Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Neformālo izglītību var īstenot ikviens jaunietis. Arī tu!
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Jaunatnes politikas galvenos mērķus, uzdevumus un to pamatojumu Latvijā nosaka 2009. gada 20. aprīlī valdībā apstiprinātās Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018. gadam. Lai īstenotu pamatnostādnes, ir izstrādāta un apstiprināta valdībā Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013. gadam. Ar šiem dokumentiem var iepazīties IZM mājaslapā www.izm.gov.lv sadaļā „Normatīvie akti/Politikas plānošanas dokumenti”, kā arī jauniešu iespēju un jaunatnes politikas portālā www.jaunatneslietas.lv (http://www.jaunatneslietas.lv/page/1234). Ikgadējo jaunatnes politikas valsts programmu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs, 2010. gada pasākumi, ko īsteno IZM, ir atrodami saitē http://izm.izm.gov.lv/upload_file/jaunatne/jaunatnes-politikas-valsts-programma-2010-gadam.pdf.
Atbilstoši Jaunatnes likumam jauniešiem ir tiesības līdzdarboties jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā. Pildot savas funkcijas, jaunatnes politikas īstenošanā piedalās valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības, kā arī jaunatnes organizācijas. Valsts un pašvaldības veicina tādus brīvā laika lietderīgas izmantošanas veidus kā jauniešu neformālā izglītība, brīvprātīgais darbs, fiziskās aktivitātes un iesaistīšanās kultūras dzīvē.
Mūsdienu sabiedrības attīstības procesā strauji mainās zināšanas un to pielietojums, kompetences, kuras nepieciešamas darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Tāpēc aizvien patstāvīgāku un nozīmīgāku vietu blakus formālajai izglītībai iegūst neformālā un ikdienas mācīšanās, ko var iegūt neatkarīgi no cilvēka vecuma un tā, vai pirms tam ir iegūts formālo izglītību apliecinošs dokuments.
Jaunatnes likumā noteikts, ka neformālā izglītība papildina formālo izglītību. Formālā izglītība (formal education) saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu (spēkā no 01.06.1999.) ir sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments.
"Jaunatnes neformālā izglītība balstās uz interaktīvu mācīšanos – darot to, kas patīk un liekas interesants katram individuāli."
Neformālā izglītība (non-formal education) ir ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība.
Bez formālās un neformālās izglītības vēl ir ikdienas mācīšanās (in-formal education) – nepārtraukts un nekontrolēts pieredzes bagātināšanas process visas dzīves garumā, kura gaitā cilvēks apgūst sabiedrības sociālās normas, kultūru, uzvedības modeļus un vērtības.
Formālā, neformālā izglītība un ikdienas mācīšanās cita citu papildina, tādējādi mācīšanās process kļūst saistošs un pieejams ikvienam. Katrai izglītībai ir savas pazīmes, mērķi, uzdevumi un darbības principi. Atšķirības rodas, kādā vidē tiek īstenota konkrētā izglītība, kādas personas tajā ir iesaistītas, kādi pasākumi tiek īstenoti utt.
Neformālās izglītības principi un raksturīgākās iezīmes
Neformālā izglītība balstās uz vairākiem principiem, no kuriem būtiskākie ir mācīšanās darot, mācīšanās būt kopā ar citiem un mācīšanās mācīties.
Neformālā izglītība ir plānots process. Tā nav obligāta, ikviens dalībnieks piedalās brīvprātīgi. No katra paša motivācijas izriet iespējas iegūt jaunu pieredzi, izdarīt secinājumus, līdzdarboties, iegūt zināšanas vai prasmes.
Neformālajā izglītībā nevienam neliek atzīmes un neizsniedz valsts apstiprinātus sertifikātus, tā vietā notiek nepārtraukts izvērtēšanas process un no dalībniekiem prasa „atgriezenisko saiti” (feedback).
Starp dalībniekiem un apmācītājiem nav hierarhijas – nav skolotāja, bet ir treneris jeb apmācītājs – cilvēks, kurš palīdz izprast iegūto informāciju, attīstīt iemaņas un apgūt jauno.
Neformālo izglītību raksturo spēja pielāgoties, elastīgums attiecībā pret dalībniekiem, procesu, metodēm, saturu, mērķi un uzdevumiem – to visu var mainīt atkarībā no apmācāmo vajadzībām, motivācijas un izvirzītajiem mērķiem.
"Latvijā darbojas 80 jauniešu centri (39 izveidoti ar valsts budžeta līdzfinansējumu)."
Ļoti bieži uzdevumus neformālajā izglītībā veic grupās, kas nodrošina iespēju attīstīt sadarbības un saskarsmes prasmes, spēju pamatot savu viedokli, kā arī rast kompromisus. Turklāt neviens nav ģēnijs un nevar zināt visu, tāpēc grupas kopējās zināšanas dod iespējas risināt problēmas, kuras citādi paliktu neatrisinātas. Nav vienas pareizas atbildes, ir atšķirīgi viedokļi, kurus uzklausa un pārrunā grupā.
Neformālās izglītības uzdevums nav sniegt gatavus risinājumus, bet radīt iespēju jautāt un pašam rast atbildes. Neformālajā izglītībā ir svarīga ikviena līdzdalība, ikviens procesa dalībnieks tiek maksimāli iesaistīts notiekošajā, tādējādi nodrošinot līdzdalību par notiekošā saturu, procesu un mērķi. Lielākā daļa atziņu rodas pašu pieredzē, no pārdzīvojuma un uzzinātā, strādājot kopā, izrunājot katru problēmu, izsakot savas domas un uzklausot citus.
Neformālās izglītības mērķis un darbības metodes
Jaunatnes neformālā izglītība balstās uz interaktīvu mācīšanos – darot to, kas patīk un liekas interesants katram individuāli. Neformālās izglītības mērķis (Jaunatnes likuma 8. pants) ir sniegt zināšanas, veidot prasmes, iemaņas un attieksmes, kā arī veicināt jauniešu vispusīgu attīstību un aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.
Neformālā izglītība attīsta dzīves prasmes, piemēram, spēju risināt problēmas, neparedzētas situācijas un konfliktus, kritiski vērtēt un pieņemt lēmumus u.c., kā arī dod iespēju katram individuāli sevi pilnveidot un pierādīt.
Izplatītākās jaunatnes neformālās izglītības aktivitātes ir dažādas nometnes, semināri, konferences, kā arī citu pasākumu organizēšana, projektu rakstīšana un īstenošana, vietējas un starptautiskas pieredzes apmaiņas, brīvprātīgais darbs u.c. Visu minēto pasākumu būtība ir tāda, ka tos brīvprātīgi iniciē, plāno un īsteno paši jaunieši par tematiem, kas tiem pašiem liekas aizraujoši un svarīgi.
Jauniešu neformālās izglītības īstenotāji
Jauniešu neformālās izglītības īstenotāji ir jaunatnes organizācijas, biedrības un nodibinājumi, kuros darbojas jaunieši, un pats galvenais neformālās izglītības īstenotājs var būt ikviens jaunietis.
Neformālās izglītības veicinātāji ir jaunatnes darbinieki un cilvēki, kas veic darbu ar jaunatni, piemēram, pašvaldību jaunatnes lietu koordinatori, jauniešu iniciatīvu centru vadītāji.
Vietas, kur jaunieši var iesaistīties neformālās izglītības aktivitātēs, ir dažādas, un svarīgi atzīmēt to, ka tās ir pieejamas ikvienam, tajā skaitā arī sociālās atstumtības un riska grupas jauniešiem, piemēram, jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Tomēr pats pamats jaunatnes neformālajai izglītībai ir jaunatnes organizācijas un jauniešu centri (jaunatnes iniciatīvu centri), kur ikdienā notiek praktisks darbs ar jauniešiem.
Latvijā darbojas 80 jauniešu centri (39 izveidoti ar valsts budžeta līdzfinansējumu). Šo centru mērķis ir ar neformālās izglītības metodēm veicināt pašvaldības jauniešu iniciatīvas, viņu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. Šo centru kontaktinformācija pieejama saitē http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/jaunatne/3732.html.
Kā neformālā izglītība izpaužas dzīvē
Neformālās izglītības programma „Jaunatne darbībā” ir Eiropas Savienības neformālās izglītības programma, kuras dalībnieki var būt vecumā no 13 līdz 30 gadiem. Programma „Jaunatne darbībā” tiek īstenota laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Tās kopējais budžets ir 885 miljoni eiro. Tā ir turpinājums iepriekšējai programmai „Jaunatne”.
Programmas „Jaunatne darbībā” mērķis ir Eiropas pilsonības apzināšanās veicināšana jauniešu vidū, kā arī jauniešu iesaistīšana Eiropas nākotnes veidošanā. Jaunieši gūst jaunas zināšanas, prasmes un pieredzi, to visu darot citā vidē, ar citām metodēm un cilvēkiem, nekā pierasts.
Neformālā izglītība programmā „Jaunatne darbībā” tiek īstenota ar projektu palīdzību – projektus veido un izstrādā paši jaunieši par tematiem, kas tiem šķiet interesanti un nozīmīgi. Viņi izdara visu, sākot ar projekta idejas aprakstu un beidzot ar izvērtēšanu un atskaites iesniegšanu, kad projekts jau ir noslēdzies.
"Neformālā izglītība programmā „Jaunatne darbībā” tiek īstenota ar projektu palīdzību."
Programmai ir piecas apakšprogrammas, katra ar saviem projektu veidiem:
Programmas vadlīnijas latviski:
Projektu iesniegšanas termiņi
Programmā „Jaunatne darbībā” projektus var iesniegt piecas reizes gadā:
Projektus var iesniegt v/a „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” (JSPA), tos atnesot līdz pieteikuma termiņa dienas plkst.16:00 vai nosūtot pa pastu: v/a „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”, Teātra iela 3, LV–1050 (pasta zīmogs – ne vēlāks kā šeit norādītie iesniegšanas termiņi).
JSPA sniedz konsultācijas, iepriekš piesakoties, arī par Eiropas brīvprātīgā darba, jauniešu demokrātijas projektiem, jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās projektiem, apmācību un sadarbības tīklu veidošanas un „Jaunatne pasaulē” projektiem. Konsultācijām var pieteikties, zvanot pa tālr. 67358065.
Informatīvs seminārs projektu iesniedzējiem
Šā gada 2. martā Eiropas Savienības mājā Aspazijas bulvārī 28 (2. stāvā), Rīgā, notiks informatīvs seminārs par jauniešu apmaiņu un iniciatīvu projektu iesnieguma veidlapu aizpildīšanu ES neformālās izglītības programmā „Jaunatne darbībā”. Seminārs paredzēts jauniešiem, jaunatnes darbiniekiem un visiem interesentiem, kas vēlas izstrādāt un iesniegt projektu programmā „Jaunatne darbībā” (plkst. 11:00 – jauniešu apmaiņu projekti; plkst. 13:00 – jauniešu iniciatīvu projekti).
Ja gatavojaties iesniegt projektu uz 1. aprīli vai citiem termiņiem, tad seminārs ļaus izprast, kā pareizāk aizpildīt projekta iesnieguma veidlapu un budžeta tabulas. Semināra laikā projektu administratori interesentus iepazīstinās ar projektu iesnieguma anketām, izskaidros jaunos finansēšanas noteikumus, kā arī atbildēs uz interesentu jautājumiem. Tiks apskatīti arī jaunie projektu kritēriji, kas attiecas gan uz jauniešu apmaiņu, gan iniciatīvu projektiem.
Semināram var pieteikties līdz 1. martam, aizpildot pieteikuma anketu un sūtot uz e-pasta adresi ieva.kulmane@jaunatne.gov.lv vai uz faksu 67358060. Precīzāka informācija pieejama pa tālr. 67221875.
Kur meklēt papildu informāciju par neformālo izglītību
Valsts aģentūras „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” mājaslapa www.jaunatne.gov.lv
Jauniešu iespēju un jaunatnes politikas portāls – www.jaunatneslietas.lv. Portālā var atrast informāciju par aktualitātēm jaunatnes politikā, jaunatnes politikas mērķiem un virzieniem Latvijā, konkursiem un citām jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem saistošām lietām.
Eiropas Jaunatnes portāls – http://europa.eu/youth
Latvijas Jaunatnes padomes mājaslapa – www.ljp.lv
EURODESK – informācijas tīkls visā Eiropā, kura mērķis ir nodrošināt jauniešus un jaunatnes darbiniekus ar informāciju par visdažādākajām iespējām, kas saistītas ar visu veidu izglītību, personīgo attīstību, darbu, brīvprātīgo darbu, kā arī jauniešu projektiem un ceļošanu www.eurodesk.org
SALTO resursu centru mājaslapa, kurā apkopota informācija par neformālās izglītības iespējām Eiropā, tai skaitā apmācībām, metodēm, apmācītājiem un daudz ko citu – www.salto-youth.org
Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas kopīgi veidots interneta resurss, kurā ietverta informācija par apmācību iespējām, kā arī dažādi metodiski materiāli par projektu rakstīšanu, sociālo iekļaušanu, finanšu menedžmentu un citām, ar neformālo izglītību saistītām tēmām – www.training-youth.net,
Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas kopīgi veidots interneta resurss – http://youth-partnership.coe.int
