Vispirms ierosina atjaunot citu
Ideja pilsētā uzstādīt Lāčplēša pieminekli pieder fondam “Lāčplēsis”, kas to vēlējās realizēt jau šogad – Brīvības cīņu 90. gadadienā. Lāčplēsis, kas ir A. Pumpura eposa galvenais tēls, simbolizē varoni, brīvības cīnītāju.
Kad ideja tika apspriesta Daugavpils domes Pilsētas plānošanas un būvniecības departamentā, tā vadītāja Inguna Kokina fonda vīrus pārliecināja, ka tik īsā laikā pieminekli uzstādīt nebūs iespējams.
Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Latgales reģionālās nodaļas vadītājas Ināras Juškānes teiktā, jauna pieminekļa uzstādīšana ir katras pašvaldības kompetencē, tomēr viņa atzīst, ka pirms tam būtu vēlams uzklausīt arī iedzīvotāju viedokli. Arī fonda “Lāčplēsis” pārstāvis L. Bojārs pieļauj, ka būs jāaptaujā vietējie iedzīvotāji un viņiem jāsniedz vēsturiskos faktos balstīts skaidrojums, kālab Lāčplēša piemineklim jābūt tieši Daugavpilī.
Patlaban panākta vienošanās, ka fonds „Lāčplēsis” vispirms atbalstīs unikāla vēsturiska pieminekļa atjaunošanu Daugavpils cietoksnī. Proti, 1924. gadā tika atklāts piemineklis Zemgales divīzijas 10. Aizputes kājnieku pulka kritušajiem karavīriem. Pieminekli uzstādīja karavīri un virsnieki par savu saziedoto naudu. To rotāja šī pulka devīze „Tava tauta nezudīs, kad tu iesi mirt par tautu”. Šobrīd cietoksnī redzami tikai pieminekļa pamati, uz kuriem pēc kara bija uzlikts J. Staļina krūšutēls.
"Jauna pieminekļa uzstādīšana ir katras pašvaldības kompetencē."
„Fotogrāfijas un saglabājušies pieminekļa pamati atgādina, ka to nepieciešams atjaunot,” uzskata Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Valentīna Slavkovska. Ar nodaļas gādību šā pieminekļa liktenis ir aktualizēts jaunā ceļojošā izstādē „Par Latviju”, kas veltīta Latvijas armijas 90. gadskārtai.
Nākamgad Daugavpils dome konkursā apzinās, cik izmaksātu Zemgales divīzijas 10. Aizputes kājnieku pulka kritušajiem karavīriem veltītā pieminekļa atjaunošana. Latvijas valsts aizsardzības fonds „Lāčplēsis” sola iesniegt vēstuli Ministru kabinetam ar lūgumu piešķirt valsts finansējumu.
Taču fonda sākotnējā ideja par jaunu Lāčplēša pieminekli pagaidām nav atmesta.
Daugavpilī jau ir Lāčplēsis un Lāčplēša piemineklis
Fonds uzskata, ka Lāčplēša piemineklis tuvākā nākotnē būtu jāuzstāda tieši Daugavpilī. Fonda „Lāčplēsis” pārstāvji ar Daugavpils pilsētas un novada pašvaldību darbiniekiem ir pārrunājuši iespējamo pieminekļa atrašanās vietu. Tika noraidīta ideja to uzlikt skvērā pie Daugavpils novada domes. Patlaban rasts kopsaucējs, ka piemineklis iederētos ielā, kurai arī dots Lāčplēša vārds.
Kad Daugavpilī izplatījās informācija par ideju uzstādīt Lāčplēša pieminekli, daži iedzīvotāji atzina, ka pilsētai jau ir savs Lāčplēsis – Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsētas pirmā persona gan uzsver, ka piemineklim ar viņa uzvārdu gan nav nekāda sakara. „Bet mums pilsētā jau ir viens Lāčplēša piemineklis. Tas atrodas skvērā pie Vienības pamatskolas. Šobrīd jauns piemineklis pilsētai nav aktuāls, jo jārisina ir saimnieciskie jautājumi,” uzskata Daugavpils vadītājs. Viņš atbalsta daugavpiliešu ierosinājumu atjaunot kādu no vēsturiskajiem pieminekļiem, kuri patiešām simbolizētu Daugavpils vēsturi.
"Piemineklim nav nekāda sakara ar Daugavpils domes priekšsēdētāja uzvārdu."
Jāpiebilst, ka Daugavpilī padomju laikā izveidots eposa „Lāčplēsis” autora Andreja Pumpura skvērs, ko rotā dzejnieka krūšutēls. Tas savulaik uzstādīts tāpēc, ka A. Pumpuru ar Daugavpili saista viņa dienesta gaitas Krievijas armijā. 1895. gadā dzejnieks strādāja toreizējā Dvinskas (Daugavpils) intendantūrā, pavadīja armijas mantu sūtīšanu pa Krieviju un Āziju, tostarp pabija arī Ķīnā. Savukārt minētais Lāčplēša piemineklis tapa par godu A. Pumpura eposa varonim un iepriekš atradās uz privātas zemes. Kad tika rekonstruēta Vienības pamatskola, Lāčplēša pieminekli novietoja pie tās. Katru gadu 11. novembrī skolēni un skolotāji pie Lāčplēša rīko svētku pasākumus.
Patlaban vēl nav skaidras vīzijas, vai un kad Daugavpilī būs otrs Lāčplēša piemineklis, taču diskusijas vietējā sabiedrībā ir izraisītas. Daugavpils nav izņēmums starp Latvijas pilsētām – arī citās pilsētās ir uzstādīti Lāčplēša pieminekļi, tiesa – viens, nevis divi. Piemēram, Jelgavā 1992. gada 18. novembrī atklāja tēlnieka Andreja Jansona veidoto Lāčplēša pieminekli.
Uzziņai
Zemgales divīzija formēta 1919. gada novembrī un piedalījās Atbrīvošanas cīņās Kurzemē.
1920. gada februārī Zemgales divīzija paplašinājās līdz Daugavpilij un cietoksnis kļuva par tās dislokācijas vietu.
Zemgales divīzijā ietilpa 10. Aizputes kājnieku pulks, kas cīņās pret Bermontu pie Liepājas zaudēja 35 kareivjus un 3 virsniekus.
1923. gadā virsnieku kopsapulcē tika nolemts, ka kritušo piemiņai cels pieminekli un tas atradīsies nevis Aizputē, bet gan Daugavpilī.
1924. gada 29. oktobrī Zemgales divīzijas komandieris pulkvedis O.J. Dankers ielika pieminekļa pamatakmeni un kapsulu ar pulka vēstures aprakstu, kritušo karavīru vārdiem.
1924. gada 14. novembrī piemineklis tika svinīgi atklāts ar artilērijas salūtu un svētku parādi.
