Vai mums ir cerība saglabāt mūsu cilvēku veselību?

Kaitīgs un bīstams alkohola patēriņš ik gadu paņem 195 000 Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju dzīvības un tādējādi alkoholu ierindo kā trešo lielāko (tūlīt aiz tabakas lietošanas un augsta asinsspiediena) riska faktoru slimībām ES, kura dēļ ik gadu priekšlaicīgi mirst 12% vīriešu un 2% sieviešu.¹

Ik gadu bīstama un kaitīga alkohola lietošanas daudzuma dēļ zudībā iet 8-14 miljoni darba dienu, un aptuveni 25% negadījumu darbavietā un 60% no nāvējošiem gadījumiem ir saistīti tieši ar alkohola lietošanu.²

2006. gadā alkohola dēļ Eiropas Savienībā:

10 000 iedzīvotāju ir gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos;
izcēlušies dažādi negadījumi, kuros gājuši bojā 27 000 iedzīvotāju;
notikušas 2000 slepkavību un 10 000 pašnāvību;
45 000 miruši no aknu cirozes;
50 000 miruši ar vēzi, tostarp 11 000 sievietes ar krūts vēzi;
17 000 gadījumos nāves cēlonis bijis neiropsihisks stāvoklis;
konstatētas 200 000 depresijas epizodes;
kopējās izmaksas/zaudējumi tiek lēsti ap 125 miljoniem eiro, kas atbilst 1,3% no iekšzemes kopprodukta.

2007. gada ESPAD (aptauja par atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumiem un tendencēm 15-16 gadus vecu jauniešu vidū) pētījuma dati³ liecina, ka lielākajā daļā ES valstu laikā no 2003. gada līdz 2007. gadam palielinājies to 15-16 gadus veco jauniešu skaits, kuri pēdējo 30 dienu laikā piedzērušies.⁴ 2007. gadā vidēji Eiropā tie ir 43% (47% zēnu, 39% meiteņu).

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2002. gada datiem no visiem alkohola izraisītajiem nāves gadījumiem pasaulē (2,1 miljons jeb 3,6% no visiem nāves gadījumiem) 22,4% mirušo bija slimnieki ar alkohola izraisītām sirds un asinsvadu slimībām; 15,7% - ar alkohola izraisītu aknu cirozi; 25,3% bija alkohola izraisīti netīši ievainojumi; 11,1% - tīši ievainojumi. Bez tam alkohols (arī tā sadales produkti) ir pierādīts kā cilvēku kancerogēns⁵, ko apliecina arī PVO 2002. gada dati. No visiem alkohola izraisītajiem nāves gadījumiem pasaulē 19,8% (!!!) mirušo bija slimnieki ar alkohola izraisītiem vēžiem. Neskatoties uz to, ka alkohols (tāpat kā tabaka) ir novēršams vēža riska faktors, katru gadu 50 000 šīs grupas nāves ES ir saistītas ar alkohola lietošanu.⁶

Kopējais nāves gadījumu skaits saistībā ar alkoholu Eiropas reģionā laikā no 2000. gada līdz 2002. gadam ir palielinājies no 5,5% 2000. gadā (vīriešu populācijā - 10,2%; sieviešu populācijā - 0,6%) līdz 6,4% 2002. gadā (vīriešu populācijā - 10,8%; sieviešu populācijā - 1,7%), un tas paliek nemainīgi augstākais pasaulē.⁷

Alkohola regulējums ES

2006. gada oktobrī Eiropas Komisijas pieņemtajā ES Alkohola stratēģijā ir iezīmētas piecas prioritārās tēmas, kas saistītas ar alkohola kontroli: aizsargāt jauniešus, bērnus un vēl nedzimušus bērnus; mazināt alkohola lietošanas rezultātā izraisītos ceļu satiksmes negadījumos gūto traumu un nāves gadījumu skaitu; novērst alkohola izraisīto kaitējumu pieaugušo vidū un mazināt tā negatīvo ietekmi darbavietā; informēt, izglītot un vairot izpratni par kaitīgu un bīstamu alkohola patēriņu un izstrādāt un uzturēt vienotu pierādījumu pamatu ES līmenī, rīkojoties atbildīgi, lai tādējādi samazinātu alkohola radīto kaitējumu. Stratēģijā iezīmēta arī nepieciešamība uzlabot spēkā esošo valstu un ES noteikumu īstenošanu attiecībā uz alkohola reklāmu un tirdzniecību, lai cik vien iespējams efektīvi aizsargātu bērnus un jauniešus no alkohola reklāmas un tirdzniecības ietekmes.⁸

2009. gada septembrī klajā nāca pirmais šīs stratēģijas progresa ziņojums. Dati liecina, ka laikā no 2002. gada līdz 2006. gadam alkohola patēriņš lielākajā daļā valstu palicis nemainīgs, izņemot 8 valstis, kurās novērojams patēriņa pieaugums. Piemēram, Igaunijā alkohola patēriņš laikā no 2002. gada līdz 2006. gadam pieaudzis par 40%; Latvijā - par 33%; Polijā – par 25 procentiem. Pieaugums vērojams arī kaimiņvalstī Lietuvā un Rumānijā. Turpretī Maltā un Luksemburgā šajā laikā patēriņš samazinājies par 9 procentiem.⁹

"Latvijā alkohols ir galvenais nozīmīgākais riska faktors citu faktoru vidū, kas veicina sliktu veselību un pāragru nāvi."

Jāatzīmē gan, ka kaimiņvalstī Igaunijā laikā no 2007. gada līdz 2008. gadam pirmo reizi kopš 2001. gada bija vērojams būtisks alkohola patēriņa samazinājums uz vienu cilvēku - no 12,1 l/cilv. 2007. gadā uz 11,9 l/cilv. 2008. gadā, kas saistāms ar virkni pozitīvām likumdošanas izmaiņām 2008. gadā. Piemēram, šajā gadā nodokļi alkoholiskajiem dzērieniem tika palielināti par 30 procentiem.

Ņemot vērā, ka alkohola politika ir tikai dalībvalstu atbildība, jo šobrīd nav stingru ES direktīvu un regulu, kā tas ir nelegālo narkotiku un tabakas jomā, šajā statistikā atspoguļojas arī rezultāts. Lai gan Latvijā laikā no 2005. gada līdz 2008. gadam darbojās Alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programma,¹⁰ mūsu valsts šo gadu laikā nav spējusi panākt progresu un tā vietā alkohola patēriņš ir tikai palielinājies.¹¹

Kas notiek Latvijā?

Latvijā alkohols ir galvenais nozīmīgākais riska faktors citu faktoru vidū, kas veicina sliktu veselību un pāragru nāvi jeb tā saucamo slimību slogu – Disability adjusted life years (DALYs).¹² Šis indikators Latvijā ir vismaz divas reizes sliktāks (15,4%) nekā vidēji ES (7,4%).¹³ „Vismaz” saku tāpēc, ka, kopš veikti šie aprēķini, Latvijā alkohola patēriņš ir ievērojami pieaudzis. Tāds pats stāvoklis ir arī kaimiņvalstīs Igaunijā (15,4%) un Lietuvā (14,9%) - arī tur alkohols ir galvenais slimību sloga cēlonis.

Pēc 2008. gadā Sabiedrības veselības aģentūras publicētā pētījuma „Smēķēšanas un alkohola lietošanas izplatība skolas vecuma bērniem Latvijā laika posmā no 1991. gada līdz 2006. gadam”¹⁴ (aptauja 11, 13 un 15 gadus vecu jauniešu populācijā) datiem, nozīmīgi liels ir to skolēnu īpatsvars, kuri vismaz reizi nedēļā lieto alkoholiskos kokteiļus - 15 gadu vecumā zēniem 14,1%, meitenēm – 15,8 procenti. Pieaugot vecumam, skolēnu īpatsvars, kuri piedzērušies vismaz 2–3 reizes, nozīmīgi palielinās abiem dzimumiem. Aptaujas gados (1994–2006) ir statistiski ticami pieaudzis to zēnu īpatsvars, kuri bijuši piedzērušies vismaz 2–3 reizes (no 14,3% līdz 26,5%), savukārt meiteņu īpatsvars, salīdzinot 2002. gada aptaujas datus ar 2006. gada datiem, būtiski palielinājies 13 gadu vecumā (no 3,8% līdz 15,9%) un 15 gadu vecumā (no 19,6% līdz 39,1%).

Salīdzinot ESPAD pētījumu Latvijā 2003. gada un 2007. gada rezultātus,¹⁵ autori secina, ka ievērojami ir pieaudzis to skolēnu īpatsvars, kuri lietojuši alkoholiskos dzērienus vairāk nekā 40 reizes dzīves laikā. Salīdzinot datus, secināms, ka to skolēnu īpatsvars, kuri alkoholu pēdējo 30 dienu laikā lietojuši 10 un vairāk reižu, kopš pirmā pētījuma veikšanas 1995. gadā ir četrkāršojies (!) – no 2% 1995. gadā līdz 8% 2007. gadā.

Skolēnu īpatsvars, kuri „alkoholu dzēruši ar mēru”, samazinājies no 70% 1995. gadā līdz 39% 2003. gadā un 29% 2007. gadā. Tāpat jaunieši apliecina, ka alkoholiskos dzērienus nopirkt viņiem nesagādā nekādas problēmas. Pētījuma autori secina, ka šāda informācija ir satraucošs rādītājs, kas norāda – alkohola ierobežošanas un profilakses aktivitātes pēdējo četru gadu laikā nav spējušas ierobežot alkohola lietošanas izplatību jauniešu vidū un prasa tūlītēju kompleksu un valstisku iejaukšanos.

Kas padara bērnus un jauniešus tik ievainojamus un mudina uzsākt alkohola lietošanu?

Atkarības vielu lietošana sevišķi bīstama ir bērnu un pusaudžu vecumā. Tā var kalpot kā līdzeklis gan vienaudžu atzinības iegūšanai un autonomijas realizēšanai, gan sabiedrības normu un vērtību noliegšanai. Šāda veida mērķi nav uzskatāmi par personības traucējumiem, tie ir raksturīgi normālai pusaudža attīstībai. Diemžēl dažkārt izvēlētās iespējas un līdzekļi (piemēram, dažādu atkarības vielu lietošana), kuri tiek izvēlēti šo mērķu sasniegšanai, var būt bīstami ne tikai viņu veselībai, bet pat dzīvībai.

Man bija iespēja piedalīties Eiropas Komisijas rīkotajā seminārā „Youth dirnking and binge drinking”. Martins, kurš pārstāvēja organizāciju COFACE,¹⁶ stāstīja, ka pagājušajā vasarā piedalījies kādā bērnu nometnē Lielbritānijā, kurā bija aptuveni 10-12 gadus veci bērni. Šie bērni, atvasinot viņa vārdu, viņu iesaukuši par „Martini” un skaitījuši: „No Martini, no party”.

Profesore no Ņūkāstlas universitātes (Newcastle University, UK) prezentēja datus par pētījumu, kurā tika intervēti 22 jaunieši, lai noskaidrotu viņu uzskatus par iespējamiem alkohola lietošanu ietekmējošiem faktoriem. Jaunieši ļoti daudz stāsta par reklāmas ietekmi uz viņu dzeršanas paradumiem. Šādu piemēru ir daudz, un tie apliecina, ka arī bērni tiek ietekmēti no alkohola industrijas gan tiešām, gan netiešām reklāmām.

Alkohola jautājums ir nopietns un prasa tūlītēju rīcību tautas veselības vārdā

Ņemot vērā iesākumā minēto statistiku par alkohola saistību ar nāves gadījumiem dažādās slimību grupās, Latvijā, kur sirds un asinsvadu slimības¹⁷,¹⁸ ir pirmais un vēzis - otrais izplatītākais nāves iemesls,¹⁹ mūsu valstī alkohola ietekme līdz šim ir novērtēta nepietiekami.

Neskatoties uz nacionālā un Kopienas līmenī īstenoto veselības politiku, alkohola kaitējums joprojām ir augsts. Latvijā kopš 2009. gada sākuma nav valsts programmas/ rīcības plāna alkohola kaitējuma mazināšanai. Ja mēs to vērtējam kontekstā ar minēto faktu, ka slimību slogs alkohola dēļ Latvijā ir vairāk nekā divas reizes augstāks par vidējo alkohola radīto slimību slogu Eiropas Savienībā un turpinās aktīvs alkohola mārketings, rodas nolemtības sajuta un ir jākonstatē, ka likumdevējs un valsts pārvalde līdz šim faktiski ir ieprogrammējusi tālāku nevienlīdzības palielināšanos visā, kas saistīts ar alkohola radīto veselības pasliktināšanos un tautas nabadzības palielināšanos. Peļņu turpinās gūt tikai alkohola ražotāji un tirgotāji.

Salīdzinājumā ar progresu tabakas kontrolē, kas lielā mērā panākts, pateicoties PVO Konvencijas par tabakas uzraudzību ratificēšanai un ieviešanas uzsākšanai stingrām ES prasībām, alkohola kontrole ir ļoti zemā līmenī. Tādēļ ir nepieciešama skaidri definēta valsts rīcība un sabiedrības līdzdalība šajā jomā gan attiecībā uz reklāmas ierobežošanu (ir pierādīts, ka reklāmas ietekmē cilvēki alkoholiskos dzērienus patērē vairāk²⁰), pieejamības mazināšanu, (piemēram, ierobežojot tirdzniecības laiku, tirdzniecības vietu skaitu, palielinot minimālo alkohola iegādes un pārdošanas vecumu), gan uz pasākumu sponsorēšanu, gan profesionāļu un sabiedrības izglītošanu atkarību vielu profilaksē.

Liela sabiedrības daļa joprojām neapzinās alkohola kaitīgo ietekmi ne tikai uz fizisko veselību, bet arī uz sociālo un ekonomisko veselību gan indivīda, gan visas sabiedrības līmenī. Šajā sakarā gribētos akcentēt to, ka profesionāļu vidū šobrīd aizvien aktīvāk sāk runāt ne tikai par tiešo ietekmi uz indivīdu, bet arī par alkohola netiešo ietekmi jeb pasīvo alkoholisma ietekmi uz bērniem un ģimeni.²¹

Attiecībā uz reklāmu nepieciešams atzīmēt, ka virkne ES valstu jau ir panākusi aizliegumu izrādīt alkohola reklāmas dienas laikā. Reklāmas aizliegums jebkuram alkoholiskajam dzērienam laikā no pulksten 6.00/7.00 rītā līdz 21.00/23.00 vakarā ir Igaunijā, Lietuvā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē.²²

Ļoti būtiska ir arī cenu un nodokļu palielināšana virs inflācijas rādītājiem un iedzīvotāju ienākumu pieauguma.²³Svarīgi ir pieņemt stingrākus mērus un sodus par alkohola pārdošanu nepilngadīgām personām un paredzēt lielāku atbildību, kā arī licences atņemšanu, panākt regulāru līdzekļu atvēlēšanu sistemātiskai sabiedrības izglītošanai par alkohola lietošanas veselības riskiem un kaitējumu. Veidojot valsts alkohola kontroles politiku, viens no svarīgākajiem faktoriem ir alkohola industrijas interešu nošķiršana no sabiedrības veselības un valsts tautsaimniecības ilgtermiņa interesēm.

"Jaunieši apliecina, ka alkoholiskos dzērienus nopirkt viņiem nesagādā nekādas problēmas."

Šajā sakarā gribētu pieminēt PVO ģenerāldirektores Dr. Margaretas Čanas (Margaret Chan) Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 5. gadadienas pasākumā uzsvērto, ka „tabakas industrija vēl joprojām mēģina iegūt iespēju piedalīties Konvencijas protokolu veidošanas diskusijās, taču PVO nostāja ir stingrs „nē” un absolūts industrijas līdzdalības noraidījums”.²⁴ Šis ir apgalvojums, kas tieši tāpat attiecināms arī uz alkohola industrijas nevēlamo klātbūtni valsts veselības politikas veidošanā. Alkohola un tabakas industrijas nauda nedrīkst ietekmēt politiķu lēmumus, īpaši – veselības politikas veidošanā. Šajā jomā gribētos arī redzēt atbilstošo kompetento tiesībsargājošo institūciju analīzi un rīcību, jo šī ir joma, kurā ir ļoti augsti korupcijas riski.

Kā līdzšinējo nepieņemamo praksi varam atcerēties, kādas līdz šim neizstrādātas alkohola kaitējuma mazināšanas valsts programmas darba grupas sēdi 2008. gadā Veselības ministrijā, uz kuru alkohola ražotāju kompānija bija atnesusi savu produkciju un to demonstratīvi izkārtojusi uz galda. Daži deputāti joprojām diemžēl domā, ka efektīva alkohola programma varētu tikt izstrādāta ar tiešu alkohola industrijas klātbūtni un naudas līdzdalību visos izstrādes posmos. Tas ir absurds, kas turpinās.

Debates ar industriju var būt produktīvas tikai par konkrētiem tehniskiem jautājumiem, nevis par valsts veselības politiku alkohola kontrolē, kurā alkohola industrijas intereses un prakse ir pilnīgi atšķirīga no valsts ilgtermiņa interesēm.

Nepieciešams rīkoties!

Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālās koalīcijas (Koalīcija) misija ir atbalstīt Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Savienības veselības politiku tabakas un alkohola kaitējuma novēršanai un mazināšanai Latvijā un Baltijā. Izvēlētā mērķa realizācijas metode - uz pierādījumiem balstītas tabakas un alkohola valsts politikas izstrādes un ieviešanas veicināšana. Sekojot gan ES, gan PVO ekspertu ieteikumiem, gan Lietuvas kolēģiem, kuri jau iesnieguši Lietuvas parlamentā prasību atļaut alkoholu tirgot specializētās tirdzniecības vietās vai nodalījumos, kā arī aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus degvielas uzpildes stacijās, Koalīcija aicina Latvijas likumdevējus izprast situācijas nopietnību un nekavējoties rosināt veikt būtiskas izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

ES Alkohola stratēģijas progresa ziņojumā apkopotā informācija par valstīs noteiktajiem minimālajiem vecumiem, no kādiem iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus, liecina: lielākā daļa valstu noteikusi 18 gadu vecumu. Izņēmumi ir Dānija, Luksemburga, Malta un Portugāle, kur stipros alkoholiskos dzērienus var pārdot personām, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu (Maltā no 17).

Vācijā, Austrijā, Dānijā, Nīderlandē, Portugālē un Šveicē alu un vīnu atļauts pārdot personām, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu. Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā stipros alkoholiskos dzērienus atļauts pārdot personām, kuras sasniegušas 20 gadu vecumu.

Ņemot vērā, ka minimālais vecums, no kāda atļauts pārdot un iegādāties alkoholiskos dzērienus, ir viena no alkohola kontroles efektīvām metodēm,²⁵,²⁶ koalīcija aicina likumdevējus nopietni apsvērt veikt izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā arī attiecībā uz vecuma ierobežojumiem un noteikt, ka minimālais vecums, no kāda atļauts pārdot un iegādāties alkoholiskos dzērienus, ir 20 gadi, kā tas šobrīd jau ir Skandināvijas valstīs.²⁷

"Jaunieši ļoti daudz stāsta par reklāmas ietekmi uz viņu dzeršanas paradumiem."

Atsaucoties uz iepriekš minēto informāciju, ir nepiedodami turpināt industrijai ļaut izšķiroši ietekmēt mūsu valsts veselības politiku alkohola un tabakas kontroles jomā un ļaut manipulēt ar mūsu iedzīvotājiem. Industrijas kultivētā informācija un nekontrolētās aktivitātes (alkoholisko dzērienu tirdzniecība lielveikalos, produktu izvietošana starp pārtikas produktiem, ieceres pat veidot īpašu sporta komandas alus zīmolu, informācijas daudzums un pasniegšanas veids medijos utt.) dezorientē ievērojamu labticīgu sabiedrības daļu, kura nav pietiekami informēta par alkohola risku apmēriem.

Alkohola politika ir pilnīgi un tikai mūsu – Latvijas cilvēku un priekšstāvju –atbildība, jo šobrīd ir skaidrs, ka alkohola jomā nav un nebūs stingrāku ES direktīvu un regulu. Arī PVO Alkohola globālā stratēģija,²⁸ kuru Pasaules Veselības asambleja gatavojas pieņemt maijā, būs vispusīga un uz pierādījumiem balstīta, taču tomēr tikai rekomendējoša, atšķirībā no valstīm saistošās PVO Konvencijas par tabakas uzraudzību.

