2003. gadā Latvijā bija 131 slimnīca, 2008. gadā – 78 slimnīcas, bet 2009. gada 1. oktobrī – 42 slimnīcas. 2009. gada sākumā slimnīcās bija 17 220 gultas. Kopš 1. septembra gultu skaits samazināts par 1320, bet 2010. gada 1. janvārī gultu skaits samazināsies vēl par 542, tādēļ no nākamā gada Latvijas slimnīcās būs 15 358 gultasvietas.
Protams, rodas jautājums – kas notiek ar pārējām slimnīcām? Vai tiešām aizslēdz un viss, palīdzības iespējas nekādas? Tā nav. Veselības ministrija neslēdz un arī nevar aizslēgt nevienu slimnīcu, jo praktiski visas slimnīcas pieder pašvaldībām. Slimnīcu skaita samazināšana nozīmē tikai to, ka valsts noteiktās slimnīcās vairs nefinansē diennakts ārstniecību jeb slimnīcas gultas. Bet paliek ārstniecības iestāde, kurā ir ambulatoro speciālistu konsultācijas, var strādāt ģimenes ārsti, dienas stacionārs ar nakts pacientu „viesnīcām”, atsevišķās šādās slimnīcās turpina strādāt diennakts traumpunkti, kur iedzīvotājiem sniedz ambulatoro palīdzību traumu un akūtu saslimšanu gadījumā.
Tātad ārstniecības iestāde paliek un strādā, tikai nedaudz citā statusā. Šādas slimnīcas turpina attīstīties, jo tieši pašu slimnīcu vadības ziņā ir plānot, kā attīstīt dažādus pakalpojumus, kā nodrošināt iedzīvotājiem medicīnisko palīdzību, skaidro Veselības ministrijā. Šobrīd ir finansējums gan ambulatorai aprūpei, gan mājas aprūpei un dienas stacionāriem. Mājas aprūpe lauku reģionos ir arī lieliska iespēja, kā nodrošināt mediķiem darba un samaksas iespējas. Iedzīvotājiem ir nepieciešama drošības sajūta, ka saslimšanas gadījumā palīdzība tiks sniegta un to jebkura no šīm iestādēm var nodrošināt - nav svarīgi, šī iestāde maina nosaukumu vai turpina saukties par slimnīcu, kā līdz šim.
"Veselības ministrija neslēdz un arī nevar aizslēgt nevienu slimnīcu, jo praktiski visas slimnīcas pieder pašvaldībām."
Runājot par slimnīcu pastāvēšanu un tā saucamo slēgšanu, liela loma ir iedzīvotāju tradīcijām un pieradumiem – slimnīca te bijusi ilgus gadus un cilvēki pat neaizdomājas, cik intensīva ārstēšana tur notiek. Slimnīca ir vajadzīga, un punkts! Ja ārstniecības iestādei dod citu nosaukumu un beidzot nosauc tās funkcijas, ko tā patiesībā var pildīt, sāk skanēt saukļi: jāmirst nost, slimnīcu slēdz! Tajā pašā laikā nopietnu un sarežģītu saslimšanu gadījumā tie paši pacienti bieži tomēr vēlas doties uz lielo slimnīcu. Tāpēc šajā skaudrajā laikā, sākot rēķināt, ko varam un ko nevaram atļauties, tuvāk iedzīvotājiem jāizvēlas lētākais – ambulatorā aprūpe un neatliekamās palīdzības brigāde. Savukārt slimnīcas lai paliek tur, kur var nodrošināt vairāk speciālistu, kā arī ātrāku un intensīvāku ārstēšanu, uzsver Veselības ministrija.
Universitātes slimnīca ir daudzprofilu slimnīca, kas nodrošina augstākās specializācijas un uz unikālām medicīniskām tehnoloģijām balstītu stacionāro palīdzību un kas vienlaikus nodrošina studējošo un ārstu izglītības procesu, kā arī piedalās zinātniski pētnieciskā darbā. Pacientu iemaksa par dienu tajā ir 12 lati. Slimnīca nodrošina neatliekamo palīdzību visu diennakti, tajā ir šādas nodaļas: ķirurģijas, dzemdību, ginekoloģijas, terapijas, pediatrijas.
Latvijā ir trīs šāda veida slimnīcas: Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (nesniedz vienīgi dzemdību palīdzību), kā arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Visas atrodas Rīgā.
Daudzprofilu slimnīca nodrošina neatliekamo stacionāro palīdzību 24 stundas diennaktī. Pacientu iemaksa par dienu ir 12 lati. Daudzprofilu slimnīcā ir šādas nodaļas: ķirurģijas, dzemdību, ginekoloģijas, terapijas, pediatrijas. Rīgas plānošanas reģionā daudzprofilu slimnīcas ir Jūrmalas slimnīca, Ogres rajona slimnīca, Rīgas 1. slimnīca (nesniedz dzemdību palīdzību) un Tukuma slimnīca. Kurzemes plānošanas reģionā - Kuldīgas slimnīca. Latgales plānošanas reģionā - Krāslavas slimnīca, kas iekļausies slimnīcu apvienībā ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, un Preiļu slimnīca. Vidzemes plānošanas reģionā - Cēsu rajona slimnīca, Gulbenes slimnīcas un Balvu slimnīcas apvienība, Madonas slimnīca un Alūksnes slimnīca, kas iekļausies slimnīcu apvienībā ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu. Zemgales plānošanas reģionā - Dobeles un apkārtnes slimnīca un Jelgavas pilsētas slimnīca.
