijas shēmai, pirmkārt, jābūt paredzētai visu iesaistīto pušu informēšanai – par viņu kultūru un viedokļiem, lai labāk cits citu iepazītu. Līdztekus tam tiek veidota arī virkne programmu, kas ļauj radīt labāku sapratni starp igauņu un krievu kopienām. Galvenokārt tas tiek panākts, pateicoties ciešākai mijiedarbībai ar Igaunijas kultūru un Igaunijā dzīvojošo tautu nacionālo kultūru daudzveidību. "Jo mazāka ir kultūras distance starp cilvēkiem, jo parādās lielākas iespējas savstarpējai saziņai un sapratnei," norāda speciāliste.

Kā taupīt naudu, kad tās par maz

Taču arī Igaunijā, kad sākas ikgadējā naudas dalīšana, izrādījās, ka integrācijai tās īsti nepietiek. Tomēr igauņi par to nesūkstās, domā reāli un ir secinājuši, ka līdz integrācijas procesam gana daudz naudas ticis tērēts arī lieki. Tas bijis saistīts ar vecām pieejām, kas bija virzītas uz bēdīgi slaveno masveidību. Iepriekšējās programmās ar desmitiem novirzienu daudzus pēc būtības vienādus projektus īstenoja dažādas organizācijas, un tas prasīja lielus administrēšanas resursus. Šim nolūkam ik gadu tika tērēti 24% no integrācijas programmai piešķirtā finansējuma.

"Sabiedrības apziņā ievērojamas izmaiņas notikušas tieši pēdējo trīs četru gadu laikā."

Tagad, pateicoties centralizētai projektu vadībai un prasmīgam auditam, jaunizveidotais Integrācijas un migrācijas fonds "Mūsu cilvēki" šādus izdevumus ierobežos. Lai taupītu naudiņu, daļa no projektiem ir apvienoti. Fonds ir partneris ministrijām, kas atbild par Integrācijas programmas īstenošanu.

Lai varētu strādāt pilnvērtīgāk, tika veikti arī monitoringi, analizējot iepriekšējos rezultātus, attiecīgi arī izdarot secinājumus nākotnei. Izveidota integrācijas programmas īstenošanas komiteja, kurā ir iekļauti arī vadošie darbinieki no galvenajām procesā iesaistītajām ministrijām. Divas reizes gadā tiek rīkotas kopīgas sanāksmes, kurās šīs ministrijas atskaitās par savu darbu un nāk klajā ar priekšlikumiem. Arī tā ir jauna un svarīga pieeja, kas dod rezultātus, jo tādējādi ministrija "neieciklējas" uz saviem specifiskajiem virzieniem, bet problēmas aplūko kopumā, norāda A.L. Reimā.

Prioritāte – visu iedzīvotāju līdzdalība valsts lietās

Pašreiz lielas cerības Igaunijā tiek liktas uz pašvaldībām, taču te nākas saskarties ar finansēšanas un administratīvajām problēmām. Pašvaldību loma integrācijas procesā ir ļoti svarīga, un tiek apsvērta iespēja, ka no 2014. gada varētu sākt realizēt jaunu integrācijas stratēģiju.

A.L. Reimā skaidro, ka ministrijas pārstāvji pērn apmeklēja 22 pašvaldības visā Igaunijā, rīkojot apaļā galda diskusijas, lai labāk saprastu, kā kurā vietā cilvēki redz integrāciju un kas konkrēti pašvaldībām ir nepieciešams, lai strādātu ar cilvēkiem. Ļoti iespējams, ka laika gaitā daļa funkciju, kas skar integrāciju, tiktu deleģētas tieši pašvaldībām.

Vicekanclere uzsver, ka viena no galvenajām prioritātēm vienmēr ir bijusi un būs visu Igaunijas iedzīvotāju līdzdalība valsts dzīvē. Šī trešā posma galvenais mērķis ir arī izveidot mūsdienīgus apstākļus un vidi, lai cilvēki varētu savā starpā sazināties. "Mūsu valstij ir svarīgi, lai saziņai netraucētu nedz nacionālās, nedz sociālās, nedz kādas citas barjeras. Lai vairāk uzmanības tiktu pievērsts vispārcilvēciskām vērtībām, kad ir runa par vienu vai otru cilvēku," uzskata ministrijas pārstāve.

"Jaunajā programmā atstāti vien 50 novirzieni, tādējādi shēmu padarot vienkāršāku un loģiskāku."

Vēl viņa norāda, ka dialoga un demokrātisku diskusiju attīstībā starp kopienām savu artavu var ieguldīt arī politiķi. Igauņi uzskata - vienkārši ir vairāk jārunā par savām problēmām. Tādēļ tiek domāts, lai drukātajos un elektroniskajos medijos aizvien vairāk parādītos raksti un diskusijas, kas skar starpnacionālas attiecības, lai lielāka vērība tiktu veltīta sabiedrības nostājai un tolerances jautājumiem, kā arī iepazīstināšanai ar dažādu kultūru tradīcijām. Tiek atbalstīta krievvalodīgo portālu izveide, kā arī igauņu portālu versiju izstrāde krievu valodā. Tāpat tiek gādāts, lai iespējami vairāk informācijas par pakalpojumiem būtu pieejama arī krieviski.

