Ēnu apkarošanas priekšlikumu izstrādes darba grupas, kas tika izveidota šopavasar, uzstādījums ir mudināt ēnu biznesu pāriet uz legālo ekonomiku. Plānā, ko paredzēts izskatīt Valsts sekretāru sanāksmē jau 17. jūnijā, ierakstīti 62 pasākumi, kas apver nodokļu politiku, administratīvā sloga mazināšanu, atbalstu godīgajiem uzņēmējiem, kontrolējošo iestāžu efektīvāku darbu, normatīvo aktu izstrādi, sodu politiku, darbu ar sabiedrību un konkrētus nozaru priekšlikumus. Legālā ekonomika ir izdevīgāka, nelegālā – neizdevīga, galveno plāna pamatprincipu formulēja darba grupas vadītājs FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.
Darba grupa rosina veidot „balto sarakstu”, tajā pēc noteiktiem kritērijiem tiktu iekļauti legāli strādājoši uzņēmēji, kuriem tiktu nodrošināta valsts pretimnākšana: vienkāršākas muitas procedūras, līdzdalība publiskajos iepirkumos, iespēja pieteikties Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Uzņēmēji, kas spēs pierādīt, ka sistemātiski strādā legāli, tiktu mazāk kontrolēti un viņiem būs vienkāršotas administratīvās prasības. Turklāt uzņēmējiem vajadzētu būt skaidri saprotamiem ieguvumiem no līdzdalības legālajā biznesā, ieskaitot uzticību no valsts puses.
Plāna sastādītāji paredz arī īpašu krīzes situācijas atbalsta iespēju tiem, kas darbojas legālajā uzņēmējdarbībā, piemēram, tas varētu būt atbalsts īslaicīgās grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem, kas izpaustos kā vienreizējs pasākums, piemēram, soda naudas un nokavējuma naudas dzēšana tiem, kas līdz noteiktam termiņam samaksā nodokļu pamatparādu.
Perspektīvā kā būtiska tiek pieteikta pasaules praksē aprobēta iespēja atstāt ēnu ekonomikas bunkurus un legalizēt uzņēmējdarbību, kas ietvertu arī nodokļu amnestiju, tas būtu vienreizējs pasākumu klāsts ar piedāvājumu ieviest sākumdeklarēšanu, paredzēt iespēju legalizēt nereģistrētu uzņēmējdarbību, soda naudas un nokavējuma naudas dzēšana, ja tiek samaksāts pamatparāds.
"Atrodoties „ēnā”, jārēķinās ar to, ka būs liegta pieeja valsts resursiem, būs biežākas kontroles."
Tas varētu veicināt uzņēmēju pāriešanu uz legālo ekonomiku, līdz ar to vairot nodokļu maksājumus budžetā, prognozē M.Bičevskis. Savukārt atrodoties „ēnā”, jārēķinās ar to, ka būs liegta pieeja valsts resursiem, būs biežākas kontroles, sankcijas, lielākas administratīvās prasības.
Priekšlikumu klāstā ir sadaļa arī par iespējamajām pārmaiņām nodokļu sistēmā. Tā ietver ideju par nodokļu sloga pārnešanu uz tām jomām, kur ir zemāks izvairīšanās risks (no darbaspēka uz īpašumu un patēriņu), kā arī atvieglojumu un izņēmumu samazināšanu.
Ne tikai burkāns, bet arī pātaga
Plānā paredzēta kontrolējošo iestāžu kapacitātes paaugstināšana, piešķirot tām papildu tiesības, pieeju papildu informācijai, arī piešķirot papildu finansējumu. Līdzās tam arī domāts par efektīvākām sankcijām. M.Bičevskis uzsver – varētu tikt ieviests princips, ka uz vienu, pirmo, nejaušu kļūdu kontrolējošās institūcijas nereaģētu pārmēru asi. Taču, ja uzņēmējs atkārtoti pārkāpj noteikumus un sistemātiski nemaksā nodokļus, viņam jāapzinās barga soda risks, arī tas, ka var zaudēt licenci vai pat tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Finanšu ministrija tāpat kā iepriekš uzsver, ka cīņā ar ēnu ekonomiku svarīga būs komunikācija. Tostarp gan labo, gan slikto piemēru publicēšana, gan sabiedrības informēšana par budžeta tēriņiem.
Latvijas donoru uzstādījums
Latvijas parakstītajā Saprašanās memorandā ar ES šā gada 22. februārī noteikts: „Līdz 2010. gada marta beigām pieņemt priekšlikumus par ēnu ekonomikas problēmas un nedeklarētās nodarbinātības jautājumu risināšanu, tostarp ievērojami palielinot kontroles intensitāti un uzlabojot koordināciju starp attiecīgajām iestādēm un pārkāpumu gadījumā piemērojot pietiekami nopietnus administratīvos naudas sodus.”
Kārtējās starptautiskās aizdevēju misijas nobeigumā šonedēļ Eiropas Komisijas pārstāvji pavēstīja, ka, konsolidējot budžetu, Latvijai jāapkaro ēnu ekonomika un jāsamazina izdevumi; un, ja ar to nepietiek, tikai pēc tam var celt nodokļus. ES finanšu palīdzības Latvijai misijas vadītājs Gabriele Džudiče (Gabriele Giudice) atgādināja, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir viens no lielākajiem Eiropā, tāpēc liels apmērs plānoto nodokļu ieņēmumu valsts budžetā nenonāk, vēsta BNS. „Mēs neprasām palielināt nodokļus, bet gan lai visi tos maksātu,” klāstīja G.Džudiče. Ēnu ekonomikas apkarošanai jābūt Latvijas valdības prioritātei, viņš uzsvēra un piebilda, ka pašreizējā valdība jau ir pievērsusi šim jautājumam pienācīgu uzmanību, izsakot cerību, ka to turpinās arī jaunā valdība pēc Saeimas vēlēšanām.
Patlaban nākamā gada budžeta konsolidācijas apmērs prognozēts 395 līdz 440 miljonu latu apmērā.
M.Bičevskis, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, cik papildu naudas budžetā varētu iegūt, īstenojot ēnu apkarošanas plāna pasākumus, atteica, ka īstenotie pasākumi nākotnē varētu nodrošināt Latvijai iespēju necelt nodokļu slogu, kas pašreiz ir apmēram 30% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vidējā termiņā budžeta papildinājums ar nodokļiem tiek lēsts 3–5 procentu apmērā no IKP. Vērtējot pieņēmumus par ēnu ekonomikas apmēriem Latvijā, kas dažādu ekspertu vērtējumā ir līdz pat 50 procentiem no ekonomikas, FM amatpersona sliecās palikt pie oficiālās statistikas aplēsēm, ka tie nešaubīgi ir vairāk par 10 procentiem, nevēloties definēt augšējo robežu, taču otrs gada budžets tas neesot.
Ēnu apkarošanas priekšlikumu izstrādātāju darba grupā strādāja valdības iestādes kopā ar sociālajiem partneriem – arodbiedrībām un uzņēmēju organizācijām.
