Topošais nacionālais reģistrs ir daļa no starptautiskās UNESCO programmas „Pasaules atmiņa”, kuras starptautiskajā reģistrā ir iekļauti cilvēces pagātnē un kultūrā nozīmīgi dokumenti. Piemēram, no Latvijas tādi ir Dainu skapis un ar „Baltijas ceļu” saistītais mantojums –dokumentālās liecības.
Savukārt nacionālajā sarakstā atradīsies tieši Latvijai svarīgie materiāli. „Mēs meklējam tādas liecības, bez kurām izpratne par dzīvi Latvijā un dažādiem te notikušajiem vēsturiskajiem procesiem latviešiem būtu krietni citādāka gadījumā, ja šie dokumenti ietu bojā,” skaidro UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) projektu koordinatore Zane Paula–Pāvula.
Pieteikšanos reģistram UNESCO izsludināja jūnijā, un ir saņēmusi 12 iesniegumus no muzejiem, arhīviem, vēstures centriem, pētniecības institūtiem un bibliotēkām Rīgā, Kuldīgā, Tukumā, Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā. UNESCO pārstāve gan atzīst, ka pretendentu, iespējams, būtu vairāk, taču izsludināšana sakrita ar brīdi, kad institūcijas risināja ekonomiskās krīzes iespaidā radušos darbības pārstrukturēšanas jautājumus. „Es nedomāju, ka šobrīd ir iesniegtas visas vērtīgākās pagātnes liecības, jo aizņemtības dēļ nepiedalās, piemēram, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs, Arhīvu ģenerāldirekcija,” tā spriež projektu koordinatore, tūlīt arī piebilstot, ka šī nav vienīgā pieteikšanās reize. Tādas iecerētas ik pēc diviem gadiem. Kā stāsta UNESCO LNK Kultūras, komunikācijas un informācijas sektora vadītāja Anita Vaivade, sarakstam nav noteikts pieteikumu skaits, un UNESCO LNK iecere ir veidot to pakāpeniski, sākot ar dažiem dokumentiem un izvēršot plašumā.
Nepieciešams izvērtēt
„Mūs interesē nevis konkrēts skaits, bet kvalitatīvi, pārdomāti pieteikumi valstiski būtiskiem vēsturiskiem materiāliem,” uzsver projektu vadītāja Z. Paula-Pāvula. Programma veidota pēc starptautiskā parauga, tāpēc te darbojas līdzīgi atlases pamatprincipi. Dokumentam ir jābūt autentiskam, pārvietojamam, audio, video, manuskripta vai arī cita veida formātos. Svarīgākais kritērijs ir saturs: piemēram, vai dokuments ir ietekmējis konkrētā laikmeta cilvēku dzīvi; vai tas liecina par vēsturisku periodu; vai arī ir zinātniska atklājuma apraksts. Katru nomināciju izvērtēs trīs eksperti, tādējādi kopā ekspertu skaits ir vairāk nekā 30. Galīgo lēmumu pieņems UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas Nacionālā komiteja.
Pagaidām UNESCO LNK pārstāves neņemas spriest, vai kāds no iesniegumiem ir pietiekami spēcīgs pretendēt uz starptautisko programmu „Pasaules atmiņa” starptautisko reģistru, kam pieteikšanās sāksies nākamā gada pavasarī . Taču nenoliedz, ka iekļūšana nacionālajā reģistrā varētu kļūt par soli ceļā uz to. „Līdz šim ir izskanējušas vairākas versijas varbūtējām nominācijām, par to diskutēsim „Pasaules atmiņa” Latvijas Nacionālās komitejas tikšanās reizē novembra beigās,” stāsta A. Vaivade.
"Gadījumā, ja pieteikums starptautiskai programmai cieš neveiksmi, to izņem arī no nacionālā reģistra."
Z. Paula-Pāvula akcentē, ka nacionālā mēroga pieteikumu izvērtēšana ir nepieciešama pirmkārt, lai apzinātu nacionālās dokumentārās vērtības un lai izsvērtu iespējamās nominācijas „Pasaules atmiņas” starptautiskajam reģistram. Nacionālā atlase atvieglo darbu starptautiskajiem ekspertiem. Piemēram, Ķīnas pārstāvim, saņemot piecus dažādus iesniegumus no Latvijas vienlaikus, varētu būt grūti izšķirties, kurš no tiem ir vērtīgākais. Gadījumā, ja pieteikums starptautiskai programmai cieš neveiksmi, to izņem arī no nacionālā reģistra. Šis ir bijis iemesls, kāpēc programmas „Pasaules mantojums” nacionālajā reģistrā ir palikušas divas nominācijas – Kuldīgas vēsturiskais centrs un Daugavpils cietoksnis.
Iespēja sadarboties
Nacionālā reģistra izveide nenozīmē to, ka UNESCO LNK darbinieki uzraudzīs vērtīgos materiālus, lūkojot, lai tikai tie neaizietu postā, uzsver projektu koordinatore Z. Paula-Pāvula. Turklāt šobrīd ir apsekots vairākums nominēto dokumentu, no kuriem neviens nav steidzami restaurējams, arī glabāti tiek atbilstošos apstākļos. Mērķis ir veicināt vēstures liecību atpazīstamību gan Latvijas, gan arī starptautiskajā sabiedrībā: „Nacionālā reģistra izveidošana ir viens no ceļiem, kā cilvēkiem stāstīt par to, kādas vērtības glabājas mūsu atmiņu institūcijās (muzeji, bibliotēkas, arhīvi uc.).”
Tiesa, par nominētā materiāla popularizēšanas pasākumiem institūcijām lielā mērā būs jārūpējas pašām. Tāpēc arī pieteikumā UNESCO LNK lūdza iesniedzējiem izklāstīt rīcības plānu – kā konkrēto dokumentu iestāde turpmāk izmantos savā darbībā. Finansiālu atbalstu ieceru īstenošanai reģistrs tiešā veidā neparedz. Taču UNESCO LNK apņemas reģistrā iekļautos nominācijai apstiprinātos dokumentus digitalizēt un izvietot ne tikai savā mājaslapā (www.unesco.lv), bet arī Pasaules digitālajā bibliotēkā (World Digital Library – www.wdl.org), kā arī rīkot reģistram kopumā veltītus dokumentārā mantojuma atpazīstamības veicināšanas pasākumus.
„Atmiņu institūciju darbinieki beidzot atrada laiku, lai kopīgi apsēstos un izlemtu, kas viņu kolekcijā ir pats vērtīgākais,” saka UNESCO LNK pārstāve. Viņa teic, ka pats iesnieguma gatavošanas process iestāžu darbiniekos modinājis vēlmi vērtības darīt sabiedrībā vairāk zināmas. Piemēram, Tukuma muzejs, kas sadarbībā ar sešiem muzejiem nominācijai iesniedza Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss, rīko šim vēsturiskajam mantojumam veltītu izstādi. „Sagatavošanas semināros institūciju pārstāvji izteica gandarījumu arī par to, ka programma aptver gan muzejus, gan bibliotēkas un arhīvus, kā arī privātos kolekcionārus. Ikdienā iestādes strādā atsevišķās sistēmās, nu ir iespēja vairāk sadarboties,” klāsta A. Vaivade.
"Nacionālā reģistra izveide nenozīmē to, ka UNESCO darbinieki uzraudzīs vērtīgos materiālus, lūkojot, lai tikai tie neaizietu postā."
Sešus no 12 pieteikumiem UNESCO programmā „Pasaules atmiņa” iesnieguši muzeji. Sabiedrībā var rasties neliela neizpratne, kāpēc tik daudz pieteikumu programmai, kuras mērķis ir veicināt dokumentārā mantojuma saglabāšanu, iesnieguši muzeji, jo esam pieraduši, ka muzeji lielākoties glabā tā sauktos trīsdimensionālos priekšmetus. Kā LV.LV paskaidroja Muzeju valsts pārvaldē, muzejiem ir noteiktas priekšrocības salīdzinājumā ar citām atmiņas institūcijām, jo „Pasaules atmiņas” Latvijas nacionālā reģistra mērķis ir ne tikai veicināt Latvijas nozīmīgākā dokumentārā mantojuma saglabāšanu, bet arī pieejamību.
Katra atsevišķa dokumentārā mantojuma iekļaušana Latvijas nacionālajā reģistrā ir solis tuvāk dziļākai un pamatīgākai vēstures dokumentāro liecību izpētei, vienlaikus padarot tās par atpazīstamu vērtību gan Latvijā, gan, iespējams, pasaulē.
Uzziņai
Programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajam reģistram iesniegtās nominācijas un iesniedzēji:
- Kuldīgas novada muzejs reģistram iesniedzis nomināciju "Kuldīgas vecpilsētas namu detaļas vēsturnieka Valfrīda Fromholda-Treija zīmējumos";
- Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs - spēlfilmu "Lāčplēsis";
- AS "Latvenergo" Enerģētikas muzejs - Eduarda Krauca fotonegatīvu kolekciju uz stikla pamatnes "Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita (1936-1940);
- Latvijas Nacionālais vēstures muzejs - pieminekļu valdes arheoloģisko pieminekļu apzināšanas un izpētes dokumentāciju, etnogrāfisko ekspedīciju dokumentāciju un fotonegatīvu kolekciju;
- VA "Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve" un Raiņa un Aspazijas muzejs (VA "Memoriālo muzeju apvienība") - Raiņa un Aspazijas savstarpējo saraksti (1894-1929);
- Grāmatu klēts vadītāja Dace Jansone - "Trimdas literatūras Grāmatu klēts";
- Tukuma muzejs sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeju, Daugavas muzeju, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju - Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss;
- Latvijas Kara muzejs - "Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts";
- Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centrs - Austrumlatvijas skolotāju dzīvesstāstu kolekciju (20. gs. otrā puse);
- Daugavpils Universitātes Latgales pētniecības institūts - albumu "Terra Mariana" (1888. g.);
- Liepājas pilsētas Centrālā zinātniskā bibliotēka - Liepājas bibliotēkas darbības plānu (1777. g.);
- Gaitis Grūtups sadarbībā ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju - Maigas Tabakas dienasgrāmatu.
