NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
22. jūnijā, 2010
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika
3
3

Mazo un vidējo uzņēmēju rūpes un arī iespējas

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lai arī nosacījumi iekļūšanai Krievijas, Francijas un Polijas tirgos ir atšķirīgi, šajās valstīs varētu pārdot daudzus no mūsu ražojumiem.

FOTO: Ansis Starks, A.F.I

Eiropas Komisija iedibinājusi tradīciju rīkot Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu nedēļu, kuras galvenie mērķi ir šādi: informēt par aktualitātēm Eiropas Savienībā, dalībvalstu, reģionālo un pašvaldību iestāžu atbalstu sīkajiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); popularizēt uzņēmējdarbību, lai iespējami vairāk cilvēku uzsāktu savu biznesu; paust atzinību uzņēmējiem par ieguldījumu Eiropas labklājībā, darbavietu radīšanā, inovācijā un konkurētspējas paaugstināšanā dinamiskajā ekonomikas vidē.

Lai arī Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu nedēļa šogad ilga no 25. maija līdz jūnijam, tās atbalsis Rīgā un daudzās citās Latvijas pilsētās turpinājās līdz pat Jāņiem.

Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu nedēļas noslēgums

Eiropas MVU nedēļas noslēguma pasākumi jūnija otrajā nedēļā norisinājās trīs dienu garumā un pulcēja vairāk nekā 250 mazo un vidējo uzņēmumu, kas pārstāv kokapstrādi, būvniecību, metālapstrādi, apkalpojošo sfēru un citas nozares.

Uzņēmēji guva informāciju par dažādiem atbalsta veidiem mazās un vidējās uzņēmējdarbības veicināšanā un konkurētspējas paaugstināšanā, makroekonomisko situāciju Latvijā, Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības politikas instrumentiem un to nozīmi Latvijas eksporta veicināšanā, ES struktūrfondu programmām uzņēmējdarbības veicināšanai, kā arī piedalījās ekspertu diskusijās. Pasākuma laikā notika arī divpusējās tikšanās un konsultācijas ar valsts atbalsta pakalpojumu sniedzējiem - LIAA Ārējo ekonomisko pārstāvniecību vadītājiem, Latvijas Garantiju aģentūras, Latvijas Hipotēku un zemes bankas, „SEB bankas”, „Swedbankas” un „BaltCap” speciālistiem.

Sākam rāpties ārā no bedres

Uzņēmējdarbības veiksmīgumu neapšaubāmi nosaka daudzi faktori. Šajā uzskaitījumā vispirms jāmin ekonomiskā situācija pašu valstī, un tās apskats arī ievadīja biznesa forumu.

Visi diskusijas dalībnieki atzina, ka mūsu valsts ekonomika ir sasniegusi krīzes zemāko līmeni un šobrīd lēnām sākam rāpties no bezcerības bedres laukā. Līdz šā gada sākumam tērējām vairāk nekā nopelnījām, savus tēriņus apmaksājot ar aizlienētiem līdzekļiem, teica ekonomikas ministrs Artis Kampars. Taču šobrīd krīze mūs ir novietojusi situācijā, ka patērējam tik daudz, cik pelnām. „Pateicoties mūsu uzņēmēju aktivitātēm, Latvijā palielinās eksporta apjomi. Ja apstrādes un kokrūpniecībā, arī pārtikas rūpniecībā vērojams kāpums, tad zināmas bažas rada kravu pārvadājumi. Lēnām atdzīvojas arī mazumtirdzniecība, kas liecina par uzticības atgriešanos patērētāju vidū. Kopumā šie rādītāji liek secināt, ka arī nodokļu ieņēmumi šogad būs lielāki nekā prognozēts,” uzsvēra A. Kampars.

„Diemžēl Latvijā saglabājas ļoti augsts bezdarba līmenis, lai arī tā kāpums ir apstādināts. Taču pagaidām neviens nav spējīgs piedāvāt šīs problēmas universālu risinājumu. Ja sekmīgi izdosies stimulēt ekonomikas izaugsmi, tiek prognozēts, ka nākamajā gadā iekšzemes kopprodukts var pieaugt par 2,5 līdz 3 procentiem. Savukārt šāda, kaut neliela izaugsme samazinās bezdarbu.”

"Samazinoties izdevumiem, Latvijas eksportētāji kļūst konkurētspējīgāki. "

Uldis Rutkaste

Ministru prezidenta ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos Andris Vilks uzsvēra, ka daudzus iedzīvotājus šie pozitīvie skaitļi nepārliecina, jo ļaudīs vērojama liela sajūtu inerce. Gluži tāpat kā, sākoties krīzei, reakcija kavējās aptuveni pusgadu.

„Taču arī eksporta nozarēm iespējami riski. Vispirms tie ir saistīti ar ārējo pieprasījumu Eiropā, it īpaši dienvidos - Grieķijā, Spānijā, Portugālē, kur ekonomiskā situācija nav spoža. Toties, samazinoties izdevumiem, Latvijas eksportētāji kļūst konkurētspējīgāki,” uzskata Latvijas Bankas prezidenta padomnieks Uldis Rutkaste.

Lai veicinātu eksportu, Latvijas uzņēmējiem ir jāvirzās uz valstīm ar stabilu ekonomiku, pārliecināts „Nordea bankas” vecākais ekonomists Andris Strazds. „Šķiet, ka uzņēmējiem tirgus iespējas vairāk būtu jāmeklē tepat kaimiņos - Skandināvijas valstīs. Protams, perspektīvas rodamas arī Vācijā un Krievijā.” Viņš uzskata, ka šobrīd, par spīti mazumtirdzniecības sarukumam, nevajadzētu stimulēt iekšējo patēriņu, bet gan veicināt uzkrāšanu, jo bez tā nav domājamas investīcijas.

Uzdevums – atjaunot Latvijas ekonomiku

Šajā virzienā daudz strādā uzņēmēju sabiedriskās apvienības. Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) aicinājuma 23 mazos un vidējos, kā arī mikrouzņēmumus pārstāvošās biedrības un darba devēju organizācijas no visas Latvijas vienojušās par kopīgas rīcības nepieciešamību MVU aizsardzībai, atbalstam un finanšu resursu pieejamības jautājumu risināšanai, pastāstīja LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.

Viņa norādīja, ka viena no ievērojamām mūsu valsts problēmām ir saistīta ar ēnu ekonomiku un tās radītām sekām. Piemēram, melnajā vai pelēkajā zonā atrodas 40% alkohola biznesa. Finanšu ministrija ir sagatavojusi pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai. Šā plāna galvenais uzdevums ir veidot izdevīgāku un ērtāku legālo uzņēmējdarbību, bet nelegālo jeb pelēko daļu padarīt neizdevīgāku un grūtāku. Tiek plānots sagatavot tā dēvēto balto sarakstu, kurā pēc noteiktiem kritērijiem tiktu iekļauti legāli strādājoši uzņēmēji, kam būtu priekšrocības publisko iepirkumu konkursos un ES fondu atbalsta programmu pieejamībā; tie būtu pakļauti arī mazākai administratīvai kontrolei. Savukārt muitas jomā tiktu attīstīts atzīto komersantu princips, kas muitas procedūru vienkāršotu atbilstoši komersanta uzticamības pakāpei. Kopumā šajā dokumentā ietverti 78 punkti.

Par neatliekamiem uzdevumiem LDDK uzskata valsts budžeta sagatavošanu trīs gadu ilgam laikposmam, ES fondu apguves veicināšanu un strukturālas reformas, uzsvēra E. Egle.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir sagatavojusi „Uzņēmēju plānu 2010” (UP 2010), kura uzdevums ir izvirzīt konkrētus priekšlikumus, kas rosinātu ekonomiku, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un Latvijas ekonomikas konkurētspēju 2010. gadā, ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības vidēja termiņa nacionālās intereses (līdz 2013. gadam), informēja LTRK juridiskais direktors Jānis Endziņš.

"Lai veicinātu eksportu, Latvijas uzņēmējiem ir jāvirzās uz valstīm ar stabilu ekonomiku."

Andris Strazds

LTRK rosina arī samazināt vienoto mikrouzņēmuma nodokļa likmi no 20% līdz 12% no mikrouzņēmuma apgrozījuma, jo nodokļa likme 20% apmērā, kādu to paredz mikrouzņēmumu nodokļa likumprojekts, lielākai daļai nebūs pievilcīga. Tikai samazinātā nodokļu likme var sekmēt jaunu uzņēmumu veidošanos un nodarbinātības problēmu risināšanu valstī.

Taču kopumā par vienu no šā brīža lielākajām problēmām uzņēmēji uzskata maksājumu hronisku kavēšanu, kas sagrauj visu naudas plūsmas ķēdi un kavē biznesa attīstību. A. Kampars šajā saistībā domā, ka zināmu risinājumu šai samilzušajai problēmai varētu sniegt jaunais Maksātnespējas likums, kā arī VID norēķinu pagarinājumi. Taču ieteikumus šīs problēmas risināšanai nevarēja dot ne eksperti, ne uzņēmējus pārstāvošo organizāciju speciālisti.

Ārvalstu tirgi stabilizējas, mūsu uzņēmumiem tajos ir izredzes

Šajā biznesa forumā tikšanās ar LIAA ārējo ekonomisko pārstāvniecību vadītājiem šoreiz tika rīkota pēc nozaru principa, īpaši izceļot mašīnbūvi un metālapstrādi, pārtikas rūpniecību un kokapstrādi, kā arī citas Latvijai svarīgas nozares.

Pārstāvniecību vadītāji atzīmēja, ka kopumā ārvalstu tirgi, it sevišķi Skandināvijas valstīs, ir stabilizējušies. LIAA pārstāvniecības vadītājs Zviedrijā Guntis Rubīns uzsvēra, ka šajā zemē privātais patēriņš nav jūtami krities un kopējā situācija ir visai optimistiska. Valsts šobrīd subsidē mašīnbūvi, tostarp tādas pazīstamas firmas kā „Volvo PV”, „Saab”, „Scania” un citas. Šiem uzņēmumiem ir vajadzīgi piegādātāji, tai skaitā arī no Latvijas. Taču galvenā prasība ir augsta produktu kvalitāte un atbilstoša cena. To, piemēram, nodrošina firma „Metālmeistars”, kas pilda „Volvo” un „Scania” pasūtījumus.

Savu vietu Zviedrijas tirgū, piemēram, ir atradusi SIA "Hanza Elektronika", kas nodarbojas ar kuģu elektronisko, elektrisko, kā arī mehānisko automātikas iekārtu remontu apkopi un uzstādīšanu.

"Plašas iespējas ārvalstu tirgos paveras Latvijas pārtikas rūpniecības nozarē strādājošām firmām."

Līdzīga situācija ir arī Norvēģijā, atzina LIAA pārstāvniecības vadītāja Norvēģijā Dina Grūbe. Šeit dominē kuģu būvniecība. Latvijas uzņēmēji savu vietu, iespējams, varētu atrast iekārtu remonta sektorā. Tāpat kā zviedriem, arī norvēģiem ir liela interese par dabas aizsardzības un enerģijas taupīšanas produktiem.

Interese par mūsu izstrādājumiem ir arī tālajā Japānā. Uzlecošās saules zemes komersanti pie sevis labprāt redzētu kuģu būves speciālistus, kā arī iegādātos dizaina preces dārzam.

Plašas iespējas ārvalstu tirgos paveras Latvijas pārtikas rūpniecības nozarē strādājošām firmām. Lai arī nosacījumi iekļūšanai Krievijas, Francijas un Polijas tirgos ir atšķirīgi, šajās valstīs varētu pārdot daudzus no mūsu ražojumiem. Galvenais kritērijs ir cena un kvalitāte. Piemēram, Francijā ievērojami audzis pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem, kur to cena ik gadu ceļas aptuveni par 15 procentiem. Arī Polijas iedzīvotāji arvien vairāk patērē izstrādājumus, kuri nesatur cukuru un laktozi. LIAA pārstāvis Polijā Rolands Lielbriedis uzsvēra, ka šajā valstī visai plašas perspektīvas paveras mazajiem ražotājiem. Poļiem savu produkciju jau piedāvā vairākas Latvijā pazīstamas firmas – maiznīca „Lāči”, „Flora” un citi pārtikas ražošanas uzņēmumi.

Līdzīgas iespējas ārvalstu tirgos paveras arī kokapstrādes, poligrāfijas un iepakojumu, ķīmijas, farmācijas un biotehnoloģiju uzņēmumiem. Taču galvenais – biznesa projekti aktīvi jāveido pašiem uzņēmējiem, jo LIAA pārstāvji var sagatavot augsni turpmākajām biznesa sarunām.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU