Viens no paņēmieniem, kā radīt konkurētspējīga produkta ideju, ir likt lietā laterālo – netradicionālo, radošo – domāšanu, kas sniedz lielākas garantijas, ka ideja varētu tikt sekmīgi virzīta tirgū. “Ja pieredze rāda, ka ar tradicionālajām metodēm un domāšanu krīzi neuzveikt, iespējams, ir laiks pievērsties netradicionālajai – radošajai – domāšanai,” teic Latvijas Tehnoloģiskā centra pārstāve Gundega Lapiņa.
Daudziem ar radošu izdomu apveltītiem cilvēkiem šis paņēmiens varētu palīdzēt rast izeju no saspringtas situācijas dižķibeles laikā, jo Latvijas kā mazas un atvērtas ekonomikas valsts tautsaimniecības attīstība un sociālās labklājības pieaugums lielā mērā ir atkarīgs no spējas radīt un pasaules tirgū realizēt konkurētspējīgas preces un pakalpojumus.
Kas ir inovācija?
Viens no jaunās, zināšanās balstītās ekonomikas galvenajiem dzinējspēkiem ir inovatīvā darbība, kas rosina saimniekošanā pēc iespējas efektīvāk izmantot jaunākos zinātnes un tehnoloģiju attīstības sasniegumus. Inovatīva darbība mudina profesionālus un augsti kvalificētus speciālistus iesaistīties saimnieciskajās norisēs un palielina pieprasījumu pēc pētnieciskā darba augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs. Inovācijas gala rezultāts ir jauni, pasaules tirgū konkurētspējīgi produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību, kas nodrošina būtisku iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu un vairāk darbavietu kvalificētiem speciālistiem. Tas savukārt veicina ekonomisko izaugsmi, sabiedrības labklājību un valsts uzplaukumu kopumā.
"Mūsu domāšanas veidam raksturīgi, ka mēs meklējam nevis ceļus, kā kaut ko izdarīt, bet ceļus, kā to var nedarīt."
Tomēr prakse rāda, ka jēdziens “inovācija” Latvijā joprojām ir nesaprasts svešvārds. “Cilvēki neizprot vārda “inovācija” būtību,” situāciju vērtē Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks. “Runa ir par visu procesu kopumā – gan par to, kā radīt jaunas zināšanas un jaunus produktus, gan par to, kāpēc tie jārada – vai tāpēc, ka mēs zinām, ka tos nepieciešams radīt, vai tāpēc, ka tas kādam ir vajadzīgs. Tas ir jautājums par kreatīvo, radošo domāšanu. Radoša jau nav tikai māksla, un kreatīvā domāšana nekādā ziņā nenozīmē, ka runa ir vienīgi par mākslu.”
Būtībā inovācija ir ideju ģenerēšana. Pasaules jaunās domāšanas centra inovācijas vadītājs Džozefs Vudss ir pārliecināts, ka kreatīvu domāšanu var iemācīt ikvienam. “Biznesa sektoram noteikti jāiesaistās globālajā spēlē “Globalizācija – konkurētspēja – inovācija – ideju ģenerēšana”. Neviens nespēj mainīt pagātni, mēs to varam tikai analizēt, bet mūsu uzdevums ir veidot nākotni.” Viņš aicina iztēloties, kāda varētu būt Latvija pēc desmit gadiem, minot priekšrocības, kas palielina valsts konkurētspēju: izdevīgs ģeostratēģiskais novietojums, 2,2 miljoni iedzīvotāju, multietniska sabiedrība, kurā valda tolerance. Viņaprāt, viens no ļoti svarīgiem valstiska mēroga uzdevumiem ir attīstīt un nostiprināt inovatīvu nacionālo ekosistēmu. Lūk, darba lauks radošam prātam.
Bremzē mūsu domāšana
Lai arī priekšnosacījumi inovatīvai darbībai mūsu valstī it kā būtu, tā netiek izvērsta pietiekami plaši. J. Stabulnieks uzskata, ka inovatīvās darbības attīstību bremzē cilvēku domāšana. Nepietiek nodibināt jaunu firmu, ģenerēt ideju, atrast naudu un sponsorus un iekarot savu vietu tirgū. “Mēs, kas esam mācījušies atbilstoši tradicionālajām vērtību sistēmām, kuras skaidri nosaka, ko drīkst un ko nedrīkst, kas ir pareizi un kas – nepareizi, kā sabiedrība vairs neesam spējīgi attīstīties. Mums nevis jāvaimanā, ka nekā nav un neko nevaram, bet jāmeklē jauni ceļi, kā attīstīties.”
"Mums nevis jāvaimanā, ka nekā nav un neko nevaram, bet jāmeklē jauni ceļi, kā attīstīties."
Taču mūsu domāšanas veidam raksturīgi, ka mēs meklējam nevis ceļus, kā kaut ko izdarīt, bet ceļus, kā to var nedarīt, teic J. Stabulnieks. “Tā ir Latvijas tautas vislielākā problēma. Tiklīdz kāds ģenerē ideju, tā atskan nevis “uz priekšu!”, bet gan “ja” – ja būs šis, tad savukārt būs arī tas. Bet ir cilvēki, kas domā citādi, un, jo ātrāk mēs uztversim šos jaunos virzienus, jo labāk. Tas ir mūsu attīstības ceļš.”
Ārpus ierastās sistēmas
Laterālo domāšanu var likt lietā, ne tikai ģenerējot jaunas idejas, bet arī risinot vienu konkrētu problēmu. Piemēram, no kā izgatavot šķīvīšus, kurus izmanto kā mērķus šautuvēs? Ja tie ir no māla vai stikla, pēc mērķa sašaušanas jāsavāc lauskas. Iedarbinot kreatīvo domāšanu, radās ideja šos šķīvīšus izgatavot no ledus – tos sašauj, lauskas izkūst, un nekas vairs nav jāsavāc. Tādējādi tika rasts konkrētas problēmas risinājums.
Produkta ceļā no idejas līdz tirgum ir svarīgi veikt mērķa un idejas attīstīšanai nepieciešamo resursu analīzi. Ļoti nozīmīgi faktori ir finansējums un komunikācija, un jo īpaši – produkta iesaiņojums.
Kreativitāte jeb radošums ir spēja, kas piemīt visiem cilvēkiem, lai gan pieņemts uzskatīt, ka tā pārsvarā raksturīga radošo profesiju pārstāvjiem. Novatoriskas domāšanas veidus spēj apgūt ikviens, un kreativitāti iespējams attīstīt, lai ar tās palīdzību elastīgāk apstrādātu informāciju, atrastu nestandarta risinājumus un izvairītos no rutīnas. Lai to panāktu, nepieciešams izzināt cilvēka stiprās puses un tās mērķtiecīgi izmantot, lai sasniegtu augstāku darba efektivitāti un apmierinātību ar darbu, tā veicinot izaugsmi.
Darbībām un sistēmām attīstoties, tām neatkarīgi no iemesla piemīt tendence kļūt sarežģītākām, un tas ir dabiski. Pievienojot kaut ko jau esošai sistēmai, vienmēr šķiet, ka šī sistēma kļūst sarežģītāka, prasa vairāk laika, līdzekļu, palielina iespēju kļūdīties, vairo stresu, ir grūtāk apgūstama. Tādējādi nozīmīga vērtība ir vienkāršība. Tā ļauj atbrīvoties no visa liekā un nebūtiskā un sasniegt labu rezultātu ar minimāliem līdzekļiem. Taču tā nerodas pati no sevis – lai to sasniegtu, nepietiek tikai ar vispārīgiem, labiem nodomiem vērst lietas vienkāršākas. Ir jāpieliek mērķtiecīgas pūles un jāveic grūts darbs.
"Novatoriskas domāšanas veidus spēj apgūt ikviens."
Apgūt spēju kreatīvi domāt īpaši svarīgi tiem, kuru ikdienas darbs saistīts ar radošu uzdevumu un problēmu risināšanu un jaunu produktu radīšanu. Laterālā domāšana var palīdzēt gan stratēģiskajā plānošanā, gan ikdienas problēmu un jautājumu risināšanā, aplūkojot tos ārpus ierastās sistēmas.
Laterālās domāšanas jēdzienu izveidojis pasaulslavenais radošuma teoriju un astoņdesmit grāmatu autors Dr. Edvards de Bono. Viņš ir arī Pasaules jaunās domāšanas centra izveidotājs un vadītājs. Pēc J. Stabulnieka teiktā, iespējams, arī Latvijā tiks izveidota Pasaules jaunās domāšanas centra filiāle. Šādu iespēju viņš apspriedis sarunā ar Dž. Vudsu – sertificētu Edvarda de Bono centra laterālās, radošās un paralēlās domāšanas treneri, kurš jau divdesmit gadu sniedz biznesa attīstības konsultācijas gan valsts, gan privātajā sektorā. Viņš ir vadījis apmācību seminārus Maltā, Itālijā, Beļģijā un tagad, atzīmējot Eiropas radošuma un inovācijas gadu, pirmo reizi arī Latvijā.
