Mazāk naudas un funkciju
Līdz ar grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam” līdz pat 2013. gadam Valsts probācijas dienestam ir samazināts gan budžets, gan funkcijas. Tā, piemēram, dienests vairs neīstenos probācijas programmas brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī nepalīdzēs tiem ieslodzītajiem, kas nebrīvē pavadījuši visu noteikto termiņu. „Ik dienu uz mana galda ir vēstuļu kaudzīte ar ieslodzīto jautājumiem: kur es dzīvošu, ko es darīšu. Diemžēl ierobežotā budžeta dēļ mums ir atņemta funkcija atbalstīt šos cilvēkus, un šobrīd tā nav uzticēta arī nevienai citai valsts iestādei,” saka Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Aleksandrs Dementjevs.
Kad cilvēks ilgus gadus ir pavadījis ieslodzījumā, viņš patiešām maz ko saprot no šīs pasaules kārtības. Kur viņam iet, ko darīt? No cietuma izgājušais cilvēks, protams, iet uz savu pašvaldību, bet arī tur viņu neviens tā īsti negaida. „Ieslodzītais nekad nav bijis un arī nebūs pirmajā vietā. Ir bezdarbnieki, daudzbērnu ģimenes, vientuļie vecāki un tikai tad cietumnieki,” saka VPD vadītāja vietniece Irina Pūrīte.
"Ik dienu uz mana galda ir vēstuļu kaudzīte ar ieslodzīto jautājumiem: kur es dzīvošu, ko es darīšu."
Dienests vairs nepilda arī citas funkcijas. Līdz 2013. gadam tas nekontrolē to personu uzvedību, par kurām pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Dienests vairs neīsteno arī izlīgumus tiesas procesa stadijā, kā rezultātā prognozē tiesas sēžu skaita pieaugumu. 2009. gadā 39% gadījumu VPD organizēja izlīgumus lietās par smagiem noziegumiem, 33% - par vidēji smagiem noziegumiem, 20% - par kriminālpārkāpumiem un 8% par sevišķi smagiem noziegumiem. Kopumā 2009. gadā VPD organizēja 824 izlīgumus. Dienests rēķina: viens izlīgums valstij izmaksā apmēram 20 latus, taču viens tiesas process - vismaz 200 latus.
Pieaug atkārtotā noziedzība
VPD vadītāja A.Dementjeva pagājušā gada sākumā izteiktās prognozes par atkārtotu noziegumu skaita pieaugumu diemžēl ir piepildījušās. Viņš lēsa, ka atkārtotus noziegumus izdarīs 7-8% dienesta klientu. Aprēķini rāda, ka 2009. gadā recidīva līmenis bija 8,5% - uz pusi augstāks nekā 2008. gadā, kad tas bija 4,12%. „Prognozēju, ka 2010. gadā atkārtotu noziegumu skaita līmenis pieaugs līdz 12%. Tas nozīmē, ka atkārtotu noziegumu izdarīs katrs desmitais mūsu dienesta redzeslokā esošais cilvēks,” saka A.Dementjevs.
"2010.gadā atkārtoto nozieguma skaita līmenis pieaugs par 12%."
Recidīvu procentuālajam pieaugumam ir vairāki iemesli, un to veicinājis arī dienesta apgrūtinātais darbs: samazinājies gan finansējums, gan darbinieku skaits, bet klientu skaits pieaug. Turklāt valstī joprojām ir augsts bezdarba līmenis, un cilvēki aiz bezdarbības sāk nodarboties ar pašdarbību un izdara noziegumus. Lai arī tās ir sīkas zādzības vai līdzīgi nodarījumi, tas tomēr uzskatāms par recidīvu, pēc kura cilvēka ceļš ved uz cietumu. Dienesta budžets 2009. gadā bija par 33% mazāks nekā pirms gada, lai gan probācijas klientu kopskaits turpināja palielināties no 26 372 līdz 27 296. Pērn dienests bija spiests samazināt savas funkcijas, pāriet uz 32 stundu darba nedēļu, kā arī no darba atbrīvot 141 darbinieku, tā samazinot personālu par 32%. Arī zemā atalgojuma dēļ 2009. gadā pēc pašu vēlēšanās no darba dienestā aizgāja 38 darbinieki. „Mani cilvēki pēc nodokļu nomaksas saņem no 225 līdz 252 latiem mēnesī – tik vien kā paēšanai,” saka A.Dementjevs.
"Viena cietumnieka uzturēšana valstij izmaksā apmēram 6000 latu gadā."
Dienests aprēķinājis, ka līdz ar katru recidīvu pieauguma procentu valsts zaudē aptuveni 1,6 miljonus latu gadā, turklāt šai summai vēl jāpieskaita nauda, kas papildus tiek tērēta par personu uzturēšanu ieslodzījuma vietās. Viena cietumnieka uzturēšana valstij izmaksā apmēram 6000 latu gadā vai 12-16 latus dienā, jo jāmaksā gan par telpām, gan uzturēšanos, gan ēdināšanu. Tikmēr 2008. gadā probācijas darbs ar katru klientu izmaksājis 60 santīmus dienā, bet 2007. un 2006. gadā - ap 74 santīmiem dienā. Savukārt 2009. gadā darbam ar vienu probācijas klientu dienests varēja atvēlēt tikai 39 santīmus dienā. Tas ir krietni par maz, un par sekām liecina arī recidīvu pieauguma procenti.
Dienests par saviem jaunākajiem aprēķiniem informēs budžeta izstrādātājus. „Diez vai šādā veidā valsts līdzekļus izdosies ieekonomēt,” spriež A.Dementjevs. Viņš uzskata, ka bija nepareizi vienādi samazināt finansējumu visam valsts sektoram. Bija un ir jāizvērtē, kam finansējums samazināms vairāk, kam mazāk, un probācijas dienesta apkopotie rezultāti tam ir tiešs pierādījums.
