Eiropas atveseļošanas plāns
„Paredzēts, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros Eiropas Komisija (EK) visām valstīm kopumā piešķirs piecus miljardus eiro, kas tiks dalīti enerģētikai, lauku attīstībai, tostarp platjoslu interneta attīstībai lauku apvidos, un jauniem izaicinājumiem, kas saistīti ar klimata izmaiņām, ūdens resursiem, bioenerģijas izmantošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu,” informē R. Šņuka. „Par šā finansējuma izmantošanu patlaban risinās ļoti liela diskusija. Latvijas interese ir gūt papildu finansējumu Baltijas-Zviedrijas starpsavienojumu izbūvei, kā arī ar to saistītai vietējai infrastruktūrai. Pašlaik panāktais Latvijai ir labvēlīgs, bet atsevišķas valstis, kuru vēlmes nav iekļautas projektu sarakstā, joprojām diskutē. Par to visu 19. un 20. martā Eiropadomē spriedīs premjeri.
Taču ārpus ekonomikas atveseļošanas plāna ES valstis krīzes sekas cenšas atvieglināt katra savā veidā. Piemēram, atsevišķas valstis, it īpaši Francija, ir sagatavojusi apjomīgu automobiļu ražošanas atbalsta plānu. Stutējot industriju, kas tagad nonākusi lielās grūtībās, šī valsts paredz aizdot saviem vieglo automobiļu ražotājiem 6 miljardus eiro uz pieciem gadiem ar noteikumu, ka tie neslēgs ražotnes Francijā. Savukārt neapmierināti ir čehi, jo Čehijā atrodas franču mašīnu ražotnes, kas tādējādi, iespējams, tiks diskriminētas un ar laiku varētu tikt pārvietotas atpakaļ uz Franciju.
"Ārpus ekonomikas atveseļošanas plāna ES valstis krīzes sekas cenšas atvieglināt katra savā veidā."
Par šo jautājumu Eiropadomē 1. martā bija ļoti liela apspriede. Latviju šis jautājums it kā tieši neskar, taču arī pie mums tiek ražotas auto detaļas, un tad ir stingri jāskatās līdzi, lai mēs nepaliekam bez šīm ražotnēm. Par šo jautājumu 5. martā sprieda arī Konkurētspējas padome, un tas viss kopumā noved pie diskusijām par protekcionismu. Ir sagaidāms, ka tas ķēdes veidā var iet cauri visām valstīm.”
Jauni normatīvie akti saistībā ar MUA
Čehija prezidentūras laikā lielu vērību pievērsta to pasākumu īstenošanai, kas ietverti Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā (MUA), kas tika publiskots pērnā gada jūnijā. MUA nosaka 10 principus un konkrētus pasākumus, kas atvieglos mazo uzņēmumu darbību. Akta īstenošana norisinās divos virzienos – ar likumdošanas un politikas pasākumiem.
Likumdošanas laukā tiek virzīti vairāki normatīvie dokumenti.
1. Vispārējā grupu atbrīvojuma regula, Nr.800/2008
Šis dokuments galvenokārt regulē ES struktūrfondu un nacionālo atbalstu un paredz tā procedūru vienkāršošanu un labāku atlasi, kā arī automātisku atsevišķu veidu atbalsta pasākumu apstiprināšanu tieši MVU. Tajā skaitā MVU ieguldījumu atbalsts un atbalsts nodarbinātībai, konsultācijām, dalībai tirdzniecības izstādēs, kā arī atbalsts riska kapitāla veidā. Šī regula jau tiek piemērota, un būs spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim.
2. Eiropas privātās kompānijas regula (COM (2008) 396/3)
Regulas projekts reglamentē Eiropas privātās sabiedrības "Societas Privata Europaea” (SPE) vispārīgos noteikumus, dibināšanas kārtību, daļu uzskaiti, pamatkapitāla apmēru un rīcību ar to, iekšējās struktūras organizāciju, darbinieku līdzdalību, juridiskās adreses pārcelšanu, reorganizāciju, darbības izbeigšanu u.c. Būtībā tie ir vienoti tipveida uzņēmuma statūti, kas ļaus visās dalībvalstīs Eiropas privāto sabiedrību veidot pēc vienotiem principiem. Regula paredzēta, lai mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), dibinot Eiropas privāto sabiedrību vienā dalībvalstī, varētu ar vienotu sabiedrības administrāciju darboties pāri robežām un nepieciešamības gadījumā pārcelt sabiedrības juridisko adresi no vienas dalībvalsts uz otru.
"Iespēja dalībvalstīs piemērot PVN samazinātās likmes tika atbalstīta 2008. gada decembra Eiropadomē pieņemtā Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plāna ietvaros."
Izvēlēties SPE uzņēmējiem nozīmē ietaupīt laiku un naudu, ko tie iztērētu juridiskām konsultācijām, vadībai un administrācijai, dibinot meitasuzņēmumus katrā dalībvalstī. Pašlaik galvenie problēmjautājumi ir uzņēmuma minimālā pamatkapitāla apmērs (paredzēts 1 eiro), dalībnieku skaits, pārrobežu elementa nepieciešamība. Latvija kopumā priekšlikumu vērtē pozitīvi, taču diskutabli ir jautājumi, vai par SPE valdes locekli var būt juridiska persona, uzņēmuma juridiskās adreses atrašanās vieta, kas atstāta dalībvalstu kompetencē, kā arī dalībnieku izslēgšanas kārtība no SPE.
3. Direktīva par samazinātajām PVN likmēm (COM (2008) 428)
Iespēja dalībvalstīs piemērot PVN samazinātās likmes tika atbalstīta 2008. gada decembra Eiropadomē pieņemtā Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plāna ietvaros. Šī direktīva dalībvalstīm ļaus piemērot pazeminātas pievienotās vērtības nodokļa likmes atsevišķiem vietēji sniegtiem darbietilpīgiem pakalpojumiem, ko galvenokārt sniedz mazie un vidējie uzņēmumi.
Kā redzams no iepriekš minētā, EK iesaka atsevišķās jomās samazināt PVN, bet mūsu valdība taupības nolūkos, kas gan neattaisnojās, rīkojās pretēji. Arī turpmāk, cik zināms, PVN likmes pārredzamā nākotnē samazinātas netiks.
„Lai gan dalībvalstu starpā pastāv diskusijas, sagaidāms, ka direktīvas projekts tiks pieņemts bez īpašām izmaiņām. Taču šī direktīva nosaka dalībvalstīm tikai iespējas piemērot vai nepiemērot samazināto likmi. Uzņēmēju pienākums varētu būt sekot līdzi, kā tā tiek transponēta nacionālajā likumdošanā. Šeit ir nacionālās valdības izvēle, ko no direktīvas pārņemam, ko ne,” komentē R. Šņuka.
4. Direktīvas 2000/35/EK par maksājumu kavējumiem grozījumi
Šo projektu Komisija apstiprinās martā. Direktīvas grozījumi palīdzēs nodrošināt, lai MVU saņemtu samaksu noteiktajā 30 dienu laikā. Ir paredzēta arī PVN iekasēšanas vienkāršošana.
5. Direktīvas projekts PVN iekasēšanas vienkāršošanai
Šis projekts tika publicēts janvārī, Finanšu ministrija nacionālo pozīciju sagatavos līdz aprīļa beigām. Par katru ES tiesību aktu projektu tiek noteikta atbildīgā ministrija, kas sadarbībā ar līdzatbildīgajām ministrijām un nevalstisko sektoru izstrādā Latvijas nacionālo pozīciju.
Par labvēlīgāku komercdarbības vidi
Mazās uzņēmējdarbības akta politikas pasākumu sadaļā kā galvenie ir minami šādi 10 principi.
- Radīt vidi, kurā uzņēmēji un ģimenes uzņēmumi var attīstīties un uzņēmējdarbība tiek atalgota.
- Nodrošināt, lai godīgi uzņēmēji, kas ir bankrotējuši, ātri varētu izmantot otro iespēju.
- Noteikumus izstrādāt saskaņā ar principu „Vispirms domāt par mazākajiem”.
- Valsts iestādes padarīt atsaucīgas MVU vajadzībām.
- Valsts politikas instrumentus pielāgot MVU vajadzībām: atvieglot MVU dalību valsts iepirkuma procedūrā un labāk izmantot valsts atbalsta MVU iespējas.
- Atvieglot MVU pieeju finansējumam un attīstīt tiesisko un uzņēmējdarbības vidi, kas atbalsta laikus veiktus maksājumus komerciālos darījumos.
- Palīdzēt MVU izmantot iespējas, ko dod vienotais tirgus.
- Veicināt MVU prasmju uzlabošanu un visu veidu inovācijas.
- Ļaut MVU vides problēmas pārvērst par iespējām.
- Rosināt un atbalstīt MVU, lai tie izmantotu tirgus izaugsmes priekšrocības.
