Eiropā gaidīts, Latvijā – ne
„Cilvēki dzīvo šodienai, un iespēju nodrošināties negaidītai invaliditātei, pensijai vai maternitātes pabalstam pašnodarbinātās personas neizvēlas. Diemžēl,” tā secina Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja vietniece Elīna Celmiņa. Viņa atzīst, ka minētā direktīva, kas dalībvalstīm jāievieš divu gadu laikā, Latvijai neko jaunu nenesīs, jo – jau līdz šim pašnodarbinātām personām ir bijusi iespēja izvēlēties par sevi veikt sociālās iemaksas. „Tomēr šī direktīva palīdzēs daudzām Eiropas lauku sievietēm, kuras strādā vīra saimniecībās bez jebkāda sociālā nodrošinājuma. Tā kā Darba likums neregulē pašnodarbinātību, tad Eiropā bija daudzas valstis, kurās šādiem cilvēkiem nebija iespēju pārtraukt savu darbību uz laiku, lai izmantotu, piemēram, maternitātes atvaļinājumu un saņemtu arī pabalstu,” skaidro E. Celmiņa.
To, vai iemaksas sociālās apdrošināšanas sistēmā pašnodarbinātajām sievietēm būs obligātas vai brīvprātīgas, Eiropas Parlaments atstāj dalībvalstu valdību izlemšanai. Taču jebkurā gadījumā visām pašnodarbinātām grūtniecēm un līdzstrādniecēm ir jābūt tiesībām uz 14 nedēļu maternitātes atvaļinājumu un minimālo pabalstu, ko darba ņēmējas ES dalībvalstīs jau saņem atbilstoši ES maternitātes atvaļinājuma direktīvai. Arī šajā gadījumā katra dalībvalsts var izlemt, vai tādam atvaļinājumam jābūt obligātam vai brīvprātīgam. Turklāt dalībvalsts var izlemt, vai šādai sociālajai aizsardzībai jābūt proporcionālai ar līdzdalību pašnodarbinātā dzīvesbiedra aktivitātēs.
"Katrs pašnodarbinātais ik mēnesi var veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas no summas, kas nav mazāka par 180 latiem. Šogad ik mēnesi tie viņam būtu 50,71 lats."
Lai saņemtu sociālās apdrošināšanas sistēmas labumus, Latvijas pašnodarbinātajiem vismaz deviņus mēnešus jābūt veikušiem sociālās iemaksas kaut vai no valstī noteiktās minimālās summas – 180 latiem. „Brīvprātīgi šai sistēmai var pievienoties arī pašnodarbinātā laulātais. Piemēram, ja vīrs kā pašnodarbinātais pin grozus un sieva viņam palīdz, tad arī viņa var pievienoties sistēmai, lai izmantotu sociālās garantijas,” norāda VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga.
Savukārt Marika Kupče, Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste, atzīst – interese no pašnodarbināto laulātajiem sociālo iemaksu veikšanā līdz šim bijusi ļoti niecīga. „2007. gadā bija reģistrēti divi pašnodarbināto laulātie, bet 2008. gadā tādu nebija vispār. Šā gada aprīlī kopējais maternitātes pabalstu saņēmēju skaits bija 1853 personas, no kurām pašnodarbinātas bija vien 19,” stāsta M. Kupče. Tas gan šķiet mazliet dīvaini, jo vai tad visā Latvijā ir tikai ap divdesmit jauno māmiņu, kurām ir pašnodarbināto statuss, bet pārējām finansiāls atbalsts nav nepieciešams? Piezīmēšu, ka šogad aprīlī Latvijā vidējais maternitātes pabalsts darba ņēmējām vienai dienai bijis 17,34 lati, savukārt pašnodarbinātajām māmiņām – 14,34 lati.
