Pavisam nesen vietējā presē aprakstīts Ludzā piedzīvots gadījums. Uz ielas guļ cilvēks. Garāmgājēja zvana 112 un stāsta, kas noticis. Glābēju dispečers jautā: ar ko jūs savienot – policiju vai neatliekamo palīdzību? Zvanītāja nezina. Savieno ar policiju. Sieviete sāk visu no gala: skaidro situāciju, atbild uz jautājumiem. Policija prasa, kur tas cilvēks guļ. Ludzā? Ak, Ludzā! Un savieno ar Ludzas iecirkni. Zvanītāja stāsta vēlreiz visu no Poncija līdz Pilātam. Galu galā policists ierodas, bet zvanītāja, nogurusi no vairākkārtējas situācijas skaidrošanas, ir gaužām nelaimīga... Šoreiz izrādījies, ka cilvēks ir piedzēries. Bet ja tā būtu bijusi sirdslēkme?
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) saka: šis ir klasisks gadījums. Līdzīga situācija reizēm izveidojas, glābšanas dienestam 112 zvanot arī par veselības traucējumiem. „Ja laiku sāktu skaitīt no brīža, kad cilvēks ir sācis zvanīt, līdz brīdim, kad ziņa nonāk līdz ātrajai palīdzībai, izrādītos, ka ne vienmēr tas nenotiek tik ātri, kā vajadzētu,” atzīst NMPD Stratēģiskās attīstības daļas vadītāja Maija Bušmane. Laiks ietaupītos, ja ātro palīdzību varētu sazvanīt arī no mobilajiem tālruņiem.
Numurs ir, sazvanīt nevar
Gadu desmitiem cilvēkiem bija zināms, ka ātrā palīdzība izsaucama pa tālruni 03. Šis tālruņa numurs darbojas joprojām, bet to var sazvanīt tikai no fiksētajiem tālruņiem, jo mobilie telefoni divciparu numuru neatpazīst un mēmi klusē. Tehnoloģijas tiešo ātrās palīdzības tālruņa numuru 03 ir pāraugušas. Abām pusēm vajadzētu samēroties: vai nu jārod iespēja cilvēkiem no mobilajiem tālruņiem pa tiešo trīsciparu numuru sazvanīt ātro palīdzību, vai arī tālruņiem jākļūst tik gudriem, ka no tiem var sazvanīt divciparu numurus. „Diemžēl tā ir - iedzīvotāji, kas lieto mūsdienīgas tehnoloģijas, bez starpnieka piezvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai nevar,” teic M. Bušmane.
„Savs tiešā iezvana numurs ātrajai palīdzībai vajadzīgs tādēļ, lai veselības problēmu gadījumos cilvēks zvanītu nevis 112 dispečeriem, bet tieši medicīniskās palīdzības sniedzējiem. Jūs iedomāties nevarat, cik apjukuši bieži vien ir cilvēki, kas veselības problēmu dēļ zvana mediķiem,” saka Vija Grigale, NMPD Operatīvā darba vadītāja. Kā notiek tagad, ja gadījusies kāda nopietna veselības problēma un pie rokas ir tikai mobilais tālrunis? Cilvēks zvana glābšanas dienesta 112 dispečeriem, kuri atkarībā no atpazītās problēmas zvanus nodod tālāk atbilstošajiem dienestiem (policijai, ugunsdzēsējiem, gāzes dienestam vai ātrajai palīdzībai). Tikko 112 dispečers paceļ klausuli, cilvēks sāk stāstīt, kas noticis, tad izrādās, ka notikums jāstāsta vēlreiz, jo zvans tiek nodots tālāk. Jo īpaši sarežģītas ir situācijas, ja slimnieks atrodas, piemēram, Liepājā, bet izsaukumu piesaka uz Latgali aizbraukušais dēls. Zvanītāju savieno ar attiecīgo reģionālo dispečerdienestu, bet tad izrādās, ka slimnieks taču ir pavisam citur. Un sākas viss no gala.
"Tehnoloģijas tiešo ātrās palīdzības tālruņa numuru 03 ir pāraugušas."
Līdz ar mobilo telefonu skaita pieaugumu būtiski palielinās arī līnijas 112 noslogojums. Tā kā ierastos dienestus 01,02 un 03 no mobilajiem tālruņiem sazvanīt nevar, sabiedrība tiek mērķtiecīgi mudināta visos nelaimes gadījumos zvanīt uz 112. „Manuprāt, 112 izmantošana tika nepareizi orientēta. Tas ir ārkārtas situāciju telefona numurs. Tam vajadzēja būt tālrunim, uz kuru zvana, kad ir avārijas, kāda lielāka nelaime, kad pirmām kārtām vajadzīgi glābēji. Taču ja bērnam ir augsta temperatūra vai ja pēkšņi cilvēku piemeklē sirdslēkme, jābūt iespējai piezvanīt tieši mediķiem. 112 ir ļoti nepieciešams tālruņa numurs, ko zina jebkurš, arī valstī iebraucis ārzemnieks, bet tā noslogojumu varētu krietni atvieglot,” uzskata V. Grigale.
Cilvēki diemžēl ir raduši uz numuru 112 zvanīt gan tad, kad dzīvoklī plīsusi ūdens caurule, gan tad, kad sākušās dzemdības. „Rīgā ātrajai palīdzībai diennaktī pienāk vairāk nekā 600 zvanu, no tiem brigādes izsaukumos dodas ap 500 reižu un tikai daži no tiem ir kopā ar glābējiem. Ja ātro palīdzību varētu sazvanīt arī no mobilā tālruņa, kopējais zvanu skaits jau nemainītos, tikai tie nonāktu vajadzīgajā vietā ātrāk,” skaidro M. Bušmane.
Savu numuru nesola
Par to, ka ātrajai palīdzībai vajadzīgs savs tiešā iezvana numurs, mediķi runā jau gadiem. Turklāt viņi jau neprasa neko papildus, bet tikai iespēju iedzīvotājiem arī no mobilā telefona tieši sazvanīt ātro palīdzību. Iepriekš šo problēmu Veselības ministrija mēģināja risināt ar Satiksmes ministriju, nu šis jautājums nonācis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) gādībā. „Reizēm aiz bezspēcības asaras līst, cik ļoti mediķu argumentos neieklausās,” teic M. Bušmane. Mediķi esot pat dzirdējuši pavisam dīvainas atrunas. Redz, vecie ļaudis nevarētu iegaumēt vēl vienu tālruņa numuru. V. Grigale ir pārsteigta: „Nevarēs iegaumēt trīs ciparus!? Ja mums piešķirtu, piemēram, numuru 113 vai 153, vai tad to nevarētu iegaumēt!” Cik vienkārši trīsciparu numurus piešķir dažādiem biznesa projektiem, bet tiešai ātrās palīdzības izsaukšanai nekādi.
"Cilvēki diemžēl ir raduši uz numuru 112 zvanīt gan tad, kad dzīvoklī plīsusi ūdens caurule, gan tad, kad sākušās dzemdības."
Izrādās – ja numurs jāpiešķir maksas zvaniem, situācija ir daudz vienkāršāka. Nodrošināt jaunu bezmaksas numuru nevar tikai ar valdības lēmumu vai izmaiņām kādā likumā. RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītājas vietniece Ilze Dišlere skaidro: Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, pārņemot funkciju no satiksmes ministrijas, pie šī jautājuma aktīvi strādā, taču drīzu risinājumu apsolīt nevar. Jauna bezmaksas trīsciparu numura ieviešana ir ilgstošs un sarežģīts process. Numuru 112, pat neatbloķējot taustiņus, var sazvanīt no mobilā tālruņa arī tad, kad tam nav SIM kartes vai beidzies kredītlimits. Būtu sarežģīti līdz ar valdības lēmumu nodrošināt, lai NMPD tieši tādā pašā veidā varētu sazvanīt pa kādu jaunizveidotu numuru. Nevar taču visiem mobilajiem telefoniem pavēlēt: tā, tagad jums jāatpazīst arī, piemēram, numurs 113! Tomēr NMPD tiešā iezvana tālrunis ministrijas darba kārtībā joprojām paliek.
Sola pilnveidošanu
Vairāk pašlaik tiek domāts par 112 pakalpojuma attīstību un pilnveidošanu. Valsts sekretāru sanāksmē 1. oktobrī izsludināts projekts Satiksmes ministrijas izstrādātai koncepcijai „Vienotas tehnoloģiskās platformas izveide 112 un pārējiem īso kodu lietotājiem, kas sniedz ārkārtas un neatliekamo palīdzību”. Tajā atzīts, ka esošais 112 pakalpojums nenodrošina pilnīgu ES prasību izpildi un tam piemīt vairāki gan tehnoloģiska, gan organizatoriska rakstura trūkumi.
Koncepcijā atzīts, ka zvanītājiem netiek nodrošināts savlaicīguma princips gadījumos, kad ir nepieciešami VUGD pakalpojumi ugunsgrēka dzēšanai, bet 112 dispečers kādā no reģioniem ir aizņemts ar kāda jau esoša ugunsgrēka koordinēšanu vai cita zvanītāja izsaukuma apstrādi. Atrasti trūkumi arī 112 kvalitātē. Piemēram, izsaukums netiek nodots tām kompetento dienestu struktūrvienībām, kas atrodas vistuvāk notikuma vietai un nodrošina palīdzības sniegšanas procesa izpildi; 112 apkalpojošā dienesta operatoram nav tehniskas iespējas un pienākuma kontrolēt izpildei nodoto izsaukumu izpildes statusu; zvanītājs, veicot izsaukumu uz 112 numuru, ne vienmēr sazvana to 112 struktūrvienību vai dispečeru, kas spēs viskvalitatīvāk apkalpot konkrēto izsaukumu, jo reģiona 112 dispečera aizņemtības gadījumā zvanu pāradresē.
"Nodrošināt jaunu bezmaksas numuru nevar tikai ar valdības lēmumu vai izmaiņām kādā likumā."
Neatliekamās palīdzības sniegšanas kvalitāti būtiski ierobežo arī tehnoloģiskie risinājumi. Piemēram, nav iespējas efektīvi nodot citiem dienestiem sākotnējo informāciju par izsaukumu (par notikuma apstākļiem, ģeogrāfisko atrašanās vietu u.tml. vai pat zvanītāja telefona numuru); neatliekamās palīdzības sniegšanas kvalitāti būtiski ierobežo organizatoriskie aspekti starpdienestu sadarbībā, jo nav atrunātas kārtības par to, kādi gadījumi uz kurām dienestu struktūrvienībām tiek novirzīti. Tā teikts koncepcijas projektā, kur piedāvāti arī vairāki risinājumi, bet nav ne vārda par atsevišķu tiešā iezvana numuru neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.
Trešais akmens aiz piektā ozola
Ātrās palīdzības darbā lieti noderētu arī citi uzlabojumi. V. Grigale kā sapni atceras pieredzes apmaiņas braucienu uz Angliju 2000. gadā. Kad dispečeri saņēma izsaukumu, lielā kartē ar mirgojošu punktu parādījās vieta, no kurienes pienācis zvans. Dispečers adreses precizēšanai karti varēja gan palielināt, gan samazināt, elektroniski apstājoties vai pie mājas sliekšņa. Latvijā pagaidām šādu iespēju nav. Izsaukumu precīza pieņemšana bieži vien atkarīga no dispečeru pieredzes. Pilsētās, kur vārds dots katrai ielai un sanumurēta ik māja, problēmu ir mazāk. Grūtāk ir ar lauku teritorijām. Ja, piemēram, jābrauc uz Baložiem, tad mediķiem jānoskaidro, kura no vairākām apdzīvotām vietām tā ir. Savukārt jaunajos ciematos mājām nav numuru un ielām nav nosaukuma: meklē nu! Lauku mediķi ceļus zina no galvas un prot atrast arī māju, kas atrodas celiņā ar trešo akmeni pēc piektā ozola.
Latvijā nav iespējas noteikt, kur zvanītājs atrodas. Ja izsaukums pieteikts no stacionārā tālruņa, adresi var atrast. Ja zvana no mobilā, tad nekā. Tieši tādēļ saruna ir svarīga jau no pirmā mirkļa. Mediķiem, kas pieņem izsaukumus, ir stingri izstrādāts algoritms, kā jārunā un kas jājautā. Tā, piemēram, mediķis pirmo parasti pajautā adresi: kur atrodas slimnieks. Ja gadījumā sakari pārtrūkst, mediķi zinās, uz kurieni braukt. „Ir adrese - ir virzība,” saka V. Grigale.
