Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2011.gadā sekundārie NMP izsaukumi veidoja 27,7% no kopējā izsaukumu skaita. Veselības ministrija izvirzījusi mērķi 2012.gadam – samazināt sekundāro izsaukumu skaitu vismaz par 2544 gadījumiem, jo reizēm veselības pasliktināšanās gadījumā palīdzību var sniegt ģimenes ārsts.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ne vienmēr, kad cilvēkam pasliktinās veselības stāvoklis un viņš jūtas slikti, ir nepieciešams saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību (NMP). Ļoti bieži konsultāciju var sniegt tieši ģimenes ārsts, dežūrārsts vai mediķis slimnīcas uzņemšanas nodaļā vai traumpunktā, atgādina NMP dienesta galvenā komunikācijas speciāliste Laura Ševčenko.
Lai NMP dienesta resursus izmantotu efektīvi un mediķi dzīvībai bīstamos gadījumos reaģētu iespējami operatīvāk, Veselības ministrija (VM) šogad par mērķi ir izvirzījusi samazināt tā saukto sekundāro izsaukumu skaitu. Par sekundāriem uzskatāmi izsaukumi, kad pacients palīdzību var saņemt citā ārstniecības iestādē un ātrās palīdzības izsaukšana nav nepieciešama.
Tas tiek darīts, informējot iedzīvotājus par daudzveidīgām medicīnas palīdzības saņemšanas iespējām ar sociālās kampaņas "Jūties švaki? – Ne vienmēr ir tik traki!" palīdzību. Kampaņas laikā iedzīvotājiem ir iespēja uzzināt, kādos gadījumos nepieciešams saukt neatliekamo palīdzību, bet kādos gadījumos pēc konsultācijas vērsties pie ģimenes ārsta vai citā medicīnas iestādē.
NMP – akūtos un neatliekamos gadījumos, kad pastāv draudi dzīvībai
Situācijā, kad ir notikusi nelaime, trauma vai strauji pasliktinājies veselības stāvoklis, kas apdraud cilvēka veselību un dzīvību, palīdzība ir jāsniedz nekavējoties. L.Ševčenko norāda, ka par pēkšņu saslimšanu vai veselības stāvokļa pasliktināšanos, var liecināt šādas pazīmes:
Ja tiek novērota kāda no šīm pazīmēm, ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot pa tālruni 113.
"Savukārt, ja veselības stāvokļa pasliktināšanās nav bijuši pēkšņa un trauma nav smaga, tad var zvanīt ģimenes ārstam un konsultēties par turpmāko rīcību vai vērsties tuvākajā ārstniecības iestādē - traumpunktā, slimnīcas uzņemšanas nodaļā," norāda L.Ševčenko.
|
Gadījumi, kad nepieciešams saukt NMP |
Gadījumi, kad nav nepieciešams saukt NMP |
|
|
Avots: NMP dati
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 44.punktu, ģimenes ārstam kopīgi ar māsu vai ārsta palīgu (feldšeri) jānodrošina noteikts pieņemšanas laiks pacientiem bez iepriekšēja pieraksta (akūtiem pacientiem) katru dienu - ne mazāk par vienu stundu. Tas nozīmē, ka akūtajā stundā pacients var vērsties pie sava ģimenes ārsta gadījumā, ja ir notikusi pēkšņa, neparedzēta saslimšana, slimības paasinājums vai gūta trauma, kas nav tik nopietna, lai sauktu NMP.
Kur meklēt palīdzību
"Jebkurā gadījumā, kad cilvēkam ir pasliktinājies veselības stāvoklis vai notikusi trauma, mediķa padoms un palīdzība ir jāmeklē un jāsaņem, tikai dažādi ir veidi un vietas, kur nepieciešamo palīdzību saņemt," norāda NMP dienesta pārstāve L.Ševčenko.
Ne vienmēr cietušais vai palīdzības izsaucējs var apzināties un pats izvērtēt situācijas nopietnību un to, cik smags ir veselības stāvoklis, tāpēc NMP dienesta mediķi, saņemot zvanu un uzdodot jautājumus zvanītājam, noskaidros, cik neatliekams ir konkrētais gadījums un vai problēma ir akūta. Ja izsaukuma iemesls nebūs steidzams, NMP dienesta mediķi informēs zvanītāju par iespēju saņemt palīdzību citā ārstniecības iestādē vai ieteiks zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni, kur zvanītājs saņems medicīniskus padomus ārpus ģimenes ārsta darba laika.
"Ja tiek apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, ir jāvēršas pie NMP dienesta, zvanot pa tālruni 113."
Nepieciešamības gadījumā NMP dispečers pāradresēs zvanus ātrās palīdzības mediķim, kas pacientam sniegs padomu. Ja cilvēks, kurš sūdzas par veselības problēmām, ir sazvanījis Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni un mediķim, kurš atbild uz zvanu, sarunas laikā rodas pārliecība, ka situācija, ko apraksta zvanītājs, ir daudz nopietnāka, lai iztiktu ar konsultatīvo tālruni, pacients nekavējoties tiks savienots ar 113 dispečeru.
Ja pēc zvanītāja teiktā mediķiem nav iespēja noskaidrot cietušā/pacienta veselības stāvokļa nopietnību, brigāde dosies uz izsaukuma vietu, lai pārliecinātos par konkrēto situāciju.
Informācija, kas jāsniedz dispečeram
Sazvanot ātro palīdzību, dispečers zvanītājam uzdos konkrētus jautājumus, uz kuriem ir jāsniedz skaidras, precīzas atbildes, lai atvieglotu mediķu darbu. Lai varētu doties pie pacienta, mediķu brigādei svarīgākais ir zināt, kur noticis negadījums (pilna adrese) un kas ir noticis. Dispečers palīdzības izsaucējam noteikti jautās, kāds ir cietušā aptuvenais vecums, vai viņš ir pie samaņas un vai elpo. Tāpat svarīgi ir zināt, kas ir palīdzības izsaucējs un kāds ir viņa telefona numurs, lai nepieciešamības gadījumā, dodoties uz izsaukuma vietu, mediķi varētu sniegt padomus pa telefonu vai precizēt izsaukuma vietu. Svarīgi ir atcerēties, ka zvanītājs nedrīkst sarunu pārtraukt pirmais.
Norādot adresi, uz kuru mediķiem ir jādodas, zvanītājam ļoti precīzi ir jānorāda pacienta/cietušā atrašanās vieta, nosaucot pilsētu, novadu, pagastu, ielu, mājas un dzīvokļa numuru. Ja izsaukums ir uz lauku mājām – mājas nosaukumu. Nevajadzētu piemirst nosaukt durvju kodu, ja tāds ir, daudzstāvu mājām jāmin stāvs, uz kuru doties.
"Nelielu traumu vai vieglas saslimšanas gadījumā nav jāsauc NMP dienesta mediķu brigāde, bet palīdzība jāmeklē pie ģimenes ārsta."
Lai mediķu brigādes ierašanās būtu operatīva, ieteicams izstāstīt labāko piebraukšanas ceļu, par orientieriem izmantojot tuvumā esošo veikalu, degvielas uzpildes staciju, transportu pieturas nosaukumu u.c.
Ja nelaime notikusi ar svešinieku vai sabiedriskā vietā, zvanītājam nevajadzētu atstāt cietušo vai pacientu vienu pašu, bet palikt ar viņu un sagaidīt mediķu ierašanos.
Maksa par mediķu izsaukšanu
NMP dienesta mājaslapā ir norādīts, ka gadījumā, ja cilvēka dzīvība ir briesmās, par izsaukumu nav jāmaksā. To, cik nopietns ir veselības stāvoklis un vai tas apdraud dzīvību, dispečers noskaidro telefonsarunas laikā, no zvanītāja iegūstot visu nepieciešamo informāciju.
Ja dispečers telefonsarunas laikā saprot, ka pacientam nav nepieciešama neatliekamā palīdzība, bet veselības problēmas tomēr ir, zvanītājam tiek ieteikts sazināties ar savu ģimenes ārstu vai vērsties traumpunktā vai slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Taču, ja zvanītājs pieprasa NMP dienesta brigādes ierašanos, dispečers brīdina, ka par izsaukumu būs jāmaksā 28 lati un 21 santīms. "Tad pacientam jāizvērtē, kas ir izdevīgāk - maksāt par ātrās palīdzības brigādes izsaukumu jeb doties uz tuvāko ārstniecības iestādi pašam," norāda L.Ševčenko.
Ja telefonsarunas laikā dispečeram neizdodas novērtēt, cik smags ir pacienta veselības stāvoklis, NMP dienesta mediķi dodas uz izsaukuma vietu un tādā gadījumā pakalpojums ir bez maksas.
Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis
Ārpus ģimenes ārstu darba laika nepieciešamības gadījumā ir iespēja saņemt telefonisku padomu/konsultāciju, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darbdienās no plkst. 17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti).
"Ja cilvēka dzīvība ir briesmās, par NMP izsaukumu nav jāmaksā."
Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa speciālists padomu sniegs gadījumā, ja ir:
Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni organizē un uzrauga VM Nacionālais veselības dienests, kas savu darbību uzsāka 2011.gada 1.maijā.
Uzziņai
Pa tālruni 113 jāzvana tikai tajos gadījumos, kad izsaucējam ir skaidri zināms, ka ir nepieciešama tieši neatliekamā medicīniskā palīdzība. Citos nelaimes gadījumos ir jāzvana uz šādiem telefona numuriem:
