NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
16. decembrī, 2010
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Eiropas Savienība
1
1

Par ES naudu veikti zinātniskie pētījumi būs pieejami visiem

ES finansētiem pētniekiem, kuri veic pētījumus veselībā, enerģētikā un citās nozīmīgās jomās, publikāciju pilns teksts ir jādeponē atvērtas piekļuves repozitorijā, lai tas visiem būtu pieejams.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Zinātniska rakstura informācija var radikāli uzlabot mūsu dzīvi un tāpēc ir pārāk vērtīga, lai tā vienkārši noputētu arhīvu plauktos. Turklāt visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir tiesības piekļūt zināšanām, kas ģenerētas, izmantojot publisku finansējumu, un gūt no tām labumu, - brīvās pieejas tīkla OpenAIRE iespējas piekļuvei darbu krājumiem uzsvērusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un digitalizācijas programmas komisāre Nēlī Krusa.

ES pētnieki, uzņēmumi un iedzīvotāji var brīvi piekļūt ES finansētu pētījumu materiāliem, izmantojot OpenAIRE (Open Access Infrastructure for Research in Europe - brīvas piekļuves infrastruktūra pētījumiem, kuru Eiropas Komisija decembra sākumā atklāja Ģentes universitātē Beļģijā. OpenAIRE nodrošinās repozitoriju (krātuvju) tīklu, kas dos brīvu piekļuvi tiešsaistē esošajiem to pētnieku radītajiem zinātniskajiem darbiem, kas saņēmuši 7. pētniecības pamatprogrammas un Eiropas Pētniecības padomes finansējumu, jo īpaši tādās jomās kā veselība, enerģētika, vide, atsevišķas informācijas un sakaru tehnoloģiju nozares jomas, kā arī pētniecības infrastruktūras, sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes un sabiedrības zinātne, informē EK pārstāvniecība Latvijā.

Tas tiek vērtēts kā svarīgs solis virzībā uz pilnīgu un brīvu piekļuvi zinātniskajiem pētījumiem, kas ļautu, piemēram, visiem pacientiem, kuri slimo ar retām slimībām, piekļūt jaunākajiem medicīnisko pētījumu rezultātiem vai pētniekiem gūt aktualizētu informāciju par norisēm attiecīgajā pētījumu jomā. Pētniecības infrastruktūru un e-infrastruktūru izstrāde, tostarp tādu infrastruktūru izstrāde, kas paredzēta zinātniskā darba rezultātiem, Eiropas konkurētspējas stimulēšanas nolūkā ir izvirzīta kā prioritāte gan Eiropas digitalizācijas programmā, gan iniciatīvā „Inovācijas Savienība”.

Eiropas pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna norādījusi: „Lai zinātnieki varētu maksimāli izmantot visas iespējas turpināt pētniecību līdzīgās jomās, tiem ir jānodrošina piekļuve jau sasniegtajiem pētniecības rezultātiem. Uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir jāzina, kur atrodami pētniecības darbu rezultāti, lai, tos izmantojot, varētu veidot jaunas darbvietas un uzlabot dzīves kvalitāti.”

Visā pasaulē ik gadus 25 000 zinātniski recenzētos žurnālos tiek publicēti un konferencēs apspriesti aptuveni 2,5 miljoni zinātnisku rakstu. Pašlaik brīvi pieejamās krātuvēs arhivēti vai brīvi pieejamos izdevumos publicēti ir tikai 15%–20 % šo rakstu. Pārējie ir pieejami tikai ar nosacījumu, ka lasītājs maksā par piekļuvi atsevišķam rakstam vai abonē attiecīgo publikāciju. ES finansētā OpenAIRE infrastruktūra varētu pamazām pavērt iespējas piekļūt visiem zinātniskajiem dokumentiem un datiem, kas izstrādāti, izmantojot ES 7. ietvarprogrammas finansējumu, tostarp arī Eiropas Pētniecības padomes (EPP) un citus piešķīrumus. Kopš 7. ietvarprogrammas aizsākumiem 2007. gadā ir finansēti aptuveni 10 000 projektu.

