Gada izaugsmes pētījumā norādīts virziens, kurā Eiropai jāstrādā, īstenojot desmit darbības, kas galvenokārt vērstas uz makroekonomikas stabilitāti un fiskālo konsolidāciju, strukturālajām reformām un izaugsmi sekmējošiem pasākumiem.
EK pārstāvniecība Latvijā paskaidro, ka ar Gada izaugsmes pētījumu sākas pirmais „Eiropas pusgads”, kas maina veidu, kādā valdības izstrādā savas valsts ekonomikas un fiskālo politiku. Kad Eiropadome to būs apstiprinājusi, dalībvalstis minētos ieteikumus ņems vērā savu politikas virzienu un valsts budžeta izstrādē. Tādējādi pirmo reizi vēsturē dalībvalstis un Komisija kopīgi apspriedīs makroekonomikas stabilitāti, strukturālās reformas un izaugsmi veicinošus pasākumus visaptverošā veidā.
EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu uzskata, ka ar Gada izaugsmes pētījumu sākas jauns posms Eiropas integrācijā, meklējot neparastus risinājumus veidam, kādā „mēs pārvaldām un koordinējam mūsu savstarpēji atkarīgās ekonomikas Eiropas Savienībā”. Komisijas vadītājs ir pārliecināts: ja plāns tiks pilnībā īstenots, Eiropa spēs atgūt spēcīgu ekonomikas izaugsmes līmeni un nodrošinās vairāk darbavietu.
Galvenajā paziņojumā Komisija uzmanību velta integrētai pieejai attiecībā uz atveseļošanos, norādot uz svarīgākajiem pasākumiem stratēģijā „Eiropa 2020” un ietverot trīs galvenās jomas: vajadzība veikt stingru fiskālo konsolidāciju, lai vairotu makroekonomikas stabilitāti; strukturālās reformas nodarbinātības paaugstināšanai; kā arī izaugsmi veicinoši pasākumi.
Pirmais Gada izaugsmes pētījums ir paredzēts piemērošanai visā ES, un tas būs pielāgots katras dalībvalsts īpašajai situācijai.
Komisija norāda uz desmit darbībām, kuras ietilpst trīs galvenajās jomās: pamata priekšnoteikumi izaugsmei (stingras fiskālās konsolidācijas īstenošana, makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršana, finanšu nozares stabilitātes nodrošināšana); darba tirgu mobilizēšana, darbavietu izveide (padarīt darbu saistošāku, veikt pensiju sistēmu reformas, panākt bezdarbnieku atgriešanos darbā); izaugsmes veicināšana (vienotā tirgus izaugsmes potenciāla izmantošana, privātā kapitāla piesaiste izaugsmes finansēšanai, rentabla piekļuve enerģijai).
"Dalībvalstis un Komisija kopīgi apspriedīs makroekonomikas stabilitāti, strukturālās reformas."
Komisija katru gadu novērtē galvenās ES problēmas ekonomikā un nosaka prioritāros pasākumus. Tos izklāsta Gada izaugsmes pētījumā, ko apspriež Eiropadomes pavasara sanāksmē.
Pirmajam Gada izaugsmes pētījumam ir vairākas daļas. Komisijas paziņojumā „Gada izaugsmes pētījums: visaptverošas reakcijas uz krīzi izveide” uzmanība pievērsta neatliekamām būtiskām problēmām, kas attiecas uz fiskālo un makroekonomikas jomu, un ar tām saistītiem jautājumiem. Tajās ietverts jautājumu kopums, kas valdību vai valstu vadītājiem jārisina prioritārā kārtā Eiropadomes marta sanāksmē.
Progresa ziņojumā par stratēģiju „Eiropa 2020” apskatīta situācija attiecībā uz ES pamatmērķiem, valsts reformu projektiem un dalībvalstu paredzētajiem reformu plāniem.
Makroekonomikas pārskatā norādīti arī pasākumi, kuriem ir vislielākais potenciāls panākt pozitīvus un izaugsmi veicinošus rezultātus. Nodarbinātības ziņojumā aplūkota ar darba tirgu saistītā politika.
Eiropas pusgada plānā paredzētajiem darbiem noteikti termiņi. Martā, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, ES dalībvalstu valdības vienosies par ekonomikas prioritātēm. Aprīlī valdības iesniegs Komisijai novērtēšanai nākamā gada budžeta stratēģijas projektu.
