Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Medicīnas iestādēs šobrīd pastāv neatkarīgas, savstarpēji nesaistītas datubāzes, tādēļ vienotu informāciju par pacienta veselības stāvokli (diagnozes, lietotie medikamenti, slimības vēsture) nav iespējams iegūt.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Nav droši par savu sensitīvo informāciju
Kā nosaka „Pacientu tiesību likums”, medicīniskie dokumenti ir jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem.
Personas medicīniskie dati ir īpaši sensitīvi – tie nav izpaužami vai izmantojami, apstrādājami bez pašas personas piekrišanas, tos var izmantot tikai likumdošanā noteiktiem konkrētiem mērķiem. Šie dati ietver informāciju par pacienta slimībām, diagnozēm, nosūtījumiem, izmeklējumu rezultātiem un nozīmēto ārstēšanas plānu, kā arī ziņas par pacienta piekrišanu vai atteikšanos no ārstēšanas. Šādiem datiem jābūt maksimāli drošiem un konfidenciāliem, tajā pašā laikā nodrošinot vieglu un ātru pieeju šo datu īpašniekam vai ārstējošajam ārstam, kam dati nepieciešami pacienta ārstēšanai un profilaksei.
Pacientu ombuda aptaujā tika noskaidrots, kas pēc iedzīvotāju domām ir būtiskākie aspekti medicīnisko datu drošībā un pieejamībā. Lielākā daļa respondentu (61,1%) kā būtiskāko aspektu ir minējuši savu medicīnisko datu konfidencialitātes nodrošināšanu. Vairāk nekā puse respondentu par vissvarīgāko uzskata to, lai viņu medicīniskie dati būtu saprotami un ietvertu visu nepieciešamo informāciju par pacienta veselību. Viņiem ir svarīga arī savu medicīnisko datu pasargāšana no iespējamas pazušanas, noklīšanas, piemēram, gadījumos, kad tiek izbeigta medicīnas iestādes vai ārsta prakses darbība. Tāpat puse respondentu kā būtiskāko aspektu nosauc to, lai nepieciešamības gadījumā viņi paši vai ārstējošie ārsti viegli un ērti varētu piekļūt medicīniskajiem datiem.
"Informācija pacientam sniedzama saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi."
Respondentu vērtējums par savu medicīnisko datu drošību ir kritisks – 47,1% respondentu nav pārliecināti, ka viņu dati ārstniecības iestādē nenoklīdīs un netiks pazaudēti, 40,8% respondentu nav pārliecināti, ka tiek nodrošināta pietiekama konfidencialitāte un ar dokumentiem var iepazīties tikai pats pacients un viņa ārsts vai ārsti. 8,3% respondentu atzīst, ka nemaz neuzticas savu medicīnisko datu drošībai. Tikai ceturtā daļa respondentu ir pārliecināti, ka viņu medicīniskie dati ir drošībā un tiek atbilstoši uzglabāti.
Šādi aptaujas rezultāti nav pārsteigums Datu valsts inspekcijai. Lūk, inspekcijas komentārs par pētījuma rezultātiem: „Datu valsts inspekcija ir iepazinusies ar pārskatu par Pacientu ombuda sabiedriskās domas aptauju par medicīniskajiem dokumentiem. Datu valsts inspekcijā iedzīvotāji konsultējas par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar viņu medicīniskajiem (sensitīvajiem) datiem, kā arī ir saņemtas sūdzības par piekļuves tiesībām saviem datiem, kas ir medicīnisko iestāžu rīcībā, un sūdzības par personas datu uzglabāšanu medicīniskajās iestādēs un citiem jautājumiem.”
Medicīnisko datu pieejamība
Pacientu tiesību likums nosaka: pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem. Viņam ir tiesības pieprasīt un saņemt izrakstus, norakstus un kopijas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim, izņemot Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto. Izrakstus, norakstus un kopijas pacients saņem triju darbdienu laikā no attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas dienas.
Savu medicīnisko datu pieejamību pacienti vērtē salīdzinoši pozitīvāk. 41,3% respondentu pieejamību vērtē pozitīvi - vienmēr ir iespējams uzzināt par tiem no ārstiem, iepazīties ar saviem dokumentiem un vajadzības gadījumā tos nokopēt, saņemt izrakstus. Puse respondentu pieejamību saviem medicīniskajiem datiem vērtē kā vidēju, jo dažkārt ir problēmas ar nepieciešamo datu saņemšanu, 7,1% respondentu pieejamību saviem datiem vērtē negatīvi.
"Atsevišķu veselības centru reģistratūrā, neviens nepārbauda, vai jautātājs prasījis patiešām savus vai arī kādas citas personas medicīniskos dokumentus."
