Eiropas Komisija (EK) aicina tuvāko desmit gadu laikā ieguldīt 16 miljardus eiro saules enerģijas tehnoloģijās, 13 miljardus - oglekļa dioksīda uztveršanā un uzglabāšanā, 7 miljardus - kodolsintēzē un 6 miljardus - vēja enerģijas tehnoloģijās. Šobrīd Eiropas Savienības (ES) valstis ik gadu videi nekaitīgu energotehnoloģiju izstrādei tērē aptuveni trīs miljardus eiro. EK plāno ierosināt izvēlēties vairāk nekā 20 Eiropas pilsētu, kas pirmās ieviestu „zaļās” tehnoloģijas.
Viens no racionālas enerģijas izmantošanas virzieniem ne tikai pie mums, bet visā ES neapšaubāmi ir saistīts ar dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanu. Šīs aktivitātes ievērojami rosinās arī EK plāni no 2019. gada 1. janvāra ieviest „nulles” enerģijas patēriņu jaunbūvējamām un renovējamām ēkām. Šajā gadījumā gan būtu jārunā par ēkām ar zemu energopatēriņu.
Aprēķini liecina: ja tiktu veikti iecerētie dzīvojamo namu energoefektivitātes pasākumi, Latvijā nevajadzētu būvēt jaunas TEC, uzskata Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis Sergejs Ņikiforovs. Šim nolūkam paredzētos līdzekļus varētu novirzīt ēku renovācijai.
Vārdu jūra apgriezti proporcionāla reāli padarītajam darbam
Dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas procesā varētu iezīmēt trīs lielas interešu pamatgrupas. Pirmajā jāmin Saeima, valdība, ministrijas un citas valsts iestādes, kas izstrādā likumdošanu jeb „spēles noteikumus”, kā arī sarūpē daļu no nepieciešamajiem resursiem. Otro grupu veido bankas (kredīti), būvniecības organizācijas utt. Savukārt trešā, galvenā un visjutīgākā grupa ir dzīvokļu īpašnieki, kuru interesēs tad arī būtu jādarbojas pirmajiem diviem šā procesa dalībniekiem. Diemžēl savā starpā visaktīvāk komunicē pirmo divu grupu pārstāvji, novārtā atstājot plašo dzīvokļu īpašnieku saimi.
"Viens no racionālas enerģijas izmantošanas virzieniem ne tikai pie mums, bet visā ES neapšaubāmi ir saistīts ar dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanu."
„Pagaidām vārdu jūra ir apgriezti proporcionāla reāli padarītajam darbam,” norāda Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs. Kā galveno problēmu viņš saskata valsts iestāžu nespēju operatīvi iedarbināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts līdzfinansējuma resursu apguvi. Viņš uzskata, ka prioritātes ir noteiktas pareizi, normatīvā bāze, kaut arī nepilnīga, ir izveidota.
Lai veicinātu māju siltināšanu, būtu jāsper vairāki paralēli soļi, uzskata V. Birkavs. Vispirms konkursa kārtībā šā procesa praktisko īstenošanu vajadzētu uzticēt privātām struktūrām. Šķiet, ka lietderīgi būtu apvienot šobrīd trijās ministrijās esošos cilvēku un finanšu resursus, kas paredzēti energoefektivitātes paaugstināšanai.
Ļoti iespējams, ka savus rezultātus dos arī energoservisa kompāniju (ESKO) iesaistīšana šajā procesā.
Ēku energoefektivitātes likumā ir ierakstīts, ka Ekonomikas ministrijai jāveic ēku energoefektivitātes jomas vispārējā pārraudzība un koordinācija valstī, bet nevis tā ir tieši jāvada. Tātad ministrijai ir jānodrošina apstākļi, lai šo procesu iedarbinātu.
Ko izvēlēties – burkānu vai pātagu?
Valsts iestāžu darbs ir ļoti aktīvs un tajā pašā laikā nesamērīgi pasīvs, uzskata V. Birkavs. Tās aktīvi rāda energoefektivitātes perspektīvas, sīki reglamentējot šo procesu. Taču vienlaikus tās neko nav darījušas, lai šajā procesā iesaistītu enerģijas patērētājus jeb jau minētos dzīvokļu īpašniekus.
"Vislielākais ietaupījuma potenciāls ir sasniedzams, samazinot tieši ēku nesamērīgo siltuma patēriņu."