"Īpaši MVU, ir jāzina, kur atrodami pētniecības darbu rezultāti, lai, tos izmantojot, varētu veidot jaunas darbvietas un uzlabot dzīves kvalitāti."

Saskaņā ar nosacījumiem, kuri atbilstīgi pētniecības pamatprogrammai izvirzīti piešķīrumu saņēmējiem, ES finansējumu saņēmušajiem pētniekiem, kuri īsteno pētījumus tādās jomās kā veselība, enerģētika, vide, informāciju un sakaru tehnoloģijas, pētniecības infrastruktūras, sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes un sabiedrības zinātne, savu pētījumu publikāciju pilns teksts ir jādeponē atvērtas piekļuves repozitorijā, lai tas pastāvīgi visiem būtu pieejams. Tas attiecas uz aptuveni 20% saskaņā ar 7. ietvarprogrammas finansēto projektu. Arī citu jomu pētnieki savus zinātnisko pētījumu dokumentus var ievietot publiskas piekļuves repozitorijos.

Projektā arī ir izveidots palīdzības dienests 27 Eiropas valstīs, ko veido ekspertu, kā arī dažādu rīku portāls, kas palīdz zinātniekiem ievietot savus rakstus tiešsaistē.

OpenAIRE pirmsākumi meklējami pilotiniciatīvā par brīvu piekļuvi, kuru Eiropas Komisija aizsāka 2008. gada augustā. Tostarp ir izvirzīta prasība, ka saskaņā ar pētniecības pamatprogrammu finansētajos projektos zinātniski recenzētajiem dokumentiem ir jābūt iesniegtiem tiešsaistes repozitorijos un tiem ir jābūt brīvi pieejamiem 6–12 mēnešu laikā pēc to publikācijas atkarībā no konkrētā temata.

Plašāka informācija par OpenAIRE: http://www.openaire.eu/.

Latvijas pusē

Latvijas Universitātes (LU) bibliotēka ir projekta OpenAIRE reģionālais pārstāvis Latvijā, kas pārstāv un reprezentē projektu Latvijā un sadarbojas ar citiem projekta dalībniekiem. LU bibliotēka darbojas kā projekta OpenAIRE Informācijas un atbalsta dienests un nacionālais Open Access informācijas dienests, izklāstīts LU bibliotēkas mājaslapā (http://www.lu.lv/biblioteka/projekti/openaire/). Tur arī paskaidrots, ka projekta galvenie mērķi ir piedāvāt atbalstu zinātniekiem un zinātniskajām institūcijām, sadarbība ar nacionālajiem Eiropas projektu kontaktpunktiem, EK projektu un programmu prasību izpilde, viens no mērķiem ir arī palīdzēt zinātniekiem deponēt zinātniskās publikācijas institucionālajos vai nozaru repozitorijos.

ES interneta saziņas avotos ir norādīts uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) līdzdalības veicināšanu Eiropas Kopienas 7. ietvarprogrammā, kura ilgst septiņus gadus – no 2007. līdz 2013. gadam – un kuras kopējais budžets ir vairāk nekā 50 miljardu eiro. Tiek arī uzsvērts tādu projektu finansējums, kuros sadarbojas partneri no dažādām valstīm, jo daudzas no pētniecības aktuālajām problēmām ir atrisināmas tikai Eiropas līmenī.

Ekonomikas ministrijas paskaidrojumā par kopējo izdevumu un budžeta programmu (apakšprogrammu) izmaiņām 2010. gadā attiecībā uz Eiropas Kopienas iniciatīvas projektiem arī norādīts, ka ir veicināta Latvijas MVU līdzdalība 7. ietvarprogrammā (tostarp notikušas 50 konsultācijas Latvijas MVU līdzdalības veicināšanai šajā programmā; organizēti trīs semināri un 20 programmas veicināšanas pasākumi).

Izglītības un zinātnes ministrijas Informatīvajā ziņojumā valdībai izklāstīts, ka Latvijas pētnieki ir iesaistījušies dažādos 7. ietvarprogrammas projektos šādās tematiskajās programmās: „Sadarbība”, „Idejas”, „Iespējas”, „Cilvēkresursi”, kā arī Eiropas Atomenerģijas kopienas programmā.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU