Trīs svarīgi “i”
Daugavpils universitātes (DU) Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts 51. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros rīkoja plenārsēdi „Inovāciju procesa veicināšana uzņēmējdarbības atbalstam un zināšanu sabiedrības attīstībai”. Ārzemju un Latvijas lektori, pētnieki un eksperti, klātesot studentiem, pasniedzējiem, kolēģiem, vairāku stundu garumā stāstīja un diskutēja, kāpēc inovācija nav atdalāma no zinātnes un zināšanām un kāpēc, kā tas uzsvērts Latvijas nacionālajā inovācijas koncepcijā, inovācija bieži vien ir ekonomikas un labklājības virzītājspēks.
DU zinātņu prorektore Elita Jermolajeva uzsvēra, ka inovācijas un pētniecība jeb zinātne iet roku rokā tur, kur vēlas veidot zināšanu sabiedrību. Šādai sabiedrībai raksturīga arī spēja mainīties, zinātkāre, brīvdomība, moderno, tostarp informatīvo tehnoloģiju izmantošana. Visu minēto īpašību kopums mudina cilvēkus uzdrīkstēties domāt ārpus pieņemtajiem standartiem, tātad citādāk – atšķirīgāk, neierastāk.
Izdevums „Popular Mechanics” 1949. gadā apgalvojis, ka datori svērs vismaz 1,5 tonnas, tā nobiedējot sabiedrību. Tomēr šī prognoze nepiepildījās. Līdzīgi nav īstenojušies ASV prezidenta R.B. Heisa (1822–1893) draudi, ka telefons esot tik amizants izgudrojums, ka diezin vai kāds to vēlēsies izmantot. Šodien bez mobilā telefona cilvēks neiztiek pat brīvdienās.
"Zināšanu sabiedrībai raksturīga spēja mainīties, zinātkāre, brīvdomība, moderno, tostarp informatīvo tehnoloģiju izmantošana."
Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, apmeklējot Preiļus šā gada aprīļa vidū, atgādināja jauniešiem, ka savulaik Valters Caps un „VEF” Latviju padarīja populāru ar fotoaparātu „Minox”. Arī šodienas latvietis, pateicoties labai izglītībai un attīstītam intelektam, var kļūt par šādu capu daudzās citās nozarēs.
Zinātne ir process, kur naudu pārvērš zināšanās, bet inovācija – process, kur zināšanas pārvērš naudā. Veiksmīgas uzņēmējdarbības formula balstāma uz trīskārtīgu “i”, tas ir, intuīciju, kas ir Dieva dota, intelektu, ko attīsta izglītība, un inovāciju – spēju ikdienā adoptēt un izmantot visu jauno, norādīja E. Jermolajeva.
Diemžēl Latvijā zinātnei tiek piešķirts nepietiekams finansējums, arī izglītībā izmaiņas notiek lēnāk nekā citās nozarēs.
Skolēni par inovāciju
Apbrīnas cienīgs ir plenārsēdē dzirdētais par Ventspils Augsto tehnoloģiju parku, ar kura darbību iepazīstināja Ventspils augstskolas Inženierpētniecības centra direktors Valdis Avotiņš. Šis nodibinājums tika izveidots 2005. gadā, sadarbojoties pašvaldībai, uzņēmējiem un Ventspils augstskolai, lai Ventspilī ieviestu jaunākās augstākās tehnoloģijas. Augsto tehnoloģiju parks apvienojis Tehnoloģiju parku un Biznesa inkubatoru, kādu, piesaistot Daugavpils universitātes pētniekus, plānots izveidot arī Daugavpilī.
Konferences dalībnieki pauda, ka inovatīvās idejas jāpopularizē visos sabiedrības slāņos, sākot jau no bērnudārza vecuma, kad bērns saprot – nav slikti kļūt par uzņēmēju.
Interesanti, ka Latvijas eksperti ir jautājuši skolēniem, ko viņi domā par inovācijām. Lūk, dažas izteiksmīgas atziņas: „Es neizvēlos inovāciju, inovācija izvēlas mani”, „Inovē, neiznīcinot pasauli!”, „Ko var inovēt? Mīkstu datoru, lai var ielikt somā”, visbeidzot – „Inovācija ir zinātne ar laimīgām beigām”.
Veiksmīgais Norvēģijas piemērs
Konferences dalībnieks Norvēģijas Karalistes vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs Selve Steinhovdens, raksturodams kopīgo un atšķirīgo Latvijas un Norvēģijas ekonomikā, teica, ka abas valstis cīnās ar vienu un to pašu vētru (lasi – krīzi), tomēr sagatavotības līmenis ir dažāds. Viņš esot lasījis ekspertu atzinumus, ka Latvijā ir vislielākie valsts izdevumi uz vienu cilvēku pēc Beļģijas un Kipras.
Norvēģijā katrs trešais iedzīvotājs strādā valsts darbā. Tik un tā valsts sektors nebūtu jānošķir, analizējot valsts konkurenci eksporta vai importa nozarēs. Tāpat kā politika nav jānošķir no ekonomikas, aicināja lektors. Norvēģijā starp politiķiem un vēlētājiem valda lielāka uzticība, turpretī Latvijā jāveicina varas caurskatāmība, lai šo uzticību vairotu un stabilizētu. Latvijai noteikti būtu jādomā arī par valsts garantijām, tā veicinot valsts konkurenci.
"Veiksmīgas uzņēmējdarbības formula balstāma uz trīskārtīgu “i”, tas ir, intuīciju, kas ir Dieva dota, intelektu, ko attīsta izglītība, un inovāciju – spēju ikdienā adoptēt un izmantot visu jauno."
Norvēģija stabili jūtas, pateicoties naftas un gāzes atradnēm, Latvijai šādu atradņu nav. Inovāciju atbalstā valsts un privātajam kapitālam jābūt samērīgam, nevis jādominē tikai valsts naudai, norāda S. Steinhovdens. Katras valsts ekonomiskās attīstības spogulis ir iekšzemes kopprodukts. Norvēģijā uz vienu iedzīvotāju tas ir trīs reizes augstāks nekā Latvijā. Šķiet, katram no mums būtu jāpavaicā sev un valdībai, cik Latvijā ir tādu ražotņu, kas saražo preci ar augstu pievienoto vērtību? Varbūt mēs, kā līdz šim, turpināsim atbalstīt pakalpojumu nozares un galvenokārt tirdzniecību?
Vai būs vairāk privāto augstskolu
Lai arī S. Steinhovdens norādīja, ka Norvēģijā svarīgākais balsts ir nafta un gāze, viņš arī piebilda, ka gan Latvijai, gan Norvēģijai būtiski ir arī trīs citi „vaļi” – finanses, izglītība un veselības aprūpe.
Izglītībā, kas ir ļoti dārgs sektors, ES valstu studentiem šobrīd jākonkurē ar Indijas un Ķīnas jauniešiem. Lai izturētu šo konkurenci, S. Steinhovdens iesaka Eiropas Savienībā ieviest izglītības statūtus. Tā kā Latvijā lemj par līdzekļu samazināšanu arī izglītībai, tad norvēģu eksperts prognozē privāto jeb maksas augstskolu palielināšanos.
Vēl dārgākā pasākumā – veselības aprūpē – kā vienīgo risinājumu viņš min efektīvu valsts pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
Ar inovāciju – naftas līdervalstu vidū
No Norvēģijas pieredzes vēl minams kāds piemērs, ko ziņojuma laika limita dēļ Norvēģijas pārstāvis paguva tikai pieminēt. (To detalizētāk varēja lasīt pagājušā gada nogalē portālā www.2v.lv „Norvēģijas nafta: kad inovācijas apgāž visas pesimistu prognozes”, 16.11.2008.) Proti, daudzi pasaules eksperti par Norvēģijas kā naftas lielvalsts (tā ir lielākā naftas tirgotāja līdzās Saūda Arābijai un Krievijai) veiksmes pamatu uzskata valdības atbalstītas inovācijas šajā nozarē. Nevienam nav noslēpums, ka Norvēģijā pirmo naftu atrada 1969. gadā un toreiz nevienam norvēģim šai nozarē nebija vajadzīgās izglītības – tika pieaicināti ārvalstu speciālisti. Jau 70. gadu vidū, kad pasaule piedzīvoja kārtējo naftas krīzi, Norvēģijas naftas atradne „Ekofiksa” ierindoja valsti naftas līdervalstu saimē.
"Tā kā Latvijā lemj par līdzekļu samazināšanu arī izglītībai, norvēģu eksperts prognozē privāto jeb maksas augstskolu palielināšanos."
Tomēr norvēģi neesot dusējuši uz lauriem. Viņi piesaistījuši zinātniekus, lai atrastu arvien efektīvākus naftas iegūšanas paņēmienus, jo jāatgādina, ka Norvēģijā visas naftas un gāzes atradnes galvenokārt izveidojušās jūrā un tas ieguvi ļoti sarežģī. Tomēr, saliekot kopā gudrākās valsts galvas un pasaules pieredzi, līdz pat šodienai norvēģi meklē un atrod jaunus inovatīvus risinājumus, kā naftas un gāzes ieguves padarīt efektīvākas un dabai un cilvēkam nekaitīgākas.
Savulaik Norvēģijā bija iestājusies krīze kuģu būvniecībā, taču valsts nav žēlojusi līdzekļus, lai kuģu būvētājus pārkvalificētu par naftas un gāzes ieguves aprīkojuma izgatavotājiem. Tāds risks parasti attaisnojas. Norvēģi vairākus gadu desmitus ir vadošie naftas un gāzes ieguves jūrā aprīkojuma speciālisti pasaulē. Jāpiemin arī tas, ka naftas un gāzes ieguves modernizācija, pilnveide Norvēģijā attīstījusi arī citas nozares, piemēram, mašīnbūvi, informatīvās tehnoloģijas, arī finanses.
Jauni norvēģu projekti
Norvēģija pasaulei jau paziņojusi par diviem jauniem inovatīviem projektiem. Pirmais projekts „Sniegbaltīte” paredz gāzes ieguvi atradnē Barenca jūrā, kas atrodas 140 km no piekrastes un 300 m dziļumā zem jūras līmeņa. Norvēģi piemēros visjaunākās tehnoloģijas, kas ļaus ogļskābo gāzi iesūknēt zemes garozā, tā nevairojot globālo sasilšanu, bet pa 19 zemūdens urbumiem iegūto gāzi nogādās speciālā terminālā, kur to atdzesēs un sašķīdinātu iesūknēs tankkuģos. Norvēģi izpētījuši, ka atradne Barenca jūrā ļaus iegūt divas reizes vairāk gāzes nekā šobrīd. To ar tankkuģiem paredzēts piegādāt Eiropas un Ziemeļamerikas valstīm.
Otrs projekts saistīts ar Ormelanges atradni, kas uzieta no 800 līdz 1100 m dziļumā zem jūras līmeņa Norvēģijas jūrā un kur, izmantojot projektā „Sniegbaltīte” raksturotās tehnoloģijas, iegūto gāzi pa 1200 km garu cauruļvadu nogādās Lielbritānijas patērētājiem.
Abi piemēri apliecina šīs valsts gribēšanu un varēšanu mainīties un izglītoties, un šī viņu uzņēmība domāt un strādāt atšķirīgāk varētu būt ievērības vērts paraugs jebkurai pasaules valstij, tostarp Latvijai.
