„Zaļš izaudzis Latvijā” ar cerībām Berlīnē
Latvijas stends spējis pārsteigt apmeklētājus ar mājīgumu, ko bagātina Latvijas dabasskati un mūsu zemes izauklētie smaržīgie dārzeņi un augļi. Tas visā pilnībā atbilst kvalitātes zīmolam „Growing green in Latvia” jeb „Zaļš izaudzis Latvijā”, kas rotā šo biedrības „Mārketinga padome” (MP) sarūpēto Zemkopības ministrijas pārstāvniecības stendu.
Latviju te pārstāv septiņi uzņēmumi, kas piedāvā smiltsērkšķu sulu, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus un pārtikas preces, alu, dzērvenes pūdercukurā, kaltētas baravikas, biškopības produktus, paipalu olas, mērces un delikatešu piedevas.
Vien atliek piebilst, ka izstādes mērķauditorija ir patērētāji no Vācijas un tās kaimiņvalstīm, pārtikas ražošanas industrijas pārstāvji, vairumtirgotāji, mazumtirgotāji, importētāji, lauksaimniecības, mežniecības, dārzkopības un zvejniecības eksperti, lauksaimniecības politikas un administrācijas eksperti. Šis ir viens no veidiem, turklāt efektīvākajiem veidiem, kā savu produkciju virzīt eksporta tirgū, kā atrast klientus un profesionālus sadarbības partnerus.
"Katra piedalīšanās reize starptautiskajās izstādēs sev līdzi nes arvien jaunas iespējas uzņēmumu izaugsmei, kontaktiem un eksportam."
To pagājušajā nedēļā, daloties savā pieredzē, paneļdiskusijā „Valsts un pārtikas uzņēmumu sadarbība krīzes laikā” cita starpā uzsvēra a/s „Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Arī biedrības MP projektu vadītājs Māris Kļaviņš apliecināja: „Katra piedalīšanās reize starptautiskajās izstādēs sev līdzi nes arvien jaunas iespējas uzņēmumu izaugsmei, kontaktiem un eksportam.”
Šogad pārtikas ražotājiem ir iespēja piedalīties deviņās specializētajās izstādēs. Februāra otrajā nedēļā Maskavā norisināsies „Prodexpo”, bet mēneša beigās Dubaijā, (Apvienotajos Arābu Emirātos) - „GulFood”; maijā Šanhajā (Ķīnā) – „SIAL CHINA 2009”; septembrī Rīgā – „Riga Food 2009” (mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) un Maskavā – „World Food Moscow”; oktobrī Kauņā „Agrobalt”, Ķelnē – „Anuga 2009” un Kijevā – „World Food Ukraine 2009”; novembrī Astanā (Kazahstāna) – „Astana Food”. Protams, der paturēt prātā, ka nākamajā janvārī Vācijā atkal durvis vērs „Zaļā nedēļa”.
Sīkāku informāciju par minētajām izstādēm var iegūt internetā un arī MP, kur uzņēmējiem atsaucīgi sniegs padomus arī izstāžu pieredzes gūšanā un plašāku biznesa ceļu meklējumos.
Tēriņus izstādēm palīdz segt valsts
Pārtikas produktu ražotāji, kuri nolēmuši tos virzīt ārvalstu tirgū, ar MP starpniecību var iegūt valsts atbalstu dalībai starptautiskajās izstādēs, saņemot no 25% līdz pat 100% attaisnoto izdevumu atlaidi. Visu izdevumu segšana pienākas tiem uzņēmumiem, kas ir starp pirmajiem četriem, kuri iesnieguši pieteikumu dalībai izstādē un kuru produkcijai ir piešķirta preču zīme „Kvalitatīvs produkts” vai kuri ir Latvijas nacionālās kvalitātes sistēmas dalībnieki.
Pārējie uzņēmumi var saņemt atbalstu dažādā apjomā, piemēram, atkarībā no ekspozīcijas platības, kas arī konceptuāli ir jāapstiprina MP biedru sapulcē. Apjomīgākais atbalsts iegūstams tad, ja uzņēmums piedalās Latvijas kopīgajā stendā, bet dalībai ārpus tā lielākais iespējamais atbalsts ir 40 procenti.
"Strādājot tādos tirgos kā Uzbekistāna, Kazahstāna un Baltkrievija, redzam, ka šajos virzienos eksporta apmēru tiešām varētu palielināt."
MP speciālisti norāda, ka kopīgajam stendam ir vairākas priekšrocības: izdevīgāks stenda novietojums izstāžu kompleksā, labāka atpazīstamība, uzticamība, finansiālais un organizatoriskais atbalsts, informatīvā kampaņa, kā arī Zemkopības ministrijas platības izmantošana biznesa pārrunām.
Cita starpā šķiet derīgi atgādināt, ka tiem uzņēmējiem, kuri nedarbojas lauksaimniecības un zivsaimniecības pārtikas nozarēs, kopš decembra vidus ir pieejams līdzīgs valsts atbalsta instruments Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētās programmas „Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” veidolā. Pašlaik projektu iesniegumi tiek pieņemti tā dēvētajā izstāžu programmā, un šo iespēju tikt pie līdzfinansējuma izstāžu tēriņiem garām laist nevajadzētu.
Uz labu laimi nekas neizdosies
Pirms spert soli starptautisko izstāžu virzienā, uzņēmējiem gan jāpadara mājasdarbs: ir noteikti jāzina, kādus produktus un kādēļ vēlas ārējā tirgū piedāvāt, ir jāizvēlas mērķa tirgus, sīki jānoskaidro tā īpatnības un ar formalitātēm saistītās lietas, kā arī jāiegūst informācija par konkurentiem un tirgus apgūšanas izmaksām.
Diskusijā gana plašu „īso kursu” par uzņēmumu stratēģiju un ieejas veidiem ārējos tirgos nolasīja profesore Dr. oec. Tatjana Volkova, Banku augstskolas rektore, norādot, ka šajos laikos, kad tirgi teju vai visā pasaulē ir bremzēti, uzņēmējiem ir jārīkojas gudri, jāveido eksporta stratēģija, jo „uz labu laimi” tagad nevajadzētu cerēt. Tātad, pieņemot lēmumu par iešanu tirgū, ir jādomā par peļņas iespējām ilgākā laika posmā: par tirgus lielumu, klientu pirktspēju tagad un nākotnē; ieguvumu, izmaksu un risku līdzsvarošanu, kā arī jāņem vērā attiecīgā reģiona vai valsts ekonomiskā attīstība un politiskie riski. Viņa arī norādīja, ka Baltkrievijas tirgū jau ļoti aši un plaši ierīkojas zviedri, un atgādināja: viņi ļoti operatīvi saskatīja potenciālo ekonomisko situāciju arī Latvijā jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad šeit bija gluži cita biznesa vide, bet zviedru investori jau bija klāt.
Novērtējot eksporta lielo nozīmi mūsu valsts ekonomikā un to, ka uzņēmējiem šis nav viegls ceļš, T. Volkova visiem klātesošajiem uzņēmējiem nosauca savu tālruņa numuru un e-pasta adresi un aicināja bez kautrēšanās taujāt pēc padoma mārketinga lietās. Lūk, tā ir viena no saliedēšanās un savstarpējās palīdzības zīmēm šajā grūtību laikā, lai tiktu vaļā no „bedres sindroma”.
Arī A. Babris, dāsni daloties uzņēmuma eksporta pieredzē un knifos, uzsvēra, ka Latvijas uzņēmējiem vairāk vajadzētu specializēties noteiktās produktu un pakalpojumu nišās, mazāk censties kāpt cits citam uz papēžiem, bet ciešāk apvienot spēkus eksporta politikas veidošanā savās industrijās. Bet papildu zināšanas komersanti var iegūt ik uz soļa. Piemēram, lai palielinātu Latvijā ražotu gala pārtikas produktu eksporta pieaugumu, 28. janvārī viesnīcā „Reval Hotel Latvija” notiksLIAA sadarbībā ar Eiropas Komisiju (EK) rīkots seminārs par Latvijas pārtikas ražotāju iespējām ASV tirgū. 24. februārī visu nozaru uzņēmējiem būs līdzīgs pasākums par Lielbritānijas tirgu.
Kā saglabāt iegūto
Pērn pārtikas un lauksaimniecības preču ražotājiem eksportā veicies labāk nekā pārstrādes nozarei, kur kritums ir ievērojams. Aizvadītajos deviņos mēnešos pārtikas un lauksaimniecības preču ražotāji eksporta apjomus salīdzinājumā ar šādu laikposmu pērn ir kāpinājuši par 112 milj. latu – no 366,1 milj. līdz 480 milj. latu.
Taču fakts ir arī tas, ka palielinās izejvielu, nevis produktu ar augstu pievienoto vērtību eksporta apjoms. Turklāt saistībā ar vispārējo ekonomikas pagurumu Eiropā un pasaulē pat optimistiskās tendencēs pārtikas produktu nozarē vairs nav liela pamata cerēt uz turpmāku eksporta apjoma palielināšanos, bet gan tikai uz sasniegtā noturēšanu esošajā līmenī. Ar ražotāju labo gribu, sparīgu darbošanos, izglītošanos un valsts atbalsta saņemšanu izstādēm te būs par maz.
"Pieņemot lēmumu par iešanu tirgū, ir jādomā par peļņas iespējām ilgākā laika posmā."
Piemēram, kartupeļu pārstrādes uzņēmuma „Aloja-Starkelsen", kas eksportē pārtiku patiešām ar pievienoto vērtību, direktors Andrejs Hansons portālam LV.LV sacīja: „Šobrīd eksportējam tik daudz, cik varam atļauties riskēt, jo katram uzņēmumam savi riski ir nepārtraukti jāvērtē. Strādājot tādos tirgos kā Uzbekistāna, Kazahstāna un Baltkrievija, redzam, ka šajos virzienos eksporta apjomus patiešām varētu palielināt, partneri (kas ir stabili un ar kuriem sadarbojamies jau vairāku gadu garumā) prasa arvien vairāk mūsu cietes produktu. Taču priekšapmaksa nav iespējama, un tādēļ neatliekami ir vajadzīgi eksporta garantiju, faktoringa instrumenti, kas komersantiem ļautu strādāt. Esam vērsušies bankās, ar kurām sadarbojāmies ilgstoši un nevainojami, bet visas atsaka. Tagad ir pēdējais laiks iesaistīties valstij.”
Komersanti no Hipotēku bankas (HB) valdes locekļa Jēkaba Krieviņa tomēr saņēma labu ziņu: atsākta komersantu iesniegumu pieņemšana šīs bankas administrētajā Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmā. Ar šīs programmas palīdzību finansējumu var iegūt mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem paaugstināta riska dēļ liegts saņemt naudas līdzekļus komercbankās. Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmas ietvaros paredzēta arī sadarbība ar citām komercbankām, piesaistot tās kā papildu finansētājas. HB uzņēmējiem piedāvā divu veidu aizdevumus - aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem un kapitāla aizdevumus.
Gan aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, gan kapitāla aizdevumu var saņemt mazie un vidējie komersanti, kas atbilst šādiem kritērijiem:
- mazāk nekā 250 darbinieku;
- gada apgrozījums nepārsniedz 50 milj. eiro;
- un/vai gada bilance kopumā nepārsniedz 43 milj. eiro.
J. Krieviņš informēja: „Programma paredzēta diviem galvenajiem mērķiem – apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām. Pirmajam nolūkam drīkstam aizdot vienam klientam līdz miljonam, bet investīcijām – līdz 30 miljoniem latu. Aizdevums attiecīgi jāatdod divu un desmit gadu laikā.” Neieslīgstot sīkumos, gan J. Krieviņš norādīja, ka bankas līdzfinansējums ir iespējams pat līdz 80% no projekta vērtības; pārējā daļa jāsedz aizņēmējam pašam vai arī sadarbībā ar kādu komercbanku.
Šā kredīta iegūšanā, kas beidzot tiek solīts (vai tiks izpildīts?) uzņēmējiem, ir divi pamata šķēršļi. Lai iegūtu aizdevumu, komersantam nedrīkst būt nodokļu parādi (bet daudzi tieši naudas trūkuma dēļ pēdējā laikā tajos būs iedzīvojušies!), un J. Krieviņš solīja šajā jautājumā varbūtējas izmaiņas. Otrs – tā kā bankas prasītais kredīta nodrošinājums ir samērā niecīgs, maksa par šo risku ir augstāka.
Un, protams, kā saka bankas eksperti, cerības saņemt atbalstu ir tikai tiem projektiem, kurus atzīs par perspektīviem un dzīvotspējīgiem. Lai veicas!