Trešā posma ietvaros tiks turpināts jau uzsāktais darbs – mentoru skola un bezmaksas igauņu valodas kursi skolotājiem, policistiem, kā arī citu specialitāšu pārstāvjiem. Tiks organizētas bērnu nometnes, jauniešu pasākumi, kopīgi kultūras projekti un semināri.

"Mēs visi zinām, ka mums ir viena vēsture, kopīgas atmiņas un lietas. Un tādus šīs saskarsmes punktus, kas apvieno sabiedrību, ir jārada vairāk. Ja mums būs lielāka savstarpējā sapratne, tad arī visas kopējās problēmas tiks atrisinātas ātrāk. Manuprāt, visi to jau ir sapratuši," saka A.L. Reimā.

Igaunijā multikultūra nav mirusi, gluži pretēji

Neapšaubāmi, integrācijas jautājumi ir arī tie, kas tiek aplūkoti politisko partiju priekšvēlēšanu programmās, jo vēlēšanas valstī notiks jau 6. martā. Tallinas Universitātes salīdzinošās politoloģijas profesors Raivo Vetiks portālam www.err.ee norādījis, ka visprecīzāk darbību šajā jomā formulējusi Reformu partija un sociāldemokrāti. Ja abu šo partiju politiskie solījumi tiks īstenoti, tad integrācijas ziņā valstij izdosies pakāpties jaunā līmenī.

Viņš arī norāda, ka aktuālākā tēma saistībā ar integrāciju ir skolu reforma, jo paredzēts, ka no rudens krievu ģimnāzijās 60% no visiem priekšmetiem būs jāmāca igauņu valodā. Šobrīd ne visas skolas tam ir gatavas, tādēļ par šo lietu ir ne mazums strīdu. Bet integrācijas tālāko attīstību ļoti varētu veicināt sociāldemokrātu solījumi atbalstīt kultūras autonomiju un automātiski piešķirt Igaunijas pilsonību tiem nepilsoņu bērniem, kuri ir šeit dzimuši.

Profesors gan norāda – igauņu valodu par integrācijas pamatu uzskata būtībā visas partijas, tajā skaitā pat Igaunijas Krievu partija nenoliedz valodas svarīgumu. R. Vetiks ir pārliecināts, ka Igaunijā par tādu lietu kā multikultūras nāve, ko nesen pieminējuši Vācijas kanclere Angela Merkele un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, runāt neesot pamata. Interesanti, ka, piemēram, "zaļie" pat ierosinājuši, ka skolās vajadzētu palielināt multikultūras elementus. "Kamēr pasaulē šobrīd daudz runā par multikultūras nāvi, mūsu politiskās partijas spriež, ka Igaunijā patiesībā ir multikulturāla sabiedrība un tam ir jāatspoguļojas arī skolu programmās," secinājis profesors.

Būtībā par multinacionalitāti runā arī skaitļi – gandrīz katrs trešais Igaunijā dzīvojošais (31%) ir citas tautības. Kopumā valstī dzīvo vairāk nekā 100 dažādu nacionalitāšu pārstāvji un ļaudis no vairāk nekā 100 valstīm. Kā liecina Robežsardzes un policijas departamenta, kā arī Iedzīvotāju reģistra dati, Igaunijā ir vairāk nekā 200 tūkst. trešo valstu pilsoņu, kā arī vairāk nekā 11 tūkst. Eiropas Savienības pilsoņu.

Kontakti starp dažādu tautību pārstāvjiem kļuvuši ciešāki

Ko par sabiedrības integrāciju domā paši pilsoņi? Kultūras ministrijas nesen pasūtītais integrācijas problēmu pētījums liecina: kontakti starp dažādu Igaunijā dzīvojošu nāciju pārstāvjiem ir kļuvuši ciešāki, cittautieši uzlabojuši arī savas igauņu valodas zināšanas un daudznacionālajā sabiedrībā cilvēki vairs nebaidās zaudēt savu nacionālo identitāti. Pētījuma vadītājs R. Vetiks norādījis, ka 60% krieviski runājošo savas valodas zināšanas novērtē kā labas vai vidējas. Te, protams, svarīga ir dzīvesvieta un iedzīvotāju vecums – jauniešu vidū šādu igauņu valodas pratēju ir 80%, bet vecāko ļaužu – tikai aptuveni 20 procentu. Tiesa, tas arī norāda, ka apmācības sistēma krietni labāk pilda savas funkcijas nekā bijis līdz šim. Turklāt divas trešdaļas krievvalodīgo domā, ka igauņu valodu vislabāk sākt mācīt jau bērnudārzā vai skolas pirmajās klasēs. Interesanti, ka arī aizvien vairāk igauņu atzīst: viņiem rodas lielāka nepieciešamība zināt krievu valodu gan darbā (to norāda katrs otrais respondents), gan brīvajā laikā (aptuveni 25%).