Reģionālā slimnīca ir daudzprofilu slimnīca, kas nodrošina neatliekamo 24 stundu stacionāro palīdzību vismaz piecās ārsta specialitātēs. Pacientu iemaksa par dienu ir 12 lati. Reģionālās slimnīcas ir: Daugavpils reģionālā slimnīca, Jelgavas slimnīca, Jēkabpils centrālā rajona slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Ventspils slimnīca un Vidzemes slimnīca.
"Ja ārstniecības iestādei dod citu nosaukumu un beidzot nosauc tās funkcijas, ko tā var pildīt, sāk skanēt saukļi: jāmirst nost, slimnīcu slēdz!"
Specializētā slimnīca ir slimnīca, kas sniedz specializētu veselības aprūpi vienā vai vairākās ārsta specialitātēs un kas nodrošina visu diennakti vismaz viena ārsta dežūru. Pamatā tās ir psihoneiroloģiskās un narkoloģijas profila slimnīcas.
Latvijā no 1. septembra tās ir: Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca, Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca „Ainaži”, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, Daugavas slimnīca, Nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari”, Piejūras slimnīca, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs, Rīgas 2. slimnīca, slimnīca „Ģintermuiža”, Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, Straupes narkoloģiskā slimnīca, kā arī Rīgas Dzemdību nams un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca.
Tāpat Latvijā joprojām pastāv viena valsts aģentūra - slimnīca, kura turpina sniegt specializētos veselības aprūpes pakalpojumus, – valsts aģentūra “Latvijas infektoloģijas centrs”, kurai ar 1. oktobri tiek pievienota arī Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra.
Aprūpes slimnīca ir ārstniecības iestāde, kur pacientam pēc slimības paasinājuma novēršanas līdz noteiktas ārstniecības pakāpes sasniegšanai nodrošina stacionāro veselības aprūpi, ja viņam ir ilgstoša vai hroniska slimība. Pacienta iemaksa šajās slimnīcās ir pieci lati. Slimnīcā ir uzņemšanas un terapijas nodaļas, kā arī dienas stacionārs, kas nodrošina ķirurģiju, ortopēdiju, paliatīvo aprūpi vai psihiatriju.
Latvijā tādas ir: Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca, Līvānu slimnīca, Ludzas rajona slimnīca, Rīgas rajona slimnīca, Saldus medicīnas centrs un Talsu slimnīca.
Dienas stacionārs ir ārstniecības iestāde vai tās struktūrvienība, kur pacientam, kam nav nepieciešama ārstniecības personu aprūpe un uzraudzība ārpus iestādes darba laika, sniedz diagnostisko un ārstniecisko palīdzību un ir nodrošināta gultasvieta.
"Slimnīcas lai paliek tur, kur var nodrošināt vairāk speciālistu, kā arī ātrāku un intensīvāku ārstēšanu."
Ārstniecības iestādes, ar kurām no 2009. gada 1. septembra noslēgti līgumi tikai par ambulatorās aprūpes sniegšanu: Aknīstes veselības un sociālās aprūpes centrs, „Akrona 12”, Auces slimnīca, Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskais centrs, Ādažu privātslimnīca, Ādažu slimnīca, „Balt Aliance”, Dagdas slimnīca, „Ezra-SK Rīgas slimnīca „Bikur Holim””, Ērgļu slimnīca, Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca, Kārsavas slimnīca, Rehabilitācijas centrs „Krimulda”, Latgales novada rehabilitācijas centrs „Rāzna”, Latvijas Jūras medicīnas centrs, Limbažu slimnīca, Rehabilitācijas centrs „Līgatne”, Mazsalacas slimnīca, Olaines veselības centrs, Priekules slimnīca, Sanare-KRC „Jaunķemeri”, Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca, Saulkrastu slimnīca, Slokas slimnīca, Rehabilitācijas centrs „Tērvete”, Varakļānu veselības aprūpes centrs, Viesītes veselības un sociālās aprūpes centrs, Viļakas slimnīca, Viļānu slimnīca.
Diennakts traumpunkts ir ārstniecības iestādes struktūrvienība, kura ambulatori sniedz 24 stundu neatliekamo palīdzību pirmsslimnīcas etapā traumu un slimību paasinājumu gadījumos.
Latvijā pašlaik tādas ir: Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca, Limbažu slimnīca, Ludzas rajona slimnīca, Priekules slimnīca, Rīgas rajona slimnīca, Saldus medicīnas centrs, Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca un Talsu slimnīca.
Slimnīcas pacientu viesnīca - ar medicīnu saistīts ārstniecības iestādes pakalpojums, kas nodrošina pacientu izmitināšanu gadījumā, ja tiek sniegts pakalpojums dienas stacionārā un pacientam nav iespējas katru dienu mērot ceļu līdz savai dzīvesvietai.
