Īrijas ekonomiku iedragājis sabrukums nekustamo īpašumu tirgū, kas savukārt atsaucās uz bankām, kuras bija iesaistījušās šajā spekulatīvajā biznesā. Īrijas valdība oktobra sākumā paziņoja, ka nacionalizētās bankas “Anglo Irish Bank” glābšanai var nākties iztērēt gandrīz 35 miljardus eiro (24,6 miljardi latu) – tā dēļ Īrijas valsts budžeta deficīts var sasniegt 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Starptautiskā finanšu palīdzība Īrijas ekonomikas glābšanai tiks sniegta 85 miljardu eiro (60 miljardu latu) apjomā, atsaucoties uz Īrijas raidsabiedrību RTE, ziņo BBC. Īrijas bankām jāpalielina kapitāla rezerves no astoņiem līdz 12 procentiem, laiatgūtu noguldītāju uzticēšanos finanšu sistēmai un novērstu naudas aizplūšanu no valsts. Daļa gaidāmās palīdzības nodrošinās finansējumu šim nolūkam, bet atlikusī daļa tiks izmantota, lai palīdzētu finansēt valdības izdevumus.
Eirozonas valstu finanšu ministri pagājušās svētdienas vakarā atbalstīja Īrijas lūgumu sniegt tai finansiālu palīdzību, šim nolūkam izmantojot pavasarī izveidoto Eiropas Finanšu stabilitātes fondu. SVF ir gatavs Īrijai piešķirt aizdevumu ar daudzu gadu termiņu, taču arī prasījis, lai Īrija samazina minimālās algas apmēru un pabalstus bezdarbniekiem. Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome atzinīgi novērtējusi Īrijas valdības lēmumu prasīt finansiālu palīdzību no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalstīm. ECB paziņojumā norāda: tas nepieciešams, lai aizsargātu finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā un eirozonā. Arī ECB norāda, ka aizdevums pamatosies uz programmu, kas taps visu iesaistīto pušu sarunās.
ES dalībvalstis Lielbritānija un Zviedrija, kas nav eirozonas valstis, sniegs Īrijai tiešu divpusēju palīdzību, vēsta BNS/AFP. Lielbritānija apsver iespēju piešķirt Īrijai aizdevumu apmēram septiņu miljardu britu mārciņu (5,8 miljardu latu) apjomā kā daļu no starptautiskās finanšu palīdzības. Savukārt Zviedrijas aizdevums varētu būt piecu līdz 10 miljardu zviedru kronu (374,5 līdz 749 miljonu latu) apjomā, kas līdzinātos Īslandei un Latvijai piešķirto aizdevumu summai. Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs arī informējis, ka šī aizdevuma procentlikme būtu apmēram trīs procenti. Zviedrija piedāvā aizdot naudu Īrijai tāpēc, ka Īrijas valsts parāda problēmas var kaitēt Eiropas ekonomikai, jo, kā atzinis A. Borgs, bažas par Īrijas problēmām rada “risku finanšu stabilitātei Eiropā, kas var nobremzēt [ekonomikas] atveseļošanos un novest pie dziļāka ekonomikas krituma”. Zviedrijas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no eksporta, un finanšu problēmas ES var samazināt pieprasījumu pēc Zviedrijas precēm.
"Ekonomisti ir pārliecināti, ka īri būs spiesti pacelt uzņēmumu ienākuma nodokli."
Tikām valda arī bažas, ka Īrijai līdzīgas nedienas varētu izplatīties arī citās Eiropas Monetārās savienības (EMS) valstīs, piemēram, Portugālē. Eirozonas valstu finanšu ministru grupas vadītājs un Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers gan paudis pārliecību, ka Īrijas problēmas neinficēs citas valstis, un nekavējošie pasākumi, kādi īstenoti Īrijas parāda un budžeta krīzes risināšanai, liecina par eirozonas valstu apņēmību nosargāt eiro stabilitāti. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, uzstājoties Vācijas parlamentā, brīdinājis, ka smagā finanšu krīzē nonākušās Īrijas glābšanas pasākumu dēļ ir apdraudēta Eiropas vienotās valūtas eiro nākotne, vēsta BNS/AFP/REUTERS. Tāpēc Vācijai, kas ir Eiropā lielākā ekonomika, esot jāuzņemas atbildība nosargāt eiro, jo “pretējā gadījumā mūsu valstī būs neizmērojamas ekonomiskās un sociālās sekas,” uzsvēris ministrs.
Strīds par nodokļiem
Vācijas finanšu ministrs paudis neizpratni par valdošo uzskatu, ka Vācija ir ļoti bagāta valsts, kaut gan patiesībā “arī Vācija nepeldas naudā, bet gan slīkst parādos”.
Dažādi izteikumi Īrijas virzienā par pārmēra bezrūpību saistīti ar diskusijām par nodokļiem un neapmierinātību ar Īrijā ļoti zemo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi (12,5%), kas tai ļāvis piesaistīt ārvalstu investīcijas, kā tagad tiek vērtēts, “nozogot citām valstīm darba vietas un nodokļu ieņēmumus”. Francija, Vācija un citas eirozonas valstis ir vairākkārt kritizējušas šo zemo nodokļa likmi, kas ir mazāka par pusi no eirozonas vidējās likmes, un aicinājušas to paaugstināt, ņemot vērā Īrijas lielo valsts parādu. (Vācijā uzņēmumiem piemēro 15% likmi.) Ekonomisti ir pārliecināti, ka īri būs spiesti pacelt uzņēmumu ienākuma nodokli, jo pretējā gadījumā nebūs iespējams paskaidrot, kāpēc Vācijas un Francijas nodokļu maksātājiem būtu jāsubsidē zemie Īrijas nodokļi.
"Valdība veiks visaptverošu sociālās labklājības maksājumu samazināšanu par 5%."
Īrijas premjers Braiens Kovens jau paguvis pateikt, ka Īrija nepaaugstinās 12,5% nodokli, kura zemā likme palīdzējusi piesaistīt apmēram 600 Īrijā bāzētas ASV kompānijas. Un viņa kolēģis finanšu ministrs Braiens Lenihans paskaidrojis, ka ārvalstu tiešo investīciju vairākums Īrijā nenāk no ES valstīm, un attiecībā uz šiem ieguldījumiem, Īrijai nav jākonkurē ar citām ES valstīm, bet gan ar Tālajiem Austrumiem, raksta Vācijas biznesa laikraksts “Handelsblatt”, kurā apkopotas Vācijas un Īrijas mediju ziņas par krīzes risinājumiem Īrijā.
Finanšu ministrs B. Lenihans laikrakstā “Bild”arī izteicies, ka Īrija nav bankrotējusi, jo “mums ir 22 miljardi eiro rezervēs un pensiju fonds ar 25 miljardiem eiro”. Turklāt Īrijā neesot lejupslīdes. Pieprasītā palīdzība paredzēta, lai parādītu, ka kritiena gadījumā Īrijai būs finansējuma iespējas. Tomēr Īrija esot pateicīga par palīdzību un kredītu atmaksās.
Tuvākajā nākotnē jārēķinās ar askētiskāku dzīvi
Tiek uzskatīts, ka Īrijas valdības četru gadu budžeta plāns būs viens no iedzīvotājiem sāpīgākajiem dokumentiem, ko valsts pieredzējusi, atsaucoties uz Independent.ie, raksta portāls baltic-ireland.ie. Plāns ietver izdevumu samazināšanu 15 miljardu eiro (10,5 miljardi latu) apmērā un nodokļu palielinājumu, lai četros gados budžeta deficītu samazinātu līdz 3%. Taupības četrgades uzdevumos tiek nosaukti:
- Nekustamā īpašuma nodokļa pakāpeniska ieviešana un valsts nodevas likvidēšana.