Lūk, daži piemēri no negatīvā vērtējuma iemesliem: daudzi ārsti uzskata, ka medicīniskie dokumenti ir paredzēti tikai viņu lietošanai, tāpēc reizēm informācija par savu medicīnisko stāvokli no ārsta „jāvelk ārā kā ar knīpstangām”.
Pacientu tiesību likums gan nosaka: pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem. Tāpat pacientam ir tiesības saņemt informāciju par ārstniecību arī no citām viņa ārstniecībā iesaistītām ārstniecības personām atbilstoši to kompetencei. Turklāt jebkurā gadījumā informācija sniedzama pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi.
Dati pazūd nezināmā virzienā
Vēl aptaujas dalībnieki atzīmējuši, ka atsevišķu veselības centru reģistratūrā, nosaucot tikai uzvārdu, var saņemt izmeklējuma rezultātus un neviens nepārbauda, vai jautātājs prasījis patiešām savus vai arī kādas citas personas medicīniskos dokumentus. Vēl atzīmēts, ka reizēm dati atkal ir pazuduši birokrātijas kalnos un, lai ko nokopētu, nepieciešama atļauja, tāpat kopumā nav informācijas aizsardzības politikas, un dati glabājas „visiem pa ķērienam”.
Vairāk nekā pusi respondentu uztrauc, ka viņu medicīniskie dati varētu noklīst vai pazust, 15,5% respondentu atklāj, ka viņiem tā jau ir gadījies. 18,7% respondentu atzinuši, ka analīzes vai citas pārbaudes atkārtoti ir jāveic tādēļ, ka nav pieejami vai ir noklīduši iepriekš veikto izmeklējumu rezultāti. 10,3% respondentu nepieļauj savu datu pazušanas iespējamību, 13,5% uzskata, ka viņu medicīniskie dati medicīnas iestādē tiek atbilstoši uzglabāti, tāpēc uztraukumam nav pamata, bet tikai 9% respondentu neuztraucas par iespēju, ka viņu dati varētu noklīst un pazust.
Ģimenes ārstiem nav pilnīgas informācijas
Pacienta slimības vēsturi ir jāapkopo ģimenes ārstam, papildinot to ar veikto izmeklējumu rezultātiem, diagnozēm un ārstēšanas gaitu, atgādina Pacientu ombuds. Medicīniskā karte ir īpaši nozīmīgs dokuments gadījumos, kad pacientam nepieciešama ārstēšana, jo ieraksti sniedz informāciju par iespējamiem riskiem pacienta veselībai, izvēloties kādu konkrētu ārstēšanās metodi vai manipulāciju. Tādēļ Pacientu ombuds uzsver: ir svarīgi, lai pacients un citas medicīnas personas sadarbojas ar ģimenes ārstu un sniedz visu medicīnisko dokumentāciju pacienta slimības kopējai vēsturei.
Tikmēr pacienti atzīst, ka ģimenes ārsta kartē netiek veikti regulāri ieraksti un, ja radīsies nepieciešamība datus analizēt, nebūs ko. Norādīta arī pašu pacientu vaina: ja pacients ārstus apmeklē reti un neregulāri, nav laika aiznest citu ārstu izziņas savam ģimenes ārstam, pie kura atrodas medicīniskā karte.
Aptaujas rezultāti šajā kontekstā uzrāda bēdīgus faktus: tikai 31% respondentu atklāj, ka viņu ģimenes ārstam ir pilnīga informācija par pacienta veselības stāvokli un visa informācija (arī par citās iestādēs veikto izmeklēšanu un ārstēšanu) atrodas slimības vēsturē. 43,9% respondentu atklāj, ka viņu ģimenes ārsta rīcībā nav pilnīgas informācijas par pacienta veselības stāvokli, bet 25,2% nav pārliecināti, vai viņu ģimenes ārstam ir visa informācija.
Aptaujas rezultāti rāda, ka pārsvarā dati par pacientu veselību tiek glabāti pie ģimenes ārsta (minējuši 47,1% respondentu) vai atrodas dažādās ārstniecības iestādēs un pie dažādiem speciālistiem (minējuši 45,9% respondentu). 33,8% respondentu savu medicīnisko dokumentu kopijas, izrakstus glabā mājās, savukārt 5,7% respondentu savus medicīniskos datus neglabā un vispār nezina, kur tie atrodas.
"Ir svarīgi, lai pacients un citas medicīnas personas sadarbojas ar ģimenes ārstu un sniedz visu medicīnisko dokumentāciju pacienta slimības kopējai vēsturei."