Šie principi nav tikai skanīgas frāzes, jo to īstenošanai MUA ir paredzēti konkrēti pasākumi. „Tie ietver visas atvērtās programmas, kur gan valstis (nacionālās iestādes), gan paši uzņēmēji var pieteikties dažādam EK finansējumam, tur ir arī sīka informācija par sieviešu uzņēmēju tīklu, par labās prakses apmaiņām, paredzēts, ka tiks publicēta rokasgrāmata par uzņēmējiem pieejamo atbalstu un daudz kas cits,” skaidro R. Šņuka. Sīkāku informāciju par to visu iespējams iegūt ar šīs saites palīdzību - http://ec.europa.eu/enterprise/entrepreneurship/docs/sba
/sba_policy_actions_26feb09.pdf.”
Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes valdes loceklis uzņēmējs Uldis Beniķis saka: „No šī akta es caurlūkoju tikai vienu daļu - politikas pasākumus. No tiem vadoties, varētu sastādīt ļoti labu valdības darbības programmu. Šie Eiropas Komisijas dokumenti ir ļoti vērtīgi uzņēmējiem, un redzu, ka daudzus no tiem mūsu ministrijas ignorē. Eiropā jau notiek labas lietas, tur ir gatavas aktivitātes un modeļi, kā rīkoties, bet pie mums to neņem vērā, līdz uzņēmējiem tas nemaz nenonāk. Piemēram, par iepirkuma procedūru vienkāršošanu MVU. Kāpēc mēs necīnāmies par to, lai uzņēmēji, kas bankrotējuši, patiešām varētu ātri izmantot otro iespēju, kas minēta MUA? Latvijas valstī uzņēmējs, kas bankrotējis, paliek parādu vergs līdz kapa malai. Jo likums par maksātnespēju un ar to saistītie likumi pašlaik ir tādi, ka nav nekādas otrās iespējas. Viņš ir norakstīts līdz kapa malai, tāda ir realitāte.”
"Par katru ES tiesību aktu projektu tiek noteikta atbildīgā ministrija, kas sadarbībā ar līdzatbildīgajām ministrijām un nevalstisko sektoru izstrādā Latvijas nacionālo pozīciju."
Taču vienlaikus U. Beniķis norāda, ka minētie Eiropas Komisijas dokumenti ir ļoti apjomīgi, turklāt angļu valodā, un uzņēmējiem, kuri ir ļoti aizņemti cilvēki, urbties tam visam cauri vienkārši neatliek laika. Informācijas lielo apjomu apstiprina arī R. Šņuka.
Atliek secināt, ka informācija, kas būtu noderīga uzņēmējiem, lai viņi zinātu, ko prasīt no ierēdņiem, lielākoties paliek slēgtā apritē šo pašu ierēdņu lokā, un viņi arī paši pieņem lēmumus par Latvijas puses nostādnēm pret Eiropas Savienības ieteikumiem, kas nav obligāti pildāmi. Iespējams, par šīs informācijas atlasi un nodrošināšanu noteiktai mērķauditorijai vairāk būtu jādomā uzņēmēju profesionālajām vai citām sabiedriskajām organizācijām.
Eiropas Parlaments atgādina
Saistībā ar Mazo uzņēmumu aktu Eiropas Parlaments 20. novembrī pieņēma rezolūciju, kurā
- uzsver nepieciešamību dalībvalstīm pilnībā atbalstīt mazās uzņēmējdarbības akta noteikumu īstenošanu, lai šie noteikumi būtu efektīvi, un aicina gan dalībvalstu, gan reģionālā līmenī veikt konkrētus pasākumus, kas papildina ES līmenī īstenotos pasākumus; tādēļ prasa, lai dalībvalstis paziņo, kā un kad tās iekļaus savās tiesiskajās sistēmās principa “Vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” elementus;
- atgādina, ka, lai nodrošinātu mazās uzņēmējdarbības akta pasākumu efektivitāti, ir jāizveido pārbaužu sistēma, lai uzraudzītu procesa virzību un to, kā šo aktu īsteno Komisija un dalībvalstis; mudina mazās uzņēmējdarbības akta principu īstenošanā panākto progresu iekļaut atsevišķā nodaļā gada ziņojumos par Lisabonas stratēģijas dalībvalstu reformu programmām;
- aicina Komisiju un dalībvalstis, risinot pašreizējās finanšu krīzes izraisītās problēmas, neaizmirst par reālo ekonomiku un sniegt konkrētu atbalstu MVU, nodrošinot tiem šai grūtajā brīdī piekļuvi finansējumam.
Acīmredzot rezolūcija nav tapusi bez pamata: arī mūsu valstī, kur 98% uzņēmumu ietilpst šajā komersantu kategorijā, par Mazo uzņēmumu aktu dzirdēts visai maz.