Nodrošināt sevi – grūti
Cilvēku kūtrumu parūpēties pašiem par savu labklājību kā speciālisti, tā paši pašnodarbinātie skaidro ar šā brīža bēdīgo finansiālo stāvokli valstī. „Nav viegli sevi pret kaut ko nodrošināt, jo īpaši, kad krīzes laikā paaugstināti nodokļi un ienākumi ir samērā zemi,” norāda Dina Stanga, ziedu veikala īpašniece Dobeles novadā. „Es savus nodokļus kā individuālais komersants nomaksāju, jo šodienas apstākļos garantijas labai veselībai ir visai niecīgas - cilvēki slimo ļoti daudz un ar dažādām kaitēm. Tādējādi nekad nevar zināt, kas var atgadīties ar pašu, tāpēc jāiegulda arī valsts kasē, lai vēlāk varētu lūgt palīdzību. Arī pensija kādreiz būs vajadzīga,” uzskata D. Stanga.
"Visām pašnodarbinātām grūtniecēm un līdzstrādniecēm ir jābūt tiesībām uz 14 nedēļu maternitātes atvaļinājumu un minimālo pabalstu, ko darba ņēmējas ES dalībvalstīs jau saņem atbilstoši ES maternitātes atvaļinājuma direktīvai."
Viņa arī uzsver, ka nodokļi maksāti vēl pirms individuālās komercdarbības sākšanas: „Kad man vēl nebija savs uzņēmums, strādāju pie vīra saimniecībā, un, kā pēc likuma bija paredzēts, par mani nodokli maksāja vīrs kā jebkurš uzņēmuma vadītājs par savu darbinieku.”
Nepalikt zaudētājos
Kā liecina statistika, 16% no visiem aktīvajiem ES iedzīvotājiem ir pašnodarbināti. Taču liels skaits no tiem – 11%, kuri strādā mazos neoficiālos ģimenes uzņēmumos, ir vistiešākā veidā atkarīgi no savu dzīvesbiedru un partneru labvēlības atvēlēt tiem kādu finansiālu atbalstu, kad tas nepieciešams. Līdzstrādājošais laulātais šķiršanās, partnera nāves vai bankrota gadījumā, kā arī paša slimības vai invaliditātes dēļ ir tieši pakļauts ļoti augstam nabadzības riskam, jo nekādi nav sociāli pasargāts. Tādēļ, lai spētu sevi nodrošināt pret pēkšņu ienākumu zudumu un nepieciešamības teju vai ubagot, varbūt tomēr der vēlreiz ieklausīties VSAA speciālistu ieteikumā par iespējām sevi aizsargāt.
A. Jakseboga: „Katrs pašnodarbinātais ik mēnesi var veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas no summas, kas nav mazāka par 180 latiem. Šogad ik mēnesi tie viņam būtu 50,71 lats. Protams, ja ienākumi minēto summu nepārsniedz, cilvēks sociālās iemaksas var neveikt. Taču – tad viņš nevar pretendēt arī uz valsts sniegtajām sociālajām garantijām. Brīvprātīgi sociālās apdrošināšanas sistēmai var pievienoties arī pašnodarbinātā laulātais, kuram no minētajiem 180 latiem ik mēnesi būtu jāveic iemaksas 52,18 latu apmērā. Tādējādi viņš var pretendēt uz vecuma un invaliditātes pensiju, slimības un maternitātes pabalstu, kā arī vecāku pabalstu.”
Lai pašnodarbinātā laulātais varētu sākt sociālās iemaksas, viņam jādodas uz VSAA, līdzi ņemot laulības apliecības kopiju un uzrādot arī tās oriģinālu, tāpat laulātā pašnodarbinātību apliecinošu dokumenta kopiju, kā arī uz vietas jāaizpilda reģistrācijas lapa. Jāpiebilst, ka tie cilvēki, kuri nestrādā algotu darbu, neveic saimniecisko darbību un par kuriem netiek veiktas sociālās iemaksas, tātad viņi neietilpst obligāti sociāli apdrošināmo personu skaitā, arī var brīvprātīgi pievienoties sociālajai sistēmai, ik mēnesi maksājot 38,99 latus. Tiesa gan, uz viņiem attieksies vien vecuma pensija.