Vides ministrija, Latvijā modelējot izmešu samazināšanas variantus, nākusi pie secinājuma, ka vislielākais ietaupījuma potenciāls ir sasniedzams, samazinot tieši ēku nesamērīgo siltuma patēriņu. Lai veicinātu namu siltināšanas procesu, renovēto namu dzīvokļu īpašniekiem vajadzētu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Savukārt, ja māja nav siltināta un tās energopatēriņš pārsniedz pieļaujamās normas, tās iedzīvotājiem, iespējams, būtu jāpalielina dabas resursu nodokļa maksājums. Protams, šos priekšlikumus vajadzētu izvērtēt nodokļu speciālistiem, kuri noteiktu, cik lielā mērā šāda finansiālās ietekmes mehānisma ieviešana varētu sarežģīt nodokļu administrēšanu.
Mājokļu īpašnieki visnotaļ rezervēti izturas pret savu māju siltināšanu. Viņi lielākoties sagaida ļoti īsu investīciju atgūšanas laiku. Taču katrai atsevišķai daudzdzīvokļu mājai iespējams atrast arī individuālu risinājumu. Var būt, ka vislielāko efektu var sasniegt tikai ar logu un durvju nomaiņu vai citiem renovatīviem, ne visai dārgiem risinājumiem.
EM, piešķirot līdzfinansējumu, ļoti rūpīgi jāizvērtē kvalifikācijas prasības būvniekiem un noteikti jāatsakās no zemākās cenas principa, uzsver V. Birkavs. Turklāt ar ēku siltināšanu saistītai informācijai jāatrodas internetā, lai katrs interesents (arī dzīvokļu īpašnieki) varētu vienuviet iegūt nepieciešamās ziņas – sākot no vispārīgiem skaidrojumiem par ēku siltumnoturību, energoauditu un beidzot ar veidlapu paraugiem.
Visos līmeņos jāvienkāršo arī sarežģītais birokrātiskais process – gan saistībā ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanu kopsapulcē, gan banku aizdevumu saņemšanas, būvniecības formalitātēm.
Lai arī dzīvokļu īpašniekus ar ERAF un valsts līdzfinansējuma iegūšanas iespējām īpašos semināros regulāri iepazīstina Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMA) darbinieki, iedzīvotāju zināšanas par sava mājokļa siltināšanas iespējām un gaidāmajiem rezultātiem vēl arvien ir ļoti trūcīgas. „Mēs bijām ļoti pārsteigti, ka dzīvokļu īpašnieku aptaujas rezultātā nācās secināt – 23 procenti nerenovētu māju dzīvokļu īpašnieku uzskata, ka dzīvo siltinātās mājas,” saka „Latio Namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs. Šī pati aptauja liecina, ka tikai 13% mājokļu īpašnieku grib, lai viņu māja tiktu renovēta vai vismaz remontēta. Taču tajā pašā laikā 66% procenti vēlas, lai regulārie maksājumi par dzīvokli būtu mazāki.
"Visos līmeņos jāvienkāršo arī sarežģītais birokrātiskais process."
Jelgavā veiktā dzīvokļu īpašnieku aptauja liecina, ka noraidoši pret savas mājas siltināšanu izturas liela daļa pensionāru, kas uzskata - no šādiem darbiem nebūs nekāda labuma. Renovēt savu namu nevēlas arī ļaudis, kuri ir parādā bankām. Savukārt citi atsaucas uz krīzi, gan nenorādot, kā tā viņus ir skārusi.
Domājams, ka zināms stimuls dzīvokļu īpašniekiem izlemt par sava nama siltināšanu, izmantojot ERAF un valsts līdzfinansējumu, būs pirmās šā projekta ietvaros renovētās mājas, kuras katrs interesents, kā saka, varēs aptaustīt savām rokām.
Kopumā BEMA šobrīd ir saņēmusi 78 un apstiprinājusi 56 projektu pieteikumus daudzdzīvokļu māju siltināšanai. Ventspilī 23. oktobrī notiks svinīgs pasākums, kura laikā tiks atklāta pirmā ERAF aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros renovētā māja. Renovācijas darbi daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā Ventspilī, Brīvības ielā 33/35, tika sākti šā gada augustā. Ēkai tika siltinātas ārsienas, bēniņu un pagraba pārsegums, kā arī atjaunota siltumapgādes sistēma. Šim projektam Eiropas Savienības un valsts līdzfinansējums pārsniedza 26 500 latu.