Tāpēc, ņemot vērā visu iepriekš minēto informāciju, aicinām politiķus izdarīt lēmumus par labu sabiedrības veselībai un tādējādi savas valsts ilgtspējīgai attīstībai.

Mūsu nākotnes izvēlei ir jābūt VESELĪBAI VISĀS POLITIKĀS!!!²⁹, kas nozīmē to, ka skatīt alkohola tirdzniecību no viena rakursa - īstermiņa peļņas rakursa (turklāt tā ir tikai un vienīgi industrijas peļņa) –, ir absurdi un politiski bezatbildīgi. Tā ir nesavienojama rīcība, samērojot to ar tautas veselības politikas uzdevumiem un mērķiem, jo alkohols, tāpat kā tabaka valstij un tās iedzīvotājiem, nes tikai un vienīgi zaudējumus un nabadzības pieaugumu. Vēl jo spēcīgāku un steidzamāku kompleksu iejaukšanos tas prasa tāpēc, ka alkohols ir pierādīts kā galvenais slimību un priekšlaicīgas nāves riska faktors cilvēkiem mūsu valstī.

Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālā koalīcija ir 2009. gada 31. martā dibināta NVO apvienība. Koalīcijas misija ir atbalstīt Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Savienības veselības politiku tabakas un alkohola kaitējuma novēršanai un mazināšanai Latvijā un Baltijā. Koalīcijā apvienojušās organizācijas, kuras līdz šim darbojās Latvijas Pretsmēķēšanas koalīcijā, un arī citas, kuras darbojās alkohola profilakses un kontroles jomā. Sk.: http://taklnk.wordpress.com/

[1] http://taklnk.files.wordpress.com/2010/01/alkohols-eiropa-_-ek-informativais-zinojums-_-2006.pdf

[2] http://ec.europa.eu/health/ph_determinants/life_style/alcohol/documents/alcohol_progress.pdf

[3] http://www.espad.org/documents/Espad/ESPAD_reports/2007/SUMMARY-The_2007_ESPAD_Report.pdf

[4] Piedzeršanās – alkohola lietošana līdz tādai robežai, kamēr streipuļoja, nevarēja nostāvēt kājās, bija slikta dūša vai nevarēja atcerēties, kas notika iepriekšējā dienā. Šāds apzīmējums pētījumā izmantots, jo jauniešiem var būt dažāda alkohola lietošanas pieredze un uzskati par to, kas ir piedzeršanās. Līdz ar to vienoti kritēriji atvieglo salīdzinošu datu analīzi; http://www.vec.gov.lv/docs/new2009/2009.11.16-21.pdf 6. lpp.

[5] http://www.dhs.de/makeit/cms/cms_upload/dhs/fact_sheet_cancer.pdf

[6] http://www.who.int/substance_abuse/expert_committee_alcohol_trs944.pdf 55. lpp.

[7] http://www.who.int/substance_abuse/expert_committee_alcohol_trs944.pdf 57. lpp.

[8] http://phoebe.vm.gov.lv/misc_db/web.nsf/626e6035eadbb4cd85256499006b15a6/7483481cd1235986c225742b003e6642/$FILE/Alkohols www ES.pdf

[9] http://ec.europa.eu/health/ph_determinants/life_style/alcohol/documents/alcohol_progress.pdf 9. lpp.

[10] http://phoebe.vm.gov.lv/misc_db/web.nsf/bf25ab0f47ba5dd785256499006b15a4/17cb8c1218bf81cdc2257313001f391a/$FILE/alko_programma.pdf

[11] http://www.vec.gov.lv/docs/new2010/2010.01.05-01.pdf 10.-11. lpp.

[12] Šo indikatoru Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Eiropas Savienība (ES) jau gandrīz desmit gadus iesaka lietot kā „vienotu valūtu” vai mēru, ar kuru mērīt neveselību un nāvi dažādos vecumos saistībā ar dažādiem veselības riskiem. http://www.who.int/healthinfo/global_burden_disease/GlobalHealthRisks_report_full.pdf 5. lpp.