NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
08. decembrī, 2010
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Veselība
5
5

Pārbaudies! Varbūt arī tev ir HIV

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ar AIDS Latvijā miruši pavisam 325 cilvēki, no tiem 31 šī gada 10 mēnešos.

FOTO: www.sxc.hu

Dodoties pie sava ģimenes ārsta vai jebkura cita medicīnas speciālista, pacients var izmantot valsts piedāvāto iespēju bez maksas pārbaudīt, vai organismā nemājo HIV infekcija.

Slimība – veca, spriedumi – konservatīvi

Pirmo HIV gadījumu Latvijā konstatēja 1997. gadā. Cilvēks, kam to atklāja, joprojām ir dzīvs un veiksmīgi saņem attiecīgo terapiju. Tātad – jau 25 gadus Latvijā zina, kas ir HIV. Par to runā, stāsta, informē, izglīto, tomēr pat speciālisti atzīst, ka attieksme pret šo slimību ir neizpratnes, atturības un pat nolieguma pilna. Veselības ministrijas Veselības politikas plānošanas departamenta direktore Inga Šmate stāsta, ka sabiedrībai joprojām šķiet: HIV un AIDS ir tikai ārstu un jau saslimušo problēma, bet uz pārējiem tas neattiecas. Viņa uzsver, ka patiesībā šī infekcija ir un tai jābūt visas sabiedrības rūpēm, tāpēc vajadzīga kompleksa pieeja: nevar būt tā, ka saslimušais cilvēks ar savām problēmām paliek viens. Kā uzsver I. Šmate, tuvākajā nākotnē Latvijā nav gaidāms straujš veselības aprūpes budžeta pieaugums, tādēļ jo vairāk jādomā par esošajiem resursiem un maksimāli koordinētu savstarpējo sadarbību: HIV slimnieku aprūpē vairāk jāiesaista ģimenes ārsti, pašvaldības, jāturpina veiksmīgā sadarbība ar NVO.

Šogad pasaule jau 22. reizi pasaule 1. decembrī atzīmēja AIDS dienu. Diemžēl HIV slimnieku vārdā biedrības "Apvienība HIV.LV" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Molokovskis var teikt daudz rūgtu vārdu par veselības aprūpi cilvēkiem, kas pieder kādai no HIV riska grupām. "Ja ārsti mūs dzirdētu..." viņš saka. Izrādās, piemēram, prostitūtām, homoseksuāliem vīriešiem un citiem cilvēkiem, kas vairāk pakļauti HIV infekcijas riskam, Latvijā nebūt nav viegli izpelnīties labvēlīgu attieksmi un saņemt atbilstošu medicīnisko aprūpi. Protams, šie cilvēki viens otram nodod informāciju, kuri ir labākie speciālisti un kur meklēt palīdzību, bet pēc būtības šādai šķirošanai nevajadzētu būt: ikkatram iedzīvotājam ir tiesības saņemt atbilstošu veselības aprūpi neatkarīgi no viņa sociālā stāvokļa orientācijas vai dzīvesvietas – lai arī viņš mājo pilī vai cietumā. Ne velti Latvijā tai bija izvēlēta devīze "HIV profilakses, ārstēšanas, aprūpes un atbalsta PIEJAMĪBA ir katra CILVĒKTIESĪBAS".

"Latvijā attieksme pret HIV ir neizpratnes, atturības un pat nolieguma pilna."

