Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja poldersūkņu stacijas darbinātas netiek, tad polderu platība - vairāki desmiti tūkstoši hektāru - ir pakļauta visiem ūdeņiem.
FOTO: Valda Kalniņa, A.F.I
Savlaikus jau tika sauktas sanāksmes un apspriedes, skandēti zvani un vērpti plāni, kā labāk rīkoties, ja plūdi ienāks namu pagalmos un arī pašos namos. Nu Latvija pirmos pavasara plūdus pārlaidusi. Kā pieklājas, ar cilvēku un dzīvnieku evakuāciju. Bet plūdu draudi vēl ne tuvu nav galā. Varētu teikt, ka pārdzīvots tikai sākums.
Ir 1. aprīlis, vispasaules smieklu dienu, kas diemžēl solās savienoties ar krietni mazāk smieklīgu Latvija mēroga pasākumu. Precīzāk - ar pietiekami draudīgām iespējām, ka, sākot no šodienas, vairs netiks darbināti valsts pārziņā esošo polderu sūkņi, jo finansējums polderu sūkņu darbināšanai esot piešķirts tikai šā gada pirmajam ceturksnim. Šis „Latvijas pasākums” jau skaļi izskanējis plašsaziņas līdzekļos, satraucot īpaši to cilvēku prātus, kuru zemes un būvju īpašumi atrodas tieši tur – polderos.
Sūkņi vēl strādā
Vispirms – kas ir polderi. Skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta Zemes ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Valentīna Mičurova: „Polderi ir speciālas meliorācijas sistēmas - ko jaunais Meliorācijas likums dēvē par valsts meliorācijas sistēmām -, kas aptver ļoti lielu platību un kurās ietilpst dambji, kanāli u.c. inženierbūves, nodrošinot virszemes un pazemes ūdens noteci. Polderu darbību nodrošina poldersūkņu stacijas.”
Tātad, ja poldersūkņu stacijas darbinātas netiek, tad polderu platība ir pakļauta visiem ūdeņiem. Paldies „Latvenergo”, kas pagaidām sūkņiem turpina elektrību piegādāt - varam tik iztēloties, kāda ūdens masa šajā platībā iespējama. Īpaši tagad, palu karstumā, platībā, mērāmā daudzos desmitos tūkstošu hektāru.
Vai tiešām tā būs, ka no šā gada smieklu dienas polderu sūkņi valsts pārziņā esošajās meliorācijas būvēs, kas ir 39 no Latvijā pavisam esošajiem 48 polderiem, apstāsies? Par šādu iespējamību V.Mičurova skaidro: „Šis jautājums Zemkopības ministrijā ir skatīts vēl pirms plūdiem. Saistībā ar apstiprināto budžetu nauda valstij piederošo polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ekspluatācijai un uzturēšanai paredzēta šā gada pirmajam ceturksnim, bet - cik ilgi fiziski tās pietiks, to rādīs tikai faktiskais izlietojums. Zemkopības ministrija lūgs Ministru kabinetu izdalīt līdzekļus valstij piederošo polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ekspluatācijai un uzturēšanai. Ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.”
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža padomniece Olga Kokāne teic, ka LPS par šo jautājumu ar ZM runājusi diezgan ilgi, bet nav spējusi ministriju līdz galam pārliecināt, ka polderu sistēmu darbībai ir valstiska nozīme. „Ja pārtrauks darboties sūkņi, tas var izvērsties par liela mēroga nelaimi, var teikt - par katastrofu,” bilst O.Kokāne.
"Finansējums polderu sūkņu darbināšanai ir piešķirts tikai šā gada pirmajam ceturksnim. „Latvenergo” izprot situāciju un neatslēgs elektrības piegādi polderu sūkņiem."
V.Mičurova vien apstiprina to, ka „polderu sūkņu staciju darbības mērķis ir nodrošināt augsnes mitruma regulēšanu polderos un to ietekmes zonā, novērst lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes un stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, automaģistrāļu, ciematu, pilsētu u.c.) applūdināšanas iespēju. Nedarbinot sūkņu stacijas, applūdīs teritorijas, bet – cik lielā mērā, tas atkarīgs no laika apstākļiem un citiem faktoriem. Tas, protams, negatīvi ietekmēs infrastruktūras izmantošanu un saimniecisko darbību”.
Tātad vēl un vēlreiz paldies jāsaka uzņēmumam „Latvenergo”, kurš, izprotot situāciju, solījis vienpusēji neatslēgt elektrības piegādi, pirms nav saņemts iesniegums no otras līgumslēdzējas puses – valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) par līguma laušanu elektroenerģijas piegādei polderu sūkņu stacijām. Tādējādi sūkņi darboties neapstāsies arī pēc šodienas, 1. aprīļa. Visādā ziņā AS „Latvenergo” Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis to apliecināja.
Kas apmaksā un apmaksās polderu sūkņu darbību
Pašlaik un līdz gada vidum visus izdevumus, kas saistīti ar valsts uzturēšanā esošajiem polderiem, no saviem līdzekļiem sedz valsts. Jaunais, kopš šā gada 25. janvāra spēkā esošais Meliorācijas likums nosaka arī turpmāku – gada otrās puses un vēl tālāku - valsts un zemes īpašnieku atbildību par poldersūkņu darbināšanu:
„19. pants. Valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uztur un ekspluatē valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
26. pants. (1) Polderu sūkņu staciju un polderu inženierbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu attiecīgi finansē:
2) Kārtību, kādā veic aprēķinus un maksājumus par valstij piederošo polderu sūkņu staciju un polderu inženierbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu, kā arī finansējuma attiecību starp polderu platībā un to ietekmes zonā esošās zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un valsti nosaka Ministru kabinets.
Šā panta pirmajā daļā noteiktā kārtība neattiecas uz Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatāciju un uzturēšanu.”
Šā likuma pārejas noteikumi savukārt reglamentē:
„2. Šā likuma 26. panta pirmā daļa stājas spēkā 2010. gada 1. jūlijā.
3. Valstij piederošo polderu sūkņu staciju un polderu inženierbūvju ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumus līdz 2010. gada 30. jūnijam finansē valsts 100 procentu apmērā, no 2010. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim – valsts 50 procentu apmērā un polderu platībās un to ietekmes zonā esošās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji – 50 procentu apmērā. No 2011. gada 1. janvāra ekspluatācijas un uzturēšanas finansējuma attiecību starp polderu platībā un to ietekmes zonā esošās zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un valsti nosaka šā likuma 26. panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā.
6. Ministru kabinets līdz 2010. gada 31. martam izdod šā likuma 26. panta otrajā daļā minētos noteikumus.”
Kā informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa, runājot par Meliorācijas likuma 26. panta otro daļu jeb kārtību, kādā veic aprēķinus un maksājumus par polderu inženierbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu, Meliorācijas likuma 26. panta otrajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par valstij piederošo polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ekspluatācijai un uzturēšanai nepieciešamajiem aprēķiniem un maksājumiem” 18. martā ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē (ar projektu var iepazīties MK mājaslapā www.mk.gov.lv) un iziet saskaņošanas stadiju.
Kad noteikumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā, tad pēc tajos noteiktās aprēķina kārtības varēs aprēķināt maksājumu lielumu katram poldera zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.
Kā teic LPS speciālisti, arī patlaban polderu zemi, kas pieder Carnikavas, Ādažu un Babītes novadam, apmaksā pašas pašvaldības no sava budžeta. Polderu zemes nodošanu pašvaldībām regulē īpaši valdības noteikumi, kas paredz zemes nodošanu, ja tās plānots apbūvēt.
Arī V.Mičurova apliecina, ka „pašvaldību polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu finansē pašvaldības. Bet Rīgas HES apkalpojošo polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu finansē AS „Latvenergo” atbilstoši Ministru kabineta 18.08.1998. noteikumiem Nr. 310 „Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība””.
"Ja netiek darbinātas poldersūkņu stacijas, tad polderu platība ir pakļauta visiem ūdeņiem."
Tiktāl it kā viss būtu skaidrs. Katrs maksā par saviem polderiem. Bet!
Kā norāda LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, šajā skaidrībā ir sava un ļoti nozīmīga pretruna, jo „Meliorācijas likuma 19. pants noteic, ka valstij piederošās polderu sūkņu stacijas un inženierbūves, kas ir valsts meliorācijas sistēmas, uztur un ekspluatē valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”. Savukārt 26. panta 1. un 2. daļa reglamentē, ka polderu sūkņu staciju un polderu inženierbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu attiecīgi finansē zemes īpašnieki (valdītāji), valsts, pašvaldība”.
Toties MK 30.06.2009. noteikumi Nr. 689 „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām” nosaka valsts intereses un prasības nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju izmantošanā un attīstībā, lai aizsargātu vērtīgos attīstības resursus kā nacionālo bagātību. „Vai finansējuma nenodrošināšanas gadījumā nacionālā bagātība necietīs?” vaicā S.Sproģe. „Igaunijā var gūt pieredzi, cik lielas ir seku novēršanas izmaksas!”
Cik būs jāmaksā par īpašumu polderī?
Šis jautājums nodarbina ikvienu cilvēku, kuram „savs kaktiņš, savs stūrītis” ir tieši polderu platībā. Jāteic, ka uz šo jautājumu atbildes patiesībā vēl nav. Ir tikai minējumi, veikti aprēķini un joprojām turpinās diskusijas dažādos līmeņos.
V.Mičurova gan norāda: „Meliorācija, tai skaitā polderu uzturēšana, ir tieši saistīta ar zemes vērtības palielināšanu. Zemkopības ministrija uzskata, ka, palielinot nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), šie izdevumi būtu sedzami no NĪN, iezīmējot tajā konkrētu daļu, kas būtu izmantojama meliorācijas sistēmu un poldera būvju ekspluatācijas un uzturēšanas nodrošināšanai.”
"Polderu sistēmu darbībai ir valstiska nozīme - ja pārtrauks darboties sūkņi, tas var izvērsties par liela mēroga nelaimi."
Viņa piemetina, ka valsts sekretāru sanāksmē „uzsauktais” MK noteikumu projekts „Noteikumi par valstij piederošo polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ekspluatācijai un uzturēšanai nepieciešamajiem aprēķiniem un maksājumiem” pagaidām (pirms galējās saskaņošanas) paredz noteikt
„Ņemot vērā finansējuma pietiekamību, būs jāveic samaksas pārrēķins katra nākamā gada sākumā,” iecerēto apmaksas sistēmu klāsta V.Mičurova.
Valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētāja Roberta Dilbas viedoklis no Mičurovas kundzes teiktā neatšķiras: „Izveidojušās situācijas risinājumam vēlos izteikt šādu priekšlikumu. Turpmāk paredzēt nekustamā īpašuma nodokļa palielinājumu visiem meliorētās zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un - ar normatīvajos aktos noteiktu regulējumu - iezīmētu šī nodokļa daļu novirzīt kā valstij piederošu polderu būvju ekspluatācijai un uzturēšanai, tā arī valsts nozīmes ūdensnoteku ekspluatācijai un uzturēšanai.”
Savukārt S.Sproģes viedoklis ir atšķirīgs: „Kas atbildēs par sekām, ja netiks nodrošināts valsts finansējums valsts meliorācijas sistēmu un inženierbūvju uzturēšanai pilnībā no valsts budžeta gan visā 2010. gadā, gan arī turpmāk? Ja galvenais zemes izmantošanas mērķis ir apbūve, tad polderu platības var pārņemt pašvaldība un savā teritorijā vienoties par apsaimniekošanu (procedūra noteikta MK noteikumos Nr. 689). Šo iespēju izmantojušas tikai trīs Pierīgas pašvaldības - Ādaži, Carnikava un Babīte - un Ozolnieku novads. Ja galvenais zemes izmantošanas mērķis ir lauksaimniecība, tad nav nekāda juridiska pamata valsts īpašumā esošās inženierbūves nodot citai personai. Turklāt Meliorācijas likuma 26. pants un pārejas noteikumi noteic, ka ir jāvienojas par finansējuma attiecību starp valsti (ZM) un polderu platībā un to ietekmes zonā esošajiem zemes īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem). To ir neiespējami izdarīt vēl šajā gadā, jo zemes īpašnieki un lietotāji nav apzināti. Turklāt nav arī korekti prasīt samaksu no zemniekiem, kas tāpat maksā nodokļus un par to pretī vēlas saņemt kaut nelielu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai no valsts (vismaz nepasliktināt esošo situāciju)!”
S.Sproģe atzīmē, ka meliorācijas vajadzībām gadu no gada līdzekļi tikuši samazināti, valsts nozīmes sistēmas nav regulāri koptas un patlaban jau norisot cīņa ar sekām. Pašlaik tiekot veidotas jaunas riska zonu kartes plūdu novēršanas pasākumiem līdz 2013. gadam un tajās plānots iezīmēt arī daļu no polderu platībām. Tādēļ LPS uzskatot, ka valstij jānodrošina pilnīgs valsts finansējums par tās īpašumā esošo inženierbūvju un meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un to modernizēšanu, izmantojot iespēju ar ES fondu atbalstu šīs izmaksas samazināt.
"Vai polderus ir gatavi uzturēt arī vēl neapzinātie un neuzrunātie zemes īpašnieki?"
„Valstij sešos novados pieder 32 inženierbūves (polderi). Ja valsts budžetam to uzturēšana gadā izmaksā aptuveni 500 tūkst. latu (to uzrāda pati ZM), no kuriem ap 200-300 tūkstoši latu jāsamaksā par elektrību, tad plānotais maksājums vienai zemnieku saimniecībai iznāk no dažiem simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem latu gadā! Tas tiešām ir pamatīgs, neplānots slogs!” ir pamatoti satraukusies S.Sproģe.
„Turklāt vēl jau nav arī precīzas informācijas par reālajām izmaksām, patieso sūkņu skaitu, zemes īpašumiem poldera teritorijās un to ietekmes zonās. Līdz ar to arī nav nekāda pamata veikt aprēķinus un slēgt līgumus par maksājumu veikšanu jau no 2010. gada 1. jūlija!”
Vairāki zemnieki ir brīdinājuši, ka neplānotie maksājumi un to radītā produkcijas konkurētspējas samazināšana esot pamats vērsties Satversmes tiesā. Diemžēl jāteic, ka arī ne visi zemes īpašnieki esot zinājuši, ka viņu īpašums atrodas polderu teritorijā, kaut piešķirto zemi apsaimnieko pat 30 līdz 50 gadus.
Bet joprojām fakts ir tas, ka valsts budžeta līdzekļi polderu sūkņu darbināšanai ieplānoti tikai 2010. gada 1. ceturksnim un no šiem līdzekļiem tikuši veikti maksājumi arī par iepriekšējā gada elektrības parādiem. Šodien jau ir sācies gada 2. ceturksnis. Un zināms arī vien tas, ka pašvaldības patlaban gatavas pārņemt tikai viena poldera inženierbūves (Užavas polderī), kas jau ilgus gadus no valsts puses esot atstātas bez ievērības.
Vai polderus uzturēt gatavi arī vēl neapzinātie un neuzrunātie zemes īpašnieki?
