Pēdējā laikā vērojami centieni birokrātijas ratu griezt pretējā virzienā. Par to, kā tas notiek, portālam „LV.LV” informāciju sagatavojuši Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības un Eiropas Savienības sadarbības koordinācijas departamentu speciālisti.
Projekts birokrātijas vienkāršošanai
Eiropas Savienība ne tikai nāk klajā ar jaunām likumdošanas iniciatīvām, bet reizē arī domā, kā esošo likumdošanu vienkāršot. Politiskais mērķis – samazināt administratīvo slogu par 25% - tika pieņemts jau 2007. gadā. Eiropas Komisija (EK) uzsāka projektu birokrātijas vienkāršošanai 13 jomās ar vislielāko informācijas sniegšanas slogu: komercdarbība, darba un nodokļu likumdošana, farmācija, statistika, vide, lauksaimniecība, zvejniecība, pārtikas drošība, kā arī finanšu pakalpojumi, kohēzijas politika un publiskais iepirkums. Tālāk EK atlasīts kontraktors kopīgi ar dalībvalstīm analizēja ES likumdošanas pārņemšanas praksi jau iepriekš minētajās jomās; Latvijā pie projekta strādā “Deloitte Latvia”.
"Eiropas Savienība ne tikai nāk klajā ar jaunām likumdošanas iniciatīvām, bet reizē arī domā, kā esošo likumdošanu vienkāršot."
Analīzes gaitā atklājās, ka dažas dalībvalstis konkrētās direktīvas ir pārņēmušas nepilnīgi, toties citas, tostarp Latvija, saviem uzņēmējiem ir uzlikušas papildu prasības. Tā kā projekta galvenais mērķis ir vienkāršot ES likumdošanu, nevis likvidēt nacionālās papildu prasības, tad ar tām ir jātiek galā katrai dalībvalstij pašai.
Papildu prasības tiek likvidētas
Papildu prasības Latvijā likvidē. Piemēram, šā gada 6. janvārī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 2002. gada 9. jūlija noteikumos Nr. 294 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”. Administratīvā sloga samazināšanai grozījumi paredz iesniegt iesniegumu un izsniegt atļauju elektroniskā formā, optimizēt un samazināt pieprasāmās informācijas apjomu, it īpaši, ja šī informācija ir citas iestādes rīcībā, vai uzrādot dokumentus pēc vides institūciju pieprasījuma. Papildus Vides ministrija ir izstrādājusi grozījumus likumā „Par piesārņojumu”, kas paredz pāreju no terminētām atļaujām (bija noteikts piecu gadu derīguma termiņš atļaujai) uz beztermiņa atļaujām. Tiek precizēta kārtība, kas nosaka atļaujas nosacījumu pārskatīšanas un atjaunināšanas periodiskumu, un Latvijā tas būs 7 gadi.
Lai mazinātu radīto administratīvo slogu uzņēmējdarbībā, arī Veselības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu „Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālas atļaujas (licences) farmaceitiskajai un veterinārfarmaceitiskajai darbībai, maksā valsts nodevu par to izsniegšanu un pārreģistrēšanu, aptieku, zāļu un veterināro zāļu lieltirgotavu, zāļu un veterināro zāļu ražošanas darbības uzsākšanas un atbilstības novērtēšanas kārtība, kā arī zāļu labas izplatīšanas prakses atbilstības novērtēšanas kārtība”. Piemēram, projekts paredz, ka komersanta likvidācijas un licences anulēšanas gadījumā informācija par atlikušo zāļu krājumu izplatīšanu vai iznīcināšanu nebūs jāsaskaņo ar Veselības inspekciju, kā arī, iesniedzot iesniegumu licences saņemšanai, nav vajadzīga atsevišķu dokumentu kopiju iesniegšana.
Komentāriem - aptuveni 70 dažādu rekomendāciju
Lai EK projekta ietvaros uzsāktu sadarbību starp uzņēmējiem, valsts iestādēm, EK un projekta pārstāvjiem, pirms gada viesnīcā „Radisson SAS Daugava” notika konference „Administratīvā sloga samazināšana uzņēmējdarbības vidē”. Kopš tā laika ir pabeigti administratīvā sloga mērījumi Latvijā, padziļināti izpētot vides un nodokļu (PVN) sektorus. ES līmenītika konstatēts, ka vislielākais skaits no ES līmenī noteiktajiem informācijas sniegšanas pienākumiem pastāv gada pārskatu/komercsabiedrību tiesību un finanšu pakalpojumu jomā, taču jāņem vērā - pārrēķinot monetārā izteiksmē, Eiropā visdārgākā ir izrādījusies nodokļu (PVN) administrēšana, kas lielā mērā ir arī lielā nodokļu maksātāju skaita dēļ.
Nākamais solis projekta ietvaros ir priekšlikumu izstrāde ES direktīvu un regulu grozījumiem. Pašlaik EK ir nosūtījusi dalībvalstīm komentāriem aptuveni 70 dažādu rekomendāciju, aptverot prasības darba drošības, vides, publisko iepirkumu, farmācijas, nodokļu administrēšanas, statistikas, kā arī lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā.
Daļa rekomendāciju prasa vispirms ES institūciju darbību, grozot ES direktīvas un regulas. Piemēram, darba drošības laukā šobrīd direktīva darba drošības un veselības aizsardzības lietu koordinatoram uzliek pienākumu sagatavot projekta raksturam atbilstīgu dokumentāciju, kurā iekļauta attiecīgā darba drošības un veselības aizsardzības informācija, kas jāņem vērā, veicot jebkādus sekojošos darbus. Ierosinājums ir sašaurināt to gadījumu apjomu, kad šādu informāciju būtu nepieciešams uzturēt, jo ir apšaubāms, ka to vajadzētu uzturēt katrai būvei.
"Dažas dalībvalstis konkrētās direktīvas ir pārņēmušas nepilnīgi, toties citas, tostarp Latvija, saviem uzņēmējiem ir uzlikušas papildu prasības."
Papildus EK apkopo direktīvu ieviešanas labāko praksi dalībvalstīs: katrai dalībvalstij šajā procesā ir zināma izvēles brīvība, radot lielāku vai mazāku administratīvo slogu uzņēmējiem. Piemēram, kaut arī tiek atzīts, ka informācijas sniegšanas pienākums pats par sevi ir attaisnojams, var izmantot dažādus komunikācijas līdzekļus, lai šo informāciju iestādei iesniegtu, piemēram, elektroniskā veidā. Tāpēc liela daļa no labās ieviešanas prakses piemēriem ir saistīti tieši ar elektroniskās pārvaldes līdzekļu plašāku izmantošanu.
Priekšlikumus, kas saistīti ar elektroniskās komunikācijas līdzekļu plašāku izmantošanu, Latvijas atbildīgās institūcijas atbalsta pēc būtības, taču ne obligātā formā, jo e-pārvalde Latvijā tiek ieviesta pakāpeniski. Rekomendācijas ir saistītas arī ar inspekciju sadarbības uzlabošanu, lai mazinātu uzņēmumu kontrolējošo inspekciju skaitu. Piemēram, darba drošības jomā uzņēmumam ir jāievēro daudzas veselības un drošības prasības, taču arī ES līmenī tā ir atzīta kā problēma, ka vienu uzņēmumu īsā laika posmā var apmeklēt vairākas inspekcijas katra par savu kompetenci un prasīt vienus un tos pašus dokumentus, radot papildu slogu uzņēmējam. Problēmas risināšanai ir ierosināts ieviest vienas pieturas aģentūrai līdzīgu principu, ka pie uzņēmēja pārbaužu veikšanai ierodas tikai viena inspekcija.
Tajā pašā laikā Latvija, sadarbojoties Ekonomikas ministrijai (EM) un Labklājības ministrijai, jau šobrīd ikgadējā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāna ietvaros gatavojas īstenot Beļģijas labās prakses piemēru saistībā ar darba drošību būvniecībā - izveidot vadlīnijas būvniecības darba aizsardzības plāna izstrādei. Tādējādi uzņēmējiem tiks sniegts praktisks atbalsts MK noteikumos noteikto prasību izpildē izstrādāt darba aizsardzības plānu konkrētām būvēm. Uzņēmēji ir norādījuši, ka šobrīd prasības plāna izstrādei ir ļoti vispārīgas, un tādēļ tas tiek izstrādāts vai nu ļoti formāli, vai arī netiek izstrādāts vispār, jo trūkst praktiskas informācijas, kā to darīt. Vienlaikus būvniecība ir ES sektors ar vislielāko negadījumu risku: būvstrādnieki iet bojā trīs reizes biežāk un tiek ievainoti divas reizes biežāk nekā citu profesiju strādnieki, tāpēc darba drošības prasības šajā sektorā nedrīkstētu samazināt.
Bez liekām izziņām
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras 2008. gadā pasūtītajā aptaujā par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs komersanti norādīja: iesniedzot piedāvājumu, 92% gadījumu obligāta prasība ir pievienot VID izziņu, savukārt 72% gadījumu - UR izsniegtas izziņas. Tas uzņēmējiem rada administratīvo slogu. Ņemot vērā vairāku dalībvalstu labo praksi, paredzēts, ka Finanšu ministrija tuvākajā laikā sagatavos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, lai nodrošinātu, ka iepirkuma procesā Uzņēmumu reģistra (UR) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izziņas tiek pieprasītas tikai no tā pretendenta, kurš tiek atzīts par uzvarētāju iepirkumā. Ja uzvarētājs nevar iesniegt šādas izziņas, izvēlas nākamo labāko piedāvājumu.
Rekomendācijām sekos ieviešana
Minētais ES projekts ir noslēguma fāzē, tiek izstrādātas rekomendācijas, kurām sekos ieviešana. EK ir izvirzījusi plānus šādā pašā veidā mērīt un slogu samazināt citās prioritārajās jomās.
Arī nevalstiskais sektors, tostarp uzņēmēji, EK izveidotajā tiešsaistes konsultāciju portālā var izteikt priekšlikumus par ES līmeņa likumdošanu. Kopš 2007. gada septembra Latvijas uzņēmēji ir iesnieguši trīs priekšlikumus: par dabas resursu nodokli iepakojumam (tiek izvērtēts), kā arī par dubultajiem muitas maksājumiem un nepietiekamu valsts atbalstu dzīvnieku valsts atkritumu pārstrādei (priekšlikumi irnoraidīti, jo neattiecas uz ES normatīvajiem aktiem). Kopumā šajā laikā konsultāciju portālā (http://ec.europa.eu/enterprise/admin-burdens-reduction/form_en.htm.) saņemti vairāk nekā 200 dažādas kvalitātes priekšlikumu. Populārākās jomas: viesnīcu un restorānu bizness, lauksaimniecība, zivsaimniecība, mežsaimniecība, apstrādes rūpniecība, finanses, veselības aprūpe, pakalpojumi, transports, preču uzglabāšana.
"EK dalībvalstīm komentāriem ir nosūtījusi aptuveni 70 dažādu rekomendāciju."
Administratīvā sloga samazināšanas jautājumi ieņems būtisku vietu arī turpmākajā ES institūciju darba kārtībā.
Prāgā neformālajā ES dalībvalstu Konkurētspējas ministru padomē 4. un 5. maijā dalībvalstu un EK pārstāvji apsprieda dažādu dalībvalstu labās prakses piemērus birokrātijas samazināšanā un dalījās pieredzē un nākotnes redzējumā par turpmāko rīcību. Sīkāk labāka regulējuma jautājumus ministri apspriedīs nākamajā sanāksmē 28. maijā. Viņiem būs iespēja izteikties par EK tālāko darbu administratīvā sloga samazināšanas rīcības programmā, kā arī par nesen uzlabotajām Komisijas tiesību aktu projektu ietekmes novērtējuma vadlīnijām, ar kuru palīdzību paredzēts nodrošināt iespējamā administratīvā sloga identificēšanu un novēršanu jau agrīnā ES politikas projektu izstrādes stadijā un citiem jautājumiem.
Rīcība nacionālajā līmenī
Administratīvā sloga samazināšana ir kopīgs ES un atsevišķu dalībvalstu mērķis. Līdz šā gada aprīlim 24 no 27 ES dalībvalstīm jau bija noteikušas nacionālo mērķi administratīvā sloga samazināšanai. Arī Latvijā saskaņā ar 2008. gada 27. maijā Ministru kabinetā apstiprinātajām Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.-2013. gadam „Labāka pārvaldība: pārvaldes kvalitāte un efektivitāte” ir nospraudusi mērķi līdz 2013. gadam administratīvo slogu uzņēmējiem samazināt vidēji par 25 procentiem. Ne mazāk svarīga sastāvdaļa ir mērķa realizēšana. Arī viens no valdības deklarētajiem uzdevumiem ir administratīvā sloga mazināšana, kas pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir ārkārtīgi vajadzīga.
Uzņēmējdarbības vides pilnveidei Latvijā kopš 1999. gada tiek sagatavots Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns, kura īstenošana ir reāla investīcija birokrātijas mazināšanai. Kopš tā pirmsākumiem ir realizēti aptuveni 300 pasākumi dažādās jomās: muita, nodokļi, darījumi ar nekustamo īpašumu, darba attiecības u.c. Pēdējos gados par plāna prioritāti ir kļuvusi tieši dažādo administratīvo prasību vienkāršošana.
Šajā gadā plānā ietverti 46 pasākumi, un papildus tiek gatavoti iesniegšanai apstiprināšanai valdībā 1. ceturksnī identificētie priekšlikumi dažādo prasību vienkāršošanai, tostarp Eiropas administratīvā sloga mērījumu ietvaros identificētās labās prakses piemēri attiecībā uz darba attiecībām un iepirkumos pieprasāmo informāciju, kas tika minēti iepriekš. Pasākumu plānā papildus iekļaujamie pasākumi skar tādas jomas kā maksātnespējas procesa pilnveide, vadlīniju izstrāde darba aizsardzībā, īslaicīgo darba atļauju saņemšanas vienkāršošana, elastības palielināšana darba tiesiskajās attiecībās, tranzīta muitas deklarāciju noformēšanas kārtības vienkāršošana, grāmatvedības prasību vienkāršošana viena īpašnieka kapitālsabiedrībām, kopumā aptverot 23 pasākumus. Tādējādi plānā būs ietverti jau 69 pasākumi dažādu administratīvo prasību vienkāršošanai.
Lai atvieglotu uzņēmēju galveno uzdevumu – nodarboties ar komercdarbību –, arī turpmāk gan viņu priekšlikumi, gan citās valstīs identificētās labās prakses piemēri tiks apzināti un strādāts pie to ieviešanas Latvijā.
