„Beidzot Rīgā ikviens var aplūkot namu, kas patiešām atšķiras no apkārtējām mājām,” atklāšanas brīdī teica ekonomikas ministrs Artis Kampars. „Es ļoti ceru, ka apkārtējo māju iedzīvotāji nāks un runās ar šā nama dzīvokļu īpašniekiem un varbūt pieņems lēmumu arī par savas mājas renovāciju. Šobrīd jau esam saņēmuši vairāk nekā 110 pieteikumu no daudzdzīvokļu māju iemītniekiem, kuri vēlas siltināt savu namu. Jāuzsver, ka nepilna gada laikā iedzīvotāju viedoklis par sava nama siltināšanu ir ievērojami mainījies. Esmu patiesi gandarīts, ka mēs stāvam, kā saka, pie taustāma rezultāta.”
Siltuma patēriņš patiešām daudz mazāks
Gan Dzelzavas ielas 84., gan otra – 97. nama siltināšanu kārtoja to apsaimniekotājs – DzĪKS „Bāka-2”. Kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Sergejs Sidorko pastāstīja, ka abās 464. sērijas tipveida mājās pirms renovācijas siltumenerģijas patēriņš attiecīgi bija 173,79 kWh/m² un 136,68 kWh/m². Tagad šajos namos tas samazināsies jeb precīzāk, jau ir samazinājies par 28,67 un 44,28 procentiem. Abu namu renovācijai „Bāka-2” piesaistīja ERAF līdzfinansējumu 74 627 latu apmērā. Iedzīvotāji par nama renovāciju varēs norēķināties, veicot vienreizēju maksājumu (11 lati par m²) vai ik mēnesi piecu gadu garumā maksājot 27 santīmus par katru dzīvokļa platības kvadrātmetru.
„Sākumā negribēju ticēt, ka visiem šiem darbiem būs kaut kāds efekts,” portālam LV.LV pastāstīja 84. nama iedzīvotāja Leontīne Lukjaņeca. „Es dzīvoju pirmajā stāvā. Kā zināms, šie dzīvokļi parasti ir vēsi, jo aukstums nāca gan no kāpņu telpas, gan pagraba. Radiatoru regulatori vēl aizvadītajā apkures sezonā manā dzīvoklī bija atvērti līdz galam, bet arī tad vajadzēja uzvilkt kādu biezāku jaku. Tagad viss ir mainījies. Piemēram, virtuvē tie šobrīd ir atslēgti, bet istabā atvērti līdz atzīmei „2”. Lielu efektu deva tieši pagraba siltināšana un logu nomaiņa kāpņu telpā: tagad tur temperatūra ir 18ºC.
"Nepilna gada laikā iedzīvotāju viedoklis par sava nama siltināšanu ir ievērojami mainījies."
Domāju, ka no sava nama siltināšanas nevajag baidīties, neskatoties, ka tagad ir krīzes laiks, jo lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju vienīgais īpašums ir viņu dzīvoklis. Tieši tāpēc ir jārūpējas, lai tā vērtība ne tikai saglabātos, bet arī pieaugtu. Par renovācijas darbiem gribu norēķināties uzreiz, samaksājot 350 latu jeb pusi no izdevumiem mājas siltināšanai. Otru pusi apmaksā Eiropas Savienība. Tagad, atverot savu pastkastīti, no tās es visai bieži izņemu piedāvājumus pirkt manu dzīvokli.”
Namu ārsienām – gan jauns, gan ekonomiski izdevīgs pārklājums
Šobrīd namā ir apkures režīma stabilizācijas posms, kura laikā tiek piemeklēts labākais variants. Kad tas būs atrasts, ļoti iespējams, ka siltuma ietaupījums būs vēl lielāks.
Abu namu renovāciju veica firma „Manass”. Tās valdes loceklis Andris Deičmanis informēja, ka nama sienu siltināšanai izmantots Latvijā visai jauns materiāls „Neopor”. Šīs putuplasta plāksnes ir sudraboti pelēkā krāsā, jo to sastāvā ir grafīts, kas būtiski paaugstina materiāla siltumizolējošās īpašības. Ražošanas procesa laikā grafīts vienmērīgi pārklāj granulas virsmu un daudz spēcīgāk atstaro siltumu nekā tradicionālās putupolistirola plāksnes. „Neopor” ir par 20% augstākas siltumizolācijas īpašības, pat labākas nekā akmens vatei, un gaisa difūzija materiālā ir salīdzināma ar priedes koksnes difūziju. Turklāt „Neopor” nesatur fenolu un degšanas laikā neizdala toksiskās gāzes, atšķirībā no putupolistirola šim materiālam piemīt arī daudz labākas skaņu izolējošas īpašības.
"Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju vienīgais īpašums ir viņu dzīvoklis. Tieši tāpēc ir jārūpējas, lai tā vērtība ne tikai saglabātos, bet arī pieaugtu."
Tā kā „Neopor” materiāla siltumizolējošās spējas ir daudz augstākas, tad, piemēram, māju siltināšanai parasto 100 mm biezo putupolistirola plākšņu vietā iespējams izmantot 80 mm „Neopor” plāksnes.
Taču abu Dzelzavas namu fasādēm tika uzklāts 10 centimetru biezas putuplasta plāksnes, kas dos vēl lielāku efektu.
Visi materiāli vienotā sistēmā
„Īpaši gribu uzsvērt, ka namu renovācijai jāizmanto aprobētas sistēmas,” teic A. Deičmanis. „Piemēram, mūsu izmantotajā māju siltināšanas sistēmā iekļaujam Latvijā ražotos būvniecības materiālus. Piemēram, izmantojam a/s "Valmieras stikla šķiedra" ražoto sietu, kas ir viens no labākajiem līdzīgu būvmateriālu starpā. Tam ir augsta sārma noturība. Lielākā kļūda, kuru visai bieži pieļauj pasūtītājs, – celtnieki siltina māju, izmantojot dažādu sistēmu elementus. Tad rezultāti parasti ir bēdīgi: pēc gadiem trim četriem fasāde sāk plaisāt. Tieši tāpēc pasūtītājam jāpieprasa, lai nama siltināšanai būvnieki izmantotu sertificētu sistēmu.”
"Renovējot Dzelzavas ielas mājas, gana lielas problēmas radīja to visai greizi uzbūvēto fasāžu stūri, neprecīzās logu ailes, izkustējušies bija arī paneļi."
Renovējot Dzelzavas ielas mājas, gana lielas problēmas radīja to visai greizi uzbūvēto fasāžu stūri, neprecīzās logu ailes, izkustējušies bija arī paneļi. Tāpēc īpašas pūles nācās veltīt mājas optiskai taisnošanai. Risinājumi bija jāmeklē arī balkonu apdarei, kurus jau agrāk katrs dzīvokļa īpašnieks uzlabojis un „siltinājis” pēc savas saprašanas un mācēšanas. Abu namu renovācija ilga no šā gada 7. septembra līdz 20. novembrim.
Šobrīd (kopš 23. novembra) turpinās Eiropas Savienības aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” astotā kārta. Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (BEMVA) tajā turpinās pieņemt iesniegumus līdz paziņojumam par projektu iesniegumu pieņemšanas pārtraukšanu jeb līdz brīdim, kad šīs aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums (16,6 miljoni latu) būs izlietots. Pagaidām BEMVA ir apstiprinājusi 62 projektu iesniegumus, kā arī noslēgusi 18 līgumus par projektu īstenošanu. Ar ERAF līdzfinansējumu jau renovētas dzīvojamās mājas Ventspilī un tagad arī Rīgā.