- Jau nākamgad varētu tikt ieviests īpašuma nodokļa pirmais posms kā “vietējo pakalpojumu maksa” aptuveni 100 eiro apmērā. Katru gadu līdz 2014. gadam tas varētu pakāpeniski palielināties, līdz valstij būtu pietiekami daudz informācijas, lai ieviestu īpašuma nodokli, pamatojoties uz individuālo māju vērtību.
- Maksa par ūdeni. Nākamā gada budžetā vēl nebūšot paredzēta ūdens maksas ieviešana, bet plānā ietverta apņemšanās to ieviest, līdzko būs pabeigta ūdens skaitītāju uzstādīšana mājsaimniecībās. To ir paredzēts izdarīt divu gadu laikā.
- Minimālās algas samazināšana par 1 eiro – no 8,65 uz 7,65 eiro/stundā (no 6 latiem uz 5,40 latiem).
- Ar ienākuma nodokli neapliekamās algas samazināšana. Tādējādi viens no lielākajiem zaudētājiem varētu būt zemu apmaksātais darbinieks. Apmēram 50% zemu atalgoto strādājošo, kas šobrīd ienākuma nodokli nemaksā, šī samazinājuma rezultātā būs spiesti to maksāt.
- Bērnu pabalstu un visu citu sociālo maksājumu samazināšana par 5%. Paredzams, ka neskartas paliks tikai valsts pensijas.
- Darba vietu skaita samazināšana valsts sektorā par 20 000.
- Izdevumu samazināšana par juridiskiem pakalpojumiem. Valsts finanšu komisija šī gada sākumā paziņojusi, ka valsts tērē līdz 500 miljoniem eiro (350 miljonus latu) gadā par juridiskiem pakalpojumiem, tāpēc izdevumi par tiem un arī par citiem profesionālajiem pakalpojumiem tiks būtiski samazināti.
Finanšu misionāri: Grieķijai vēl jāpapūlas
Jaunajās nepatikšanās netiek aizmirsta arī Grieķija. Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds novembra misijā Atēnās pārbaudīja, kā sokas ar finanšu nozares stabilizācijas, ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības programmas solījuma izpildi, pret ko Grieķija saņem 80 miljardu eiro (56 miljardi latu) aizdevumu no eirozonas valstīm un 30 miljardus eiro (21 miljards latu) no finanšu stabilizācijas fonda. Donori atzinuši: programmas kvantitatīvie kritēriji ir izpildīti, un, lai gan problēmas nav atrisinātas, progress ir, jo īpaši samazinot fiskālo deficītu. Taču papildu darbs būs nepieciešams, lai sasniegtu budžeta deficīta mērķi 7,5 procentus no IKP 2011. gadā, ko Grieķijas valdība ir atkārtoti apstiprinājusi.
Kā liecina izklāsts SVF mājaslapā, ir saskaņoti jauni pasākumi, lai paplašinātu nodokļu bāzi un likvidētu izšķērdīgus tēriņus, jo īpaši veselības jomā, “kas ir neefektīva, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm”. Uzsvērts arī, ka ir vajadzīgas strukturālās reformas, lai nodrošinātu Grieķijas konkurētspēju, atdzīvinātu ražošanu un palielinātu nodarbinātību. Ievērojams progress ir panākts pensiju reformā, taču tā tāpat kā reformas citos sektoros ir turpināma, un īstenojami arī citi uzdevumi. Tosrtarp jāsalāgo algas ar darba ražīgumu, nepieciešams reformēt šķīrējtiesu un koplīgumu slēgšanas sistēmas, jāsamazina birokrātija un šķēršļi uzņēmējdarbībai un jāprivatizē valsts īpašumi, jo valsts uzņēmumi tiek uzrādīti starp problēmām, kas ir smags slogs ekonomikai un rada zaudējumus nodokļu maksātājiem.