„Pašlaik patiešām ir grūti panākt, lai ģimenes ārstam būtu pēc iespējas pilnīgāka informācija par pacienta veselību,” atzīst Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide. Tā, piemēram, ja ģimenes ārsts pats nosūta pacientu uz analīzēm vai izmeklējumiem, viņš saņem to rezultātus. Savukārt, ja ģimenes ārsts nosūta pacientu pie ārsta speciālista, viņš izmeklējumu rezultātus un slēdzienu atdod pacientam. Vai šī medicīniskā dokumentācija pēc tam nonāk arī pie ģimenes ārsta – tas ir pacienta ziņā. Turklāt ir gadījumi, kad ārsts speciālists pacientam slēdzienu nemaz neatdod. Piemēram, ģimenes ārsts pacientei jautā, vai šogad ir izieta profilaktiskā ginekologa apskate. Jā, ir izieta. Vai, lūdzu, varētu atnest slēdzienu? Nevarot gan – ārsts vispār neko nav iedevis.
„Ģimenes ārstam jāskata pacients kopumā, tādēļ darbs noteikti būtu labāks, ja ārstam būtu pilnīga informācija par pacientu. Situāciju, protams, uzlabotu e-veselības ieviešana, lai gan tā radītu arī daudz jautājumu un problēmu. Jā, mediķiem būtu vieglāk, jo visa informācija par pacientu būtu vienkopus. Nopietns aspekts būtu datu drošība un gadījumi, kad pacients patiešām ziņas par sevi gribētu klusi nolikt kādā dziļākā stūrī mājās,” saka S. Veide.
Risinājums – e-veselība
Pacienti pamanījuši, ka medicīnas iestādēs šobrīd pastāv neatkarīgas, savstarpēji nesaistītas datubāzes, tādēļ vienotu informāciju par pacienta veselības stāvokli (diagnozes, lietotie medikamenti, slimības vēsture) nav iespējams iegūt.
Lai arī lielākā daļa respondentu (59,7%) nav informēti par Latvijā plānoto projekta e-veselība ieviešanu un medicīnisko dokumentu elektronizāciju, tikpat liels respondentu skaits atzīst, ka tas padarītu medicīniskos datus pieejamākus, drošākus un ērtāk izmantojamus gan ārstiem, gan pacientiem neatkarīgi no atrašanās vietas. Par e-veselības ieviešanu un medicīnisko dokumentu elektronizāciju ir informēti tikai 7,1% respondentu, daļēji informēti ir 33,1% respondentu. Par elektronizētu medicīnisko datu ieguvumiem nav pārliecināti 27,9% respondentu, bet 12,3% respondentu neredz tam jēgu vai apšauba to drošību. Šie dati ļauj secināt, ka nepieciešama plašāka sabiedrības informēšana par e-veselības darbības principiem un nozīmi, uzsver Pacientu ombuds. Arī 78,6% respondentu atzīmējuši, ka vēlētos vairāk uzzināt par elektronisko medicīnas dokumentu iespējām.
Iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem, Veselības ekonomikas centrs (VEC), kas gādā par e-veselības ieviešanu Latvijā, uzsver: “E-veselības risinājumu lietotāji būs gan veselības nozares profesionāļi, gan pacienti, gan veselības nozares institūcijas. Veselības ekonomikas centram, realizējot e-veselības projektus, ir svarīgs ikvienas potenciālās e-veselības pakalpojumu mērķgrupas viedoklis. Tāpēc VEC pozitīvi novērtē Pacientu ombuda veikto aptauju par medicīniskajiem dokumentiem, jo tā sniedz ieskatu pacientu viedokļos un attieksmē, kā arī norāda uz risināmiem jautājumiem.
Aptauja parāda pozitīvu tendenci - pacienti ir ieinteresēti savu medicīnisko datu drošībā un aizsardzībā. Turklāt pētījums vēlreiz apliecina pozitīvos ieguvumus, ko pacienti sagaida un ko sniegs e-veselības risinājumi. Piemēram, vienuviet caur e-veselības portālu tiks nodrošināta operatīva pieeja pacienta medicīniskajai informācijai, kas tiks uzglabāta un aizsargāta drošā veidā - to nodrošinās vienota datu aizsardzības politika un autentifikācijas rīki, lai piekļūtu informācijai.
Drošības un datu aizsardzības jomā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta „Elektroniska apmeklējumu rezervēšanas izveide (e-booking), veselības aprūpes darba plūsmu elektronizēšana (e-referrals) - 1. posms, sabiedrības veselības portāla izveide, informācijas drošības un personas datu aizsardzības nodrošināšana” ietvaros ir izstrādāta metodika informācijas drošības un personas datu aizsardzības politikas ieviešanai stacionāros, veselības centros un ģimenes ārstu praksēs. VEC uzsācis darbu arī pie projekta e-veselība normatīvās bāzes izveides, tajā skaitā arī pie esošo normatīvo aktu izmaiņām un jaunu normatīvo aktu izstrādes saistībā ar pacientu datu drošību e-veselībā. Tas rada cerību par kārtību vismaz nākotnē.