Jāteic gan, ka ir arī problēmas, kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Piemēram, ievērojami ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri vēlētos saņemt Igaunijas pilsonību; krieviski runājošie cilvēki gandrīz nemaz neuzticas valstij un valsts iestādēm, kā arī dažādu nacionalitāšu pārstāvju vidū palielinājusies sociāli ekonomiskās nevienlīdzības sajūta.

"Ļoti iespējams, ka laika gaitā daļa funkciju, kas skar integrāciju, tiktu deleģētas tieši pašvaldībām."

Vērojamas arī atšķirības, kā uz to raugās dažādās vidēs auguši cilvēki. Piemēram, 74% igauņu domā, ka igauņu un citu tautu savstarpējās attiecības bojā Krievijas politika, bet 89% krievvalodīgo uzskata, ka vainojama ir Igaunijas valdības politika. Sociāli ekonomisko nevienlīdzību kā vaininieku attiecību saasinājumā starp dažādām tautībām uztver 90% cittautiešu un tikai 50% igauņu. Bet 92% cittautiešu un 79% igauņu nesaskaņās vaino arī dažādu Otrā pasaules kara notikumu traktējumu.

Kopumā Igaunijā šobrīd dzīvo 7,5% cilvēku, kuriem nav vispār nekādas pilsonības. Pētījums arī parādījis: aptuveni 90% igauņu un 75% citu tautību pārstāvju ir pārliecināti, ka pilsonības trūkums nekādi netraucē dzīvot Igaunijā, tādējādi pilsonība vērtība iedzīvotāju acīs gandrīz ir zaudējusi savu nozīmi. Iespējams, tas varētu būt saistīts ar eksāmenu pilsonības iegūšanai: 73% igauņu un 82% citu tautību pārstāvju domā, ka šis eksāmens nav godīgs, bet 65% igauņu un 92% cittautiešu – ka tas ir pārāk sarežģīts. Kultūras ministre Laine Jānesa gan uzskata - problēma nav eksāmena sarežģītībā, bet gan apstāklī, ka cilvēki baidās uz eksāmenu iet. Jo pastāv šī barjera – cilvēki nezina, kāda ir reālā situācija un viņiem pat nav priekšstata, cik šis eksāmens patiesībā ir viegls vai grūts.

Integrācijas politika skaitļos un faktos

Igaunijas Kultūras ministrijas Kultūras daudzveidības nodaļas padomnieks Silvers Pramans saistībā ar integrācijas politikas īstenošanu Igaunijā min šādus skaitļus un faktus.

  • Kopējā summa, kas tika novirzīta Integrācijas programmas īstenošanai 2010. gadā, bija 128,6 milj. kronu (5,79 milj. latu). Šogad šim nolūkam plānots tērēt 7,9 milj. eiro (5,53 milj. latu).
  • Eiropas Savienības finansējums integrācijai 2010. gadā bija 51 milj. kronu (2,3 milj. latu), kam jāpievieno līdzfinansējums no valsts puses 25% apmērā. Šogad integrācijai tiek plānoti 2,6 milj. eiro (1,82 milj. latu) Eiropas Savienības naudas, kam jāpievieno 25% valsts līdzfinansējuma.
  • Integrācijas programma Igaunijā ir sadalīta trīs grupās: kultūras un izglītojošā, sociāli ekonomiskajā un politiski tiesiskajā jomā. Pērn aptuveni puse – 52% jeb 67,1 milj. kronu (3,02 milj. latu) – tika novirzīts izglītībai un kultūrai, 20% jeb 25,2 milj. kronu (1,13 milj. latu) – sociāli ekonomisko jautājumu risināšanai, bet politiski tiesiskā joma saņēma 9% jeb 11,6 milj. kronu (0,52 milj. latu). Iesaistīto iestāžu vadībai, novērtējumam un darbības uzlabošanai, kā arī starptautiskajai sadarbībai tika atvēlēts 19% jeb 24,8 milj. kronu (1,12 milj. latu). Aptuveni šāds sadalījums plānots arī 2011. gadā.
  • Pērn tika atjaunots Integrācijas programmas realizācijas plāns 2011.-2013. gadam, izvirzot šā darba prioritātes. Joprojām par svarīgāko tiek uzskatīta aktīva to cilvēku iesaistīšana sabiedrisko organizāciju darbībā, kuriem igauņu valoda nav dzimtā valoda, kā arī atbalsts šādu organizāciju izveidei. Vēl, kā jau minēts, prioritāte ir vienota informācijas lauka izveide un atbalsts daļējai pārejai uz igauņu kā mācību valodu. Darbs ar jaunatni, īpašu uzmanību pievēršot citu tautību pārstāvjiem. Un vispār - ciešāku kontaktu veidošana starp dažādu tautību cilvēkiem sociālās atstumtības mazināšana. Sabiedrības integrācijas pasākumi sistemātiski tiks īstenoti Ida-Virumā reģionā, Igaunijas pierobežā ar Krieviju.
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU