Jelgavas apkārtni lielāki vai mazāki pali piemeklē ik pēc pāris gadiem. Taču zinātāji stāsta, ka šā pavasara plūdi bijuši vieni no lielākajiem pēdējo pāris gadu desmitu laikā. Applūdušas bija daudzas dārzkopības sabiedrības, privātmāju rajoni pilsētas nomalēs, Jelgavas pils parks un pat nesen atjaunotais Uzvaras parks, kurā notiek populārie ledus un smilšu skulptūru festivāli. Uz laiku bija slēgtas vairākas pilsētas ielas, kā arī vietējās nozīmes ceļi.
Tāpēc iedzīvotāji un dienesti, pamatojoties uz šā gada pieredzi, plāno veikt preventīvos pasākumus, lai zaudējumi turpmāk nebūtu tik lieli.
Mājas pameta, bet ne visi
Jelgavniece Dzidra Spole stāsta, ka viņas mājā ūdens no Svētes upes, kas sāka pārplūst viena no pirmajām, ienāca strauji. „Mājā dzīvoju tikai pāris gadu, taču arī kaimiņi tik lielus plūdus nav piedzīvojuši. Māju pametām jau otrajā dienā, kaimiņi gan mēģināja glābties ēku otrajos stāvos. Palika tikai vīrs, lai sargātu mantas no iespējamiem garnadžiem, lai gan par tādiem nebija dzirdēts,” stāsta jelgavniece.
Apdrošinātājiem par to, ka mājā ienācis ūdens, D.Spole paziņojusi uzreiz, tagad vien jāgaida apdrošinātāju atzinums. „Neliela panika bija, nevarēja saprast, ko glābt, kur glābties pašiem. Sazinājāmies ar pašvaldības policiju, noskaidrojām, ka viņi mūs var nogādāt uz augstskolas dienesta viesnīcu, taču beigās izlēmām plūdus pārlaist pie paziņām,” pieredzē dalās D.Spole, piebilstot, ka pazīstot arī tādus, kas izmantoja iespēju dzīvot pašvaldības piešķirtajās telpās.
Trūkst informācijas plūdu paredzēšanai
„Vai šos plūdus varēja paredzēt? Nē!” ir pārliecināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes Vides un ūdenssaimniecības katedras vadītājs profesors Viesturs Jansons, pamatojot savu viedokli ar to, ka ne Jelgavā, ne Latvijā kopumā nav pieejamas jaunas nokrišņu apjoma kartes. „Kādreiz zinātnieki arī plūdu paredzēšanai izmantoja tā dēvētās Pastora nokrišņu kartogrammas. Taču, kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā norisinājās krasas klimata pārmaiņas, neviena cita karte nav tapusi. Universitātes jaunie zinātnieki labprāt piedāvātu pašvaldībai savus pētījumus, taču tajos nevar izmantot 20 gadus vecu informāciju, savukārt valsts dienesti jaunākos datus piedāvā par maksu,” problēmas būtību skaidro profesors.
"Zinātāji stāsta, ka šā pavasara plūdi bijuši vieni no lielākajiem pēdējo pāris gadu desmitu laikā."
Tāpat nav līdzekļu, lai novērtētu arī Lielupes baseina mazo hidroelektrostaciju darbības; taču tieši tās var ietekmēt plūdu bīstamību. „Ja mazās hidroelektrostacijas darbojas pareizi, tās var noslāpēt ūdens spēku, tādējādi samazinot applūšanas risku rajonos, kas atrodas lejpus stacijām,” spriež V.Jansons, piebilstot, ka veiksmīga sadarbība starp fakultāti un pašvaldību izveidojusies, vērtējot aizsargdambju nepieciešamību ap pilsētu, arī citu plūdu riska samazināšanas pasākumu izstrādē un ieviešanā.
Iedzīvotāji bija apziņoti
„Rosināju Jelgavā un ap to izveidot vienotu informācijas koordinēšanas centru, jo viss koordinēšanas darbs gūlās uz pašvaldību izpilddirektoriem, tāpēc ne vienmēr informācijas aprite bija efektīva,” vērtējot sadarbību ar pašvaldību darbiniekiem plūdu un to seku novēršanā, atklāj Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis. Taču pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka vietējie iedzīvotāji informāciju par, piemēram, atstātajām mājām, nesniegs nepazīstamai personai, kā būtu tad, ja šāds centrs tiktu izveidots.
A.Lieljuksis kā iespējamos risinājumus nākotnē līdzīgu situāciju gadījumā piedāvā jau izskanējušo nepieciešamību padziļināt un iztīrīt Lielupes gultni, jo tieši seklā Lielupes grīva bija viens no iemesliem, kāpēc tajā nevarēja ieiet ledlauzis, lai atbrīvotu ūdens ceļu. Jāpiebilst, ka Lielupes gultnes padziļināšana no grīvas līdz dzelzceļa tiltam Jūrmalā ir viens no uzdevumiem, ko paredz „Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008.-2015. gadam”.
"Universitātes jaunie zinātnieki labprāt piedāvātu pašvaldībai savus pētījumus, taču tajos nevar izmantot 20 gadus vecu informāciju, savukārt valsts dienesti jaunākos datus piedāvā par maksu."
Tāpat VUGD pārstāvis iesaka izvērtēt, kas ir šā gada plūdu galvenais iemesls: „Speciālistiem jāizanalizē, kurš no faktoriem šogad visvairāk ietekmēja situāciju, jo gan ap Jelgavu, gan citviet pirmās sāka pārplūst mazās upes. Tāpēc svarīgi saprast, cik ļoti plūdus ietekmēja mazās hidroelektrostacijas uz šīm upēm, sniega daudzums un neiztīrītie notekgrāvji.”
Kopumā viņš tomēr atzinīgi novērtē sadarbību gan ar Jelgavas pašvaldību, gan plašsaziņas līdzekļiem. „Plūdu zonā dzīvojošie iedzīvotāji tika apzināti un informēti, kur meklēt palīdzību, kas arī bija pats galvenais,” uzskata A.Lieljuksis.
Darbs būs arī elektroenerģijas piegādātājiem
Daudzu plūdos skarto teritoriju iedzīvotāju ikdienu grūtāku padarīja arī elektrības trūkums, jo atbildīgajiem dienestiem, redzot situācijas nopietnību, Zemgales reģionā nācās atslēgt elektrības piegādi pat līdz 1000 mājsaimniecībām. Bez elektrības vairākas dienas bija arī mājas pašā Jelgavas centrā: palielinoties gruntsūdeņu līmenim, pagrabos sāka ieplūst ūdens, un tādēļ elektrība tika atslēgta.
„Sadarbība ar pašvaldību bija sekmīga un konstruktīva. Savlaicīgi tika organizētas plūdu komisijas sēdes, kurās piedalījās visas ieinteresētās puses, tai skaitā „Sadales tīkla” pārstāvji. Darbs tika koordinēts un vadīts pietiekami operatīvi, tādējādi mazinot iespējamos riskus un plūdu negatīvās sekas. Visi dienesti izdarīja maksimāli iespējamo,” Jelgavas pieredzi vērtē a/s „Latvenergo” Ārējo sakaru daļas vadītājs Andris Siksnis.
"Tieši seklā Lielupes grīva bija viens no iemesliem, kāpēc tajā nevarēja ieiet ledlauzis, lai atbrīvotu ūdens ceļu."
Viņš atklāj, ka lielākā daļa „Sadales tīkla” energoapgādes objektu, kuri izvietoti plūdu apdraudētajās teritorijās, jau laikus, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, tika izbūvēti un pārbūvēti tā, lai elektroenerģijas padeves nepārtrauktību spētu nodrošināt klientiem iespējami ilgi. Taču šā pavasara lielais ūdens daudzums atklāja vietas, kur elektroietaišu novietojumu varētu izmainīt. Tas arī tiks darīts iespējamā finansējuma ietvaros.
Pašlaik tiek apkopotas izmaksas, bet provizoriskie dati liecina, ka nepieciešamā inventāra iegāde un darbs plūdu seku novēršanā „Sadales tīkla” Dienvidu reģionā kopumā izmaksājis aptuveni no 25 līdz 30 tūkstošiem latu, ieskaitot darbinieku algas.
Savukārt Dienvidu reģiona vadītājs Signis Rīns uzskata, ka nākotnē lielāka vērība jāpievērš tehnisko projektu kvalitātei, tehnisko noteikumu un projektēšanas uzdevumu izsniegšanai teritorijās, kur plānota apbūve, bet kuras atrodas plūdu apdraudētajos apgabalos. Tāpat nepieciešams veikt izskaidrojošu darbu saistībā ar ēku un būvju iekšējās elektroinstalācijas izbūvi atbilstoši jaunajām tehnoloģijām, kas vērstas uz maksimālas elektrodrošības sasniegšanu ekspluatācijā.
Jāpiebilst, ka savu vērtējumu par nepieciešamajiem darbiem plūdu seku novēršanā un to izmaksām Jelgavas pašvaldība atklās 12. aprīlī preses konferencē.
