NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
12. oktobrī, 2009
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika
1
6
1
6

Statistika domāta skolēniem. Var noderēt arī politiķiem

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

No skolēniem izveidotās statistikas sadaļas “Cilvēka dzīves un darbības ģeogrāfiskā vide Latvijā” varam uzzināt, ka līdztekus mežu bagātībām Latvijā tiek izmantoti arī vairāki citi dabas resursi.

FOTO: CSP

Centrālā statistikas pārvalde savā mājaslapā kopš septembra vidus piedāvā jaunu īpaši veidotu sadaļu - statistika skolēniem un skolotājiem. Tajā atrodama pamatinformācija par Latviju, kaimiņiem, Eiropas Savienību. LTV diskusiju skatītāji droši vien atminas, kā vienā no raidījumiem šerpie žurnālisti mēģināja iegāzt politiķus ar jautājumu – kāds bija Latvijas iekšzemes kopprodukts 2000. gadā? Tad, lūk, atbilde arī uz šo jautājumu atrodama skolēnam domātajā valsts statistikā.

Dati sadaļā grupēti tematiski: par Latvijas valsts ģeogrāfisko stāvokli, iedzīvotājiem, cilvēka dzīves un darbības ģeogrāfisko vidi Latvijā. Plaši ir aplūkota saimniecības ģeogrāfija, nozares, arī makroekonomiskie rādītāji.

Iekšzemes kopprodukts

Latvijas runas telpa šogad kā nekad ir pieblīvēta ar terminiem un skaitļiem, kas valsts dzīvē ir izšķiroši, tāpēc ikdienā ir neiztrūkstoša informācija par budžeta deficītu, par tā saistību ar iekšzemes kopproduktu un tamlīdzīgām sakarībām, kas grūti aizķeras prātā, jo tās šķietami neietekmē iedzīvotāja maciņu tiešā veidā.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir valsts teritorijā veidotā pievienotā vērtība jeb atalgojums un peļņa - datus par Latvijas saimniecības ģeogrāfiju sākotnēji, kā paši piebilst, ļoti vienkāršoti skaidro Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) speciālisti, vienlaikus izklāstot arī atšķirību: kas ir iekšzemes kopprodukts, kas – nacionālais kopienākums.

IKP uz vienu iedzīvotāju ir rādītājs, kas raksturo valsts ekonomiskās attīstības līmeni. IKP ir ienākums no ekonomiskām darbībām noteiktā valstī (tai skaitā ienākumi no ārvalstnieku ekonomiskām darbībām, kas notikušas šajā valstī), nacionālais kopienākums – ienākums, kas pieder šīs valsts rezidentiem (tai skaitā ienākumi no šīs valsts iedzīvotāju veiktajām ekonomiskajām darbībām ārvalstīs). Nacionālais kopienākums ir rādītājs, pēc kura aprēķina Eiropas Savienības dalībvalstu iemaksas ES pamatbudžetā.

Lai uzzinātu Latvijas ekonomikas kopējo apjomu, IKP var izteikt absolūtās vērtībās, piemēram, 2008. gadā Latvijas IKP bija 16 243 miljoni latu.

"IKP uz vienu iedzīvotāju ir rādītājs, kas raksturo valsts ekonomiskās attīstības līmeni."

Ja nepieciešams salīdzināt dažādu gadu apjomus, IKP izsaka salīdzināmās cenās, tādējādi novēršot cenu līmeņa svārstību ietekmi.

Lai raksturotu iedzīvotāju labklājības līmeni, IKP var izteikt kā relatīvu rādītāju, piemēram, 2006. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā vidēji bija 4,9 tūkstoši