Veselības ministrija sarežģīto situāciju nenoliedz – arī viņiem ir informācija par HIV riska grupu neapmierinātību ar veselības aprūpi. Kā stāsta I. Šmate, savulaik bijusi pat ideja izveidot atsevišķu centru, kurā strādātu mediķi, kas izprot un nenosoda attiecīgās sabiedrības grupas. Tomēr arī šī doma nav atzīta par labu: kā tad būs ar konfidencialitāti? Zinot, cik maz līdzekļu ir veselības budžetā, ministrija nekādus īpašus pasākumus šo īpašo grupu atbalstam nesola, tomēr mudina mainīties ģimenes ārstus. I. Šmate atzīst: "Latvijas ģimenes ārstu vidējais vecums ir 50–60 gadi, viņi izglītību ieguvuši citos laikos un ir ar konservatīvākiem uzskatiem. Mums jāpievērš īpaša uzmanība jauno ārstu sagatavošanā." Speciālisti spriež, ka konservatīvos uzskatus, iespējams, varētu lauzt ar papildu finansējumu ārstiem, kas sasniedz zināmus kvalitātes kritērijus pacientu aprūpē. Latvijas Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle uzsver, ka svarīgs nav ārsta vecums, bet gan attieksme: "Mūsdienu medicīna ir attīstījusies farmakoloģiski, medicīniski, bet ir atsvešinājusies cilvēcīgi. Medicīna ir humānākā profesija, un tai tādai arī jāpaliek. Varu droši teikt, ka tāds centrs, kurā jebkurš var nākt bez kautrēšanās un bailēm, jau spontāni ir izveidojies, un tas ir Infektoloģijas centrs." Tajā pašā laikā speciālisti atgādina: ja cilvēks saskaras ar neatbilstošu attieksmi no medicīnas darbinieka, par katru konkrēto gadījumu ir jāziņo Veselības inspekcijai, Ārstu biedrībai vai jāmeklē palīdzība kādā sabiedriskajā organizācijā. "Ja cilvēki viens ar otru par šādiem gadījumiem tikai parunā, tad tā ir tāda tukša ūdens kulšana bez rezultāta," uzskata B. Rozentāle.

Vai klusums pirms vētras?

"Situācija ir stabilizējusies," tā par jauno HIV infekcijas un AIDS gadījumu atklāšanu Latvijā saka Latvijas Infektoloģijas centra HIV/AIDS profilakses speciāliste Inga Upmace. Statistika rāda, ka no jauna atklāto HIV gadījumu skaits ar katru gadu samazinās.

Rekordgads jaunu HIV gadījumu atklāšanā bija 2001. gads, kad Latvijā konstatēja 807 jaunus saslimšanas gadījumus. Tad atklāto gadījumu skaits kritās, pacēlumu piedzīvojot 2007. un 2008. gadā, kad atklāja 358 jaunus HIV nēsātājus. Pēdējos divos gados šis skaitlis atkal samazinās. 2009. gadā konstatēja 275 jaunus slimniekus, šogad līdz 1. novembrim reģistrēti 212 jauni HIV gadījumi, AIDS stadijā – 94. HIV stadijā šogad miruši 12 cilvēki, AIDS stadijā – 31.

"HIV tests ir valsts apmaksāts pakalpojums – pacientam par to nav jāmaksā."

Kā liecina Infektoloģijas centra informācija, Latvijā līdz 2010. gada 1. novembrim reģistrēti 4826 HIV gadījumi, tajā skaitā 920 AIDS gadījumi, 37 jaundzimušie inficējušies no savām mātēm. Infektoloģijas centrs brīdina: Statistikas dati atspoguļo tikai reģistrēto HIV/AIDS gadījumu skaitu. Patiesais HIV inficēto personu skaits Latvijā tiek lēsts 1,5 – 2 reizes lielāks. Kopīgajā reģistrēto HIV gadījumu skaitā vēl joprojām dominē gadījumi, kad inficēšanās notikusi narkotiku injicēšanas ceļā (57%), bet pēdējos gados no jauna reģistrēto HIV gadījumu vidū arvien vairāk pieaug to gadījumu īpatsvars, kad inficēšanās notikusi seksuālās transmisijas ceļā. Starp šogad atklātajiem HIV gadījumiem 60% inficēšanās notikusi dzimumkontakta ceļā, kas ir salīdzinoši vairāk nekā iepriekšējos gados (2009. gadā – 55%, bet 2008. gadā – 52%). Profilakses pasākumu rezultātā mazinājies inficēšanās gadījumu skaits narkotiku lietotāju vidū (šogad – 28%), 12% gadījumu transmisijas ceļu nav izdevies noskaidrot.

Tomēr speciālisti aicina priekā nesist plaukstas un negavilēt par to, ka situācija tāda arī paliks. A. Molokovskis uzsver: "Līdz ar ekonomisko krīzi valstī ir mainījušās cilvēku vērtības un prioritātes. Cilvēki vienkārši neiet pie ārsta. Ka tikai nenotiek tā, ka līdz ar ekonomikas atveseļošanos mums strauji pieaug HIV inficēto skaits, jo cilvēki būs aizgājuši pārbaudīties."

HIV infekcijas un AIDS gadījumu skaits Latvijā, 2010.gada 1. decembris. ("Latvijas Infektoloģijas centra" dati)

Jauno HIV infekcijas un AIDS gadījumu skaita dinamika Latvijā, 2010.gada 1.decembris.
("Latvijas Infektoloģijas centra" dati)

Par HIV jādomā katram

Infektologi apliecina: ir sarucis to cilvēku skaits, kas vēlas nodot HIV testu. Tātad – cilvēki patiešām pārbaudās mazāk. Tā, 2007. gadā uz HIV klātbūtni tika pārbaudītas 79 279 personas, 2008. gadā – 72 444 personas, 2009. gadā – 59 331 persona, un tendence samazināties turpinās joprojām.

Lai situāciju uzlabotu, jāiesaistās plašam sabiedrības lokam. Ārstiem jāmudina cilvēki pārbaudīties, bet pacientiem ārstam jāsaka skaidri un gaiši: "Es gribu pārbaudīt, vai man nav HIV infekcija." HIV tests ir valsts apmaksāts pakalpojums – pacientam par to nav jāmaksā. Tomēr A. Molokovskis uzskata, ka gluži bez maksas medicīnas iestādē pārbaudīties nevar: par speciālista konsultāciju jāmaksā pat divreiz – dodoties analīzes nodot un dodoties pēc to rezultātiem. Tādēļ viņš aicina atcelt pacientu līdzmaksājumu gadījumos, kad tiek veikts HIV tests. "Ir valstis, kas HIV testēšanu iekļāvušas valsts apmaksātā skrīninga programmā. Tā, piemēram, Francijā nupat uzsākta īpaša programma, kuras laikā testēs visus iedzīvotājus no 15 līdz 70 gadiem," stāsta A. Molokovskis.

"Pacientam jāsaka skaidri un gaiši: "Es gribu pārbaudīt, vai man nav HIV infekcija." "

Te nu jāatgādina, ka Latvijā ikkatrs pacients reizi gadā var bez maksas doties pie sava ārsta uz profilaktisko apskati, kuras laikā var veikt arī bezmaksas HIV testu. "Cilvēkiem nav jābaidās noskaidrot savu veselību," uzsver B. Rozentāle. Turklāt jāzina, ka ar HIV infekciju var sadzīvot, kamēr, piemēram, ar trakumsērgu inficētos izārstēt nav iespējams.

Latvija ir to valstu vidū, kur specifiskā HIV infekcijas ārstēšana – antiretroviālā terapija – tiek nodrošināta no valsts budžeta. Šobrīd to saņem 496 pacienti, no tiem 26 bērni. Kā informē Infektoloģijas centrā, svarīgs priekšnoteikums specifiskās ārstēšanas saņemšanai ir tā saucamā pacienta līdzestība, jo, tikai sadarbojoties ārstniecības personai un pacientam, iespējams sasniegt pozitīvus ārstēšanās rezultātus.

No 2010. gada 1. janvāra HIV infekcijas ārstēšanai paredzētie specifiskie medikamenti iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā un tos, uzrādot infektologa izrakstītu recepti, var iegādāties Latvijas aptiekās.

Lai atbildētu uz iedzīvotāju jautājumiem par HIV/AIDS, Latvijas Infektoloģijas centrā darbojas AIDS diennakts uzticības tālrunis – 67543777, kā arī darba laikā par profilakses jautājumiem var konsultēties AIDS konsultāciju kabinetā (tālr. 67298080).

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU