NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
01. jūnijā, 2010
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika
3
3

No bezdarbnieka par uzņēmēju – pārsteidzīgi vai mērķtiecīgi?

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Kopš 2008. gada pasākuma „Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai” ietvaros atbalstītie biznesa projekti joprojām veiksmīgi turpinās.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Pagājušajā gadā 80 bezdarbnieki atrada iespēju, kā no bezdarbnieka kļūt par uzņēmēju vai pašnodarbināto. Šo iespēju viņiem sniedza Labklājības ministrijas pieņemtais lēmums atbalstīt bez darba palikušos komercdarbības vai pašnodarbinātā statusa uzsākšanai ar mērķi paaugstināt uzņēmējdarbības aktivitāti. Šāda iespēja bezdarbniekiem būs arī šogad.

Ko piedāvā bezdarbniekiem

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā pasākumā „Atbalsts komercdarbībai vai pašnodarbinātības uzsākšanai” bezdarbniekiem ir iespēja saņemt vienreizēju dotāciju (grantu) savu uzņēmējdarbības plānu realizēšanai. NVA Administratīvās daļas informatīvā nodaļa norāda, ka pasākumu NVA pirmo reizi īstenoja 2008. gadā Latgales reģionā un Rīgā kā pilotprojektu.

Programmas ietvaros bezdarbnieki izstrādā biznesa plānus, apgūstot nepieciešamās zināšanas biznesa vadībā. Kad ideja izstrādāta, to izvērtē eksperti un nosaka perspektīvākās, kuru īstenošana tiek veikta ar NVA atbalstu. Labāko darbu autoriem tiek piedāvātas arī konsultācijas biznesa plāna īstenošanas pirmajā gadā, tiek piešķirta vienreizēja dotācija. 2009. gadā tā bija līdz pat 4000 latu biznesa plānā minētajiem nepieciešamajiem tēriņiem, kā arī pirmajos trīs mēnešos 2008. gadā un pirmajos sešos mēnešos 2009. gadā ikmēneša dotācija valstī noteiktās minimālās algas apmērā. Pirmo divu biznesa darbības gadu laikā tiek sniegta arī atbalstīta biznesa plānu īstenošanas uzraudzība un konsultācijas.

Arī 2010. gadā tiks īstenots pasākums „Atbalsts komercdarbībai vai pašnodarbinātības uzsākšanai”. NVA Administratīvā departamenta Informācijas nodaļa informē, ka 2010. gadā pretendentu atlase dalībai pasākumā sāksies augustā-septembrī. Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumā šogad tiek plānots iesaistīt kopskaitā 330 bezdarbniekus, kas reģistrējušies aģentūras filiālēs visā Latvijas teritorijā un kam ir pasākuma nosacījumiem atbilstoša izglītība. Šogad atbalsts tiks sniegts pēc ekspertu vērtējuma 110 labāko biznesa plānu īstenošanai.

NVA Informācijas nodaļa norāda: lai sniegtu atbalstu lielākam dzīvotspējīgu biznesa projektu skaitam, 2010. gadā dotācijas apmērs viena biznesa plāna īstenošanai būs ne vairāk kā 2000 latu.

Ko saka paši jaunie uzņēmēji

Bijušo bezdarbnieku pieredze uzņēmējdarbības jomā ir dažāda. Cits var dižoties ar veiksmes stāstiem un būt gandarīts, jo viņa biznesa ideja vai darbības veids nes peļņu un dzīvotspējīgs, citam savukārt pietrūkst veiksmes vai tautā saukto apgriezienu. Kāds no jaunajiem uzņēmējiem uzsver, ka, uzsākot savu biznesu, nevajag būt pārsteidzīgiem, bet gan ļoti mērķtiecīgiem, ar izpratni par lietām, kas notiek tagad, un skaidru vīziju par nākotni. NVA Informācijas nodaļa norāda, ka kopš 2008. gada pasākuma „Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai” ietvaros atbalstītie biznesa projekti joprojām veiksmīgi turpinās. Neviens no atbalstītajiem pasākuma dalībniekiem nav bankrotējis vai pārtraucis sava biznesa plāna īstenošanu.

Jaunā uzņēmēja Diāna Caune, kas guva atbalstu idejai par biohumusa ieguvi, atzīst, ka piedalīšanās programmā viņai devusi labu pieredzi, jo, konsultējoties ar speciālistiem, ieguvusi nepieciešamās zināšanas, kā arī tā bijusi lieliska iespēja iepazīties ar dažādu nozaru pārstāvjiem. Viņa gan atzīst, ka šobrīd viss nenotiek tā, kā tika paredzēts biznesa plānā: „Noteikti nav tā, kā plānots, ir nedaudz jāizmaina tāmes, taču es meklēju jaunas alternatīvas, turklāt vēl joprojām divu gadu garumā varu sazināties ar savu konsultantu, ja man rodas jautājumi.”

Uzņēmēja ir pārliecināta, ka iespējas pastāv: „Tagad ir tik daudz projektu, kuros var piedalīties, tādējādi gūstot atbalstu savām idejām.” Viņa gan atzīst, ka idejai jābūt labai – „par visu ir jāinteresējas; neliedzu arī es savu padomu”.

Arī uzņēmēja statusā nonākušais Māris Boitmans, kas šobrīd pārstāv tirdzniecības nozari, ir pārliecināts, ka cilvēkam ir jādarbojas: „Kaut kas bija jādara, pretējā gadījumā jāsakrāmē čemodāns un jādodas tālu prom.” Viņš gan ir vīlies Latvijas nodokļu sistēmā, ko, viņaprāt, nevar nosaukt par sistēmu: „Dažkārt ir doma, ka varbūt visu iesākto pārtraukt, brīžiem nolaižas rokas un negribas neko darīt.” M.Boitmans ir pārliecināts, ka uzņēmējs ne ar ko īpaši neatšķiras no jebkura cita amata vai profesijas: „Tas ir tāds pats darbs kā jebkurš cits, bet ar nedaudz citādākām domāšanas dimensijām.”

Svetlana Kuštana, kas ieguvusi vienreizējo dotāciju bioloģiski aktīvu produktu ražošanas biznesa attīstībai, uzskata, ka tie, kas piedalās, taču neiegūst finansējumu, arī gūst labu pieredzi, jo saprot, vai iedomātā ideja vispār ir reāla, savukārt tie, kas tiek atbalstīti, iegūst sākumkapitālu. Uzņēmēja atzīst, ka vēl nezina, kā ir būt uzņēmējam: „Izdarīts ir daudz, bet pati ražošana vēl nav sākusies.” Tomēr S.Kuštana citiem tomēr iesaka riskēt.

Auto diagnostikas uzņēmuma īpašnieks Dzintars Lukaševics atzīst, ka labprāt pārtrauktu uzsākto uzņēmējdarbību, jo iecerētais nepiepildās: „Zinot sistēmu, kāda ir šai programmai, iepriekš, nebūtu piedalījies, jo tagad esmu spiests nodarboties ar uzņēmējdarbību divus gadus, pretējā gadījumā, laužot līgumu pirmajos sešos uzņēmuma pastāvēšanas mēnešos, jāatmaksā dotācija pilnā apmērā, pēc šiem sešiem mēnešiem tie ir 50 procenti.”

Viņš citiem iesaka pirms piedalīšanās programmā rūpīgi pārdomāt, vai patiesi jauno uzņēmēju ideja būs peļņu nesoša: „Es neesmu pesimists, bet ir jāapzinās, ka tas ir grūti, jo, ja kaut kas neizdodas, ir jāmaksā no savas naudas.” Viņš piebilst, ka nevar paļauties uz ekspertu novērtējumu: „Ja tavam projektam dod zaļo gaismu, tas vēl neko nenozīmē.” D.Lukaševics atzīst: kā uzņēmējs viņš nekad īsti nav juties. „Varbūt uz īsu brīdi, kad tika formēti visi dokumenti, izjutu tādu kā atbildību, taču patiesībā sevi nevaru nosaukt par uzņēmēju, jo peļņu negūstu,” viņš piebilst.

Ir arī ēnas puses

Vērtējot piedalīšanos programmā, kāds no jaunajiem uzņēmējiem norāda vairākus mīnusus: „Konsultāciju vietā varbūt labāk vajadzēja nodrošināt angļu valodas kursus vai arī iztikt bez tām vispār un tur iztērēto naudu ieguldīt lielākās dotācijās.” Tādās pašās domās ir arī citi: „Tā kā viena no prasībām bezdarbniekam ir būt ar uzņēmējdarbības izglītības fonu, daudz kas no sniegtās informācijas jau bija zināms un nevajadzīgs, taču bieži vien par to, ko patiesi vajadzēja uzzināt, tā dēvētie konsultanti nebija kompetenti atbildēt.”

Kāds no jaunajiem uzņēmējiem norāda, ka, viņaprāt, NVA speciālisti ir gana profesionāli un zinoši, lai paši varētu darīt to darbu, ko dara piesaistītās puses.

NVA Administratīvā departamenta Informācijas nodaļa skaidro, kā tiek piesaistīti speciālisti, kas sniedz konsultācijas, un eksperti, kas izvērtē biznesa plānus: „Pasākumā paredzēto atbalsta pakalpojumu sniedzējus (konsultantus un ekspertus) NVA izvēlas saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un Ministru kabineta 2008. gada 10. marta noteikumiem Nr.166 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”. Informācijas nodaļa arī norāda, ka „ 2008. gadā pasākuma dalībniekiem konsultācijas biznesa plāna izstrādei un uzņēmējdarbības uzsākšanai sniedza SIA „Vides projekti” speciālisti, biznesa plānus izvērtēja un  perspektīvākos noteica SIA „Baltijas konsultācijas” eksperti, savukārt 2009. gadā - uzņēmumu apvienības SIA “Corporate Solutions”, SIA “Ernst & Young Baltic” un SIA “Konsorts” speciālisti, un biznesa plānus izvērtēja un  perspektīvākos noteica apvienības SIA “Con Fide” un SIA “Deloitte Latvia” eksperti.”

Var atrast idejas

Bieži vien no cilvēkiem nākas dzirdēt, ka vēlētos savu uzņēmumu, taču neesot idejas, ko īsti darīt. Jaunais uzņēmējs M.Boitmans ir pārliecināts, ka pēc idejām vajag vairāk lūkoties pasaulē.

Tā, piemēram, portālā www.nekrize.lv ir forums, kurā cilvēki publicē savas biznesa idejas un rosina citus tās īstenot. „Nekrīze.lv” redaktore Līga Bizune skaidro: „Ņemot vērā bezdarbu un ierobežotās iespējas atrast darbu, ir cilvēki, kas vēlas kļūt par uzņēmējiem un meklē biznesa idejas. Tikmēr citiem tas nav aktuāli, jo ir darbs vai kādu citu iemeslu dēļ viņi savu biznesu nevēlas, jo ne jau visi būs uzņēmēji. Taču viņiem ir idejas, kas vajadzīgas sabiedrībai, kādas preces, pakalpojumu trūkst.” Viņa uzsver: tas ir portāla mērķis - savest kopā šos cilvēkus. L.Bizune stāsta, ka nedēļā tiek iesūtītas apmēram divas biznesa idejas - it kā nav daudz,  taču, ņemot vērā to, cik biznesa ideja ir vērtīga un dārga, tas ir ļoti labs rādītājs.

Viņa piebilst: „Mums nav precīzas informācijas, vai un cik daudz kāds ir realizējis šīs idejas, taču sadaļa „Tavas idejas” ir viena no apmeklētākajām sadaļām.”

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI