Arī Zemgalē ir virkne produktu, kas iecienīti visā Latvijā un tiek eksportēti uz citām valstīm. Lai noskaidrotu, kuri produkti iedzīvotāju apziņā asociējas tieši ar Zemgales izcelsmi, Linda Šarķe-Fedjajeva, Zemgales plānošanas reģiona administrācijas projektu speciāliste, izstrādājot maģistra darbu „Projekta priekšizpēte par vietējo produktu attīstības veicināšanu Zemgales plānošanas reģionā” veica anketēšanu internetā.
Populārākie produkti – maize, medus un cukurs
Ne viens vien respondents uz jautājumu „Kādi produkti, domājot par Zemgali, nāk prātā pirmie?” uzrakstīja vispārīgi, ka viņiem ar Zemgali asociējas, piemēram, maize, medus, sveces, piens, cukurs, alus, gurķi, kartupeļi, keramika, amatniecības koka izstrādājumi, pinumi un tējas.
Apkopojot atbildes, autore secināja, ka aptaujas dalībnieki visbiežāk minējuši tieši tos produktus, kuru nosaukumā minēta ražotāja atrašanās vieta: „Jelgavas cukurs”, „Jelgavas gaļas kombināts”, „Dobeles sveces”, „Dobeles dzirnavnieka” milti, „Tērvetes alus”, „Iecavnieka” rapšu eļļa, „Skrīveru gotiņas”. Tas vedina domāt, ka viens no veiksmīga produkta pamatakmeņiem ir nosaukums.
"Aptaujas dalībnieki visbiežāk minējuši tieši tos produktus, kuru nosaukumā minēta ražotāja atrašanās vieta."
Pētījuma autore secina, ka produkta atpazīstamībā liela loma ir arī reklāmai. Piemēram, uzņēmuma SIA „DK Daugava” nosaukums par savu ražoto produkciju neko nepastāsta, taču produkts ir labi pazīstams tā reklāmas dēļ. Protams, arī kvalitāte un iedzīvotāju atsauksmes ir ļoti nozīmīgas šā ražotāja popularitātes veicināšanā.
Nosaukums – ne vienmēr svarīgākais
Arī uzņēmēju topā, kas tapis pēc respondentu atbildēm, redzams, ka liela nozīme ir gan vietas, gan ražotā produkta nosaukumam.
Kā visvairāk atpazīstamākais minēts „Dobeles dzirnavnieks”, tam seko „Bauskas alus”, gaļas produktu ražotājs „Nākotne”, tad uzņēmumi „Tērvetes alus”, „Spodrība”, „DK Daugava”, „Skrīveru saldumi”, „Balticovo”, „Iecavnieks”, „Baltic Candles”.
"Par „Skrīveru saldumiem” nevienam īpaši nav jāstāsta, arī „Spodrība” savu produkciju nereklamē, taču pircēji to labprāt iegādājas."
Dobelē strādājošās SIA „Baltic Candles Ltd.” pārdošanas vadītājs Raivis Stols atklāj, ka uzņēmuma popularitāte saistīta ar kādreizējo fabriku „Dobeles sveces”. „Taču Latvijas tirgū mēs piedāvājam tikai vienu procentu mūsu produkcijas, pārējais nonāk eksportā. Tādēļ mums ir svarīgāk, lai uzņēmuma nosaukumu saprot ārzemēs,” skaidro R. Stols.
Starp uzņēmumiem, kas neiekļuva popularitātes saraksta pirmajā desmitniekā, bet ir pazīstami, minama zemnieku saimniecība „Rūķīšu tēja”. Tās vadītājs Raimonds Lignickus stāsta, ka uzņēmuma nosaukums izvēlēts pēc māju vārda. „Domāju, ka norādīt novadu nav aktuāli, jo mūsu produkciju pazīst tāpat,” ir pārliecināts R. Lignickus. Viņš stāsta, ka dažādos masu pasākumos savu produkciju tirgo reti, jo „Rūķīšos” gatavotās tējas jau tāpat tiek piedāvātas vairāk nekā 1000 tirdzniecības vietās Latvijā. „Svarīgi ir piedāvāt kvalitatīvu produktu,” uzskata R. Lignickus.
„Gotiņai” reklāma nav vajadzīga
Mārketinga eksperte, Alberta koledžas lektore Irēna Baraškina atklāj, ka svarīgs ir gan nosaukums, gan tēls, ko uzņēmums ir izveidojis. „Piemēram, „Dobeles sveces” visi zināja pēc nosaukuma. Taču, piemēram, dzirnavniekus iedzīvotāji tik viegli neatpazīst – to ir daudz, arī produkcija līdzīga,” tā I. Baraškina.
Viņa uzsver, ka liela nozīme tomēr ir kvalitātei un uzņēmuma darbības ilglaicīgumam, kas cilvēku prātos veido vēlamas un noturīgas zināšanas. Piemēram, par „Skrīveru saldumiem” nevienam īpaši nav jāstāsta, arī „Spodrība” savu produkciju nereklamē, taču pircēji to iegādājas labprāt.
"Zemgales reģiona pašvaldību pārstāvji pētījuma autorei atzinuši, ka mazo uzņēmumu vadītājiem ne vienā vien jomā pietrūkst kompetences un zināšanu."
Eksperte uzskata, ka savdabīgs veiksmīga zīmola izveidošanas piemērs ir Pokaiņu mežs, kas iepriekš atpūtniekus īpaši nesaistīja, bet nu tapis par iecienītu ekskursantu vietu.
Taču, piemēram, zīmolu „Nakts Mēbeles” ar Zemgali nesaista neviens – tas kļuvis pazīstams valsts mērogā, lai gan uzņēmums joprojām atrodas Jelgavā.
Idejas ir, zināšanu nav
Interesanti, ka lielākā daļa respondentu par galveno kavēkli produktu attīstībā minējuši iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos. Kā nākamie biežāk izvēlētie atbildes varianti ir ekonomiskā situācija valstī un birokrātija valsts un pašvaldības iestādēs. Tikai ceturtā izplatītākā bija atbilde par reklāmas trūkumu vai to, ka tā nav efektīva.
Zemgales reģiona pašvaldību pārstāvji pētījuma autorei atzinuši, ka mazo uzņēmumu vadītājiem ne vienā vien jomā pietrūkst kompetences un zināšanu. Lielākoties šis zināšanu trūkums izpaužas mārketinga, svešvalodu zināšanu un daļēji arī personāla vadības laukā. Mazo uzņēmumu vadītājiem nereti ir labas idejas, taču pietrūkst zināšanu, kā tās vislabāk realizēt. Trūkst izpratnes, kā veiksmīgāk pārdot savu preci, un vērojama arī neizpratne par tirgus veidošanos.
„Zemgales uzņēmumu tops lieliski parādīja, ka vietēja mēroga ražotāji nespēj konkurēt ar lielākiem, ilggadējiem, kuri ir iekarojuši savu tirgu un tagad intensīvi iesaistījušies arī eksportā. Mazajiem komersantiem ir gan ierobežoti finanšu resursi, gan arī zināšanas un prasmes mārketingā, lai savus produktus popularizētu pašu spēkiem,” tā pētījuma rezultātus īsumā apkopo tā autore L. Šarķe-Fedjajeva.
