Striktas reformas, bet viss joprojām notiek
Pērnā gada 1. oktobrī darbu sāka veselības nozares jaunā samazinātā pārvalde - Veselības ministrija un trīs tiešās pakļautības iestādes: Veselības inspekcija, Veselības ekonomikas centrs un Veselības norēķinu centrs. Pēc pārmaiņām no 1319 veselības nozares pārvaldes institūcijās strādājošajiem palikuši 593 darbinieki, savukārt Veselības ministrijā darbinieku skaits samazināts par 43% - no 155 līdz 92.
Veselības nozares pārvaldes iestāžu reorganizācijas rezultātā tika likvidēta Sabiedrības veselības aģentūra, Medicīnas profesionālās izglītības centrs un Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra.
Ar uzraudzības un kontroles funkcijām pēc pārmaiņām tiek galā viena iestāde – Veselības inspekcija, kas uzrauga ārstniecības iestāžu atbilstību, uztur ārstniecības iestāžu un personu reģistru, kā arī kontrolē vides faktorus. Vēl Veselības inspekcija pārņēmusi reorganizētās Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras funkciju - valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzību ārstniecības iestādēs.
Zāļu cenu valsts aģentūras vietā izveidotais Veselības ekonomikas centrs ne tikai veido kompensējamo zāļu sarakstu un analizē zāļu cenas, bet no Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras pārņēmis visu veselības aprūpes pakalpojumu cenu (tarifu) aprēķinus. No Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras pārņemta Veselības aprūpes statistikas apkopošana, no Sabiedrības veselības aģentūras – rūpes par sabiedrības veselības monitoringu, klīnisko vadlīniju izstrādes metodisko vadību un sadarbību ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām.
"Ministrija ir gandarīta, ka panāktās reformas atzinīgi novērtējuši arī Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda eksperti."
Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras vietā izveidots Veselības norēķinu centrs, kura ziņā ir tikai līgumu slēgšana un norēķināšanās ar ārstniecības iestādēm un aptiekām par iedzīvotājiem sniegto veselības aprūpi un kompensējamām zālēm.
Veselības ministrija ir gandarīta, ka veiktās reformas atzinīgi novērtējuši arī Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda eksperti.
Mazākas algas un mazāk slimnīcu
Strukturālo reformu rezultātā 2009. gada maijā kapitālsabiedrību (slimnīcu) valdes locekļu skaits samazināts no pieciem līdz trim Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Augustā tika noteikts, ka Latgales novada rehabilitācijas centram "Rāzna", Bērnu psihoneiroloģiskajai slimnīcai „Ainaži” un Straupes narkoloģiskajai slimnīcai būs tikai viens valdes loceklis - valdes priekšsēdētājs. Decembrī no trim līdz diviem samazināts specializēto psihoneiroloģisko slimnīcu valdes locekļu skaits.
Salīdzinājumā ar 2008. gadu aptuveni uz pusi samazināts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojums.
Būtiski ir ierobežots slimnīcu (no 78 līdz 42 slimnīcām 2009. gada laikā ) un gultas vietu skaits (15 358 vietas, kas ir par 1862 vietām mazāk nekā 2009. gada sākumā). Ministrija skaidro, ka tagad vairāk tiks domāts par palīdzības sniegšanu ambulatorā līmenī un mājas aprūpi. Šāda pieeja ir ekonomiski efektīvāka nekā diennakts stacionārās palīdzības nodrošināšana hroniskiem pacientiem.
"Pacienti no attālākām vietām var pārnakšņot slimnīcu „viesnīcās”."
Neraugoties uz finanšu situāciju un citiem samazinājumiem, slimnīcās pilnībā tiek nodrošināta un apmaksāta neatliekamā palīdzība. Medicīnisko palīdzību nodrošina 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās: 3 universitātes klīnikās, 7 reģionālajās slimnīcās, 7 aprūpes slimnīcās un 13 specializētajās slimnīcās.
Pacientiem tiek sniegta palīdzība par traumpunktiem (neatliekamās palīdzības punktiem) pārprofilētajās slimnīcās, kuras no 1. septembra vairs nesniedz diennakts neatliekamo palīdzību. Šajās slimnīcās ir nodrošināta diennakts traumpunkta darbība ar vismaz divu speciālistu dežūrām. Saglabājot lokālo pieejamību, slimnīcas iesaistās ambulatoro pakalpojumu sniegšanā un dienas stacionāru darbības paplašināšanā. Pacienti no attālākām vietām var pārnakšņot slimnīcu „viesnīcās”.
Ātrie brauc, dakteri strādā, slimnieki ārstējas mājās
Visā valstī tiek attīstīts vienots neatliekamās palīdzības dienests. Tas nepieciešams arī ziņojumu koordinācijai, lai zvans tiktu adresēts tuvākajam dispečercentram. Vienotā dienesta princips ir šāds: pie pacienta brauc tuvākā NMP brigāde (nevis no attiecīgā rajona centra, kā līdz šim) un nogādā pacientu atbilstošākajā iestādē, lai sniegtu viskvalificētāko palīdzību. Paredzēts, ka dienesta izveidi jāpabeidz līdz 2010. gada vidum, kad tam jānodrošina izsaukumu pieņemšana visā valsts teritorijā.
Prioritāri saglabāta ģimenes ārstu pieejamība. Nodrošināta speciālistu pieejamība, papildinot tiešās pieejamības speciālistu sarakstu ar tādiem speciālistiem kā acu ārsts, bērnu ķirurgs, pediatrs.
Attīstīta mājas aprūpe, kas nepieciešama, lai pacients pēc operācijas, pārciestas slimības, traumas vai hronisku saslimšanu gadījumā (ja to atļauj medicīniskais stāvoklis) varētu turpināt saņemt valsts finansētu veselības aprūpi mājās. Mājas aprūpe ir alternatīva situācijai, kad pacients atradās slimnīcā, lai dienas laikā saņemtu tikai pāris procedūras.
Kopš septembra paplašinātā diagnožu klāsta dēļ kļuvis vairāk slimnieku, kam valsts apmaksā mājas aprūpi. Tie ir guļoši pacienti ar ļaundabīgiem audzējiem, pacienti ar psihiskiem traucējumiem, pacienti ar izgulējumiem, pacienti ar pārvietošanās traucējumiem, pacienti, kas izrakstīti no slimnīcas pēc ķirurģiskām operācijām.
Patlaban mājas aprūpes pakalpojumu sniegšanai pieteikušās jau vairāk nekā 100 ārstniecības iestādes - gan slimnīcas, gan poliklīnikas, gan arī ģimenes ārstu prakses. Attīstot mājas aprūpi reģionos, radīsies iespēja nodrošināt ar darbu medicīnas personālu.
Īpašs atbalsts trūcīgajiem pacientiem
No 1. oktobra aizsardzības pasākumu ietvaros trūcīgiem pacientiem tiek segti vairāki izdevumi:
- pacienta iemaksas pie ģimenes ārsta, ārsta speciālista un slimnīcās;
- pacienta līdzmaksājums par vienā stacionēšanās reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām;
- pacientu uzturēšanās slimnīcu „viesnīcās”, ja tie ārstējas dienas stacionārā un viņiem nav iespēju katru dienu doties mājās;
- par kompensējamiem medikamentiem, ja līdzmaksājums gada laikā pārsniegs 50 latus.
Tāpat plašāk ir pieejama mājas aprūpe trūcīgiem pacientiem ar smagām, hroniskām slimībām, kas pēc gultu skaita samazināšanas slimnīcās turpmāk ārstēsies mājās. Trūcīgiem pacientiem ar garīgām slimībām tiks organizēta ambulatorā palīdzība dienas centros, samazinot stacionāro gultu skaitu, efektīvāk izlietojot līdzekļus un pacientus ar garīgās veselības problēmām aprūpējot maksimāli tuvu dzīvesvietai.
"Šobrīd mājas aprūpes pakalpojumu sniegšanai pieteikušās jau vairāk nekā 100 ārstniecības iestādes: gan slimnīcas, gan poliklīnikas, gan arī ģimenes ārstu prakses."
22. decembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos. Lai nodrošinātu lielāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, no 1. janvāra samazinātas pacientu iemaksas un vienkāršota darba apmaksa slimnīcās, paredzot dienas stacionāru attīstību.
No 1. janvāra pie ārstiem speciālistiem samazinātas pacientu iemaksas (no 5 līdz 3 latiem) un par ārstēšanos slimnīcā – no 12 līdz 9,50 latiem par diennakti. Savukārt par ģimenes ārsta izsaukšanu mājās gripas epidēmijas laikā pie pacienta, kurš saslimis ar gripu, turpmāk noteikta samaksa – 2 lati.
Sūta vēstules sievietēm
Lai mazinātu ar ļaundabīgo audzēju izraisīto mirstību un sekmētu ļaundabīgo saslimšanu savlaicīgu atklāšanu un ārstēšanu, 2009. gadā Veselības ministrija uzsākusi valsts organizētu un apmaksātu krūts dziedzera un dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas (diagnostikas) programmu.
Tās ietvaros Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (no 1. oktobra – Veselības norēķinu centrs) sievietēm nosūtīja individuālas vēstules ar uzaicinājumu veikt profilaktisko izmeklējumu dzemdes kakla vēzim, paņemot analīzi laboratoriskajai testēšanai (sievietēm vecuma grupā no 25 līdz 70 gadiem) un krūts vēzim ar mamogrāfijas metodi (sievietēm vecuma grupā no 50 līdz 69 gadiem).
Līdz 1. decembrim uzaicinājuma vēstules dzemdes kakla vēža profilaktiskajam izmeklējuma kopumā nosūtītas 208 359 sievietēm, bet krūts vēža profilaktiskajam izmeklējumam – 90 207 sievietēm. Vēža skrīninga programma tiks turpināta arī šajā gadā.