Jūnijā un jūlijā Ministru padome (tajā pārstāvētas ES dalībvalstu valdības), ņemot vērā novērtējumu, sniegs ieteikumus katrai valstij un kopīgi ar Eiropadomi sniegs politiskus ieteikumus valstīm, pirms tās pabeidz sava budžeta izstrādi, pirms budžeta izskatīšanas valstu parlamentos.
Nabadzības izskaušanai
2010. gads bija pasludināts par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.
Gada nogalē EK nāca klajā ar stratēģija, kā no nabadzības izglābt 20 miljonus cilvēku – šādu mērķi ES izvirzījusi līdz 2020. gadam. Eiropas Savienībā ap 80 miljonu cilvēku ir uz nabadzības sliekšņa, un ekonomikas krīze šo problēmu ir tikai vēl vairāk padziļinājusi, jo krīzē visvairāk cietuši tieši neaizsargātākās grupas.
Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ir viena no septiņām ES stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām. Tajā rosināts ieviest jaunus darbības veidus un gan valdībām, gan citām ieinteresētajām personām palīdzēt izstrādāt efektīvākas metodes, kā cīnīties ar nabadzību. Komisija vēlas sociālās politikas modernizāciju, ar nelielu projektu palīdzību izvērtējot potenciālo jauno politiku un reformas. Mērķis ir panākt, lai ES dalībvalstis mācītos cita no citas pieredzes un lai tās pilnveidotu savu sociālo politiku tā, lai tai būtu lielāka ietekme.
Tuvākajos gados (jo īpaši 2011.-2012. gadā) būs daudz jaunu iniciatīvu, tostarp brīvprātīgas politikas koordinācija, informācijas apmaiņa, jauni tiesību akti un finansējums projektiem. Sevišķi apdraudētām grupām, tostarp jauniešiem, invalīdiem un mazākumtautībām, piemēram, romiem, paredzēs īpašus pasākumus, skaidrots EK mājaslapā.
Jāpiebilst, ka nabadzības un sociālās atstumtības jautājumiem veltītie materiāli ES interneta vietnēs lielākoties ir tikai trijās valodās – angļu, vācu un franču.
Eiropas 2020. gadam prognozētie mērķi*
Dalībvalstis |
Nodarbinātība (%) |
Izpēte un attīstība (% no IKP) |
Terciārā (pēcvidusskolas) izglītība, % |
Nabadzības samazināšana, personu skaits |
Austrija |
77-78% |
3,76% |
38% |
235 000 |
Beļģija |
71-74% |
2,6-3,0% |
46-48% |
330 000-380 000 |
Bulgārija |
76% |
1,5% |
36% |
260 000 (500 000) |
Kipra |
75-77% |
0,5% |
46% |
18 000 |
Čehija |
75% |
2,70 |
32% |
30 000 |
Vācija |
75% |
3% |
42% |
330 000 (660 000) |
Dānija |
78,5% |
3% |
40% |
22 000 |
Igaunija |
76% |
3% |
40% |
49 500 |
Grieķija |
70% |
2% |
32% |
450 000 |
Spānija |
74% |
3% |
44% |
Nav noteikts |
Somija |
78% |
4% |
42% |
150 000 |
Francija |
75% |
3% |
50% |
1 600 000 līdz 2015.g. |
Ungārija |
75% |
1,8% |
30,3% |
450 000-500 000 |
Īrija |
Nav noteikts |
Nav noteikts |
60% |
186 000 |
Itālija |
67-69% |
1,53% |
26-27% |
2 200 000 |
Lietuva |
72,8% |
1,9% |
40% |
170 000 |
Luksemburga |
73% |
2,6% |
40% |
3000 |
Latvija |
73% |
1,5% |
34-36% |
121 000 |
Malta |
62,9% |
0,67% |
33% |
6560 |
Polija |
71% |
1,7% |
45% |
1 500 000-2 000 000 |
Portugāle |
75% |
2,7-3,3% |
40% |
200 000 |
Rumānija |
70% |
2% |
26,7% |
580 000 |
Zviedrija |
80% |
4% |
40-45% |
Nav noteikts |
Slovēnija |
75% |
3% |
40% |
40 000 |
Slovakija |
71-73% |
0,9-1,1% |
30% |
170 000 |
Lielbritānija |
Nav noteikts |
Nav noteikts |
Nav noteikts |
Tiek noteikti bērnu nabadzības samazināšanas mērķi |
ES novērtējums |
72,4-72,8% |
2,7-2,8% |
37,3% |
|
ES mērķis |
75% |
3% |
40% |
20 000 000 |
Avots: Eiropas Komisija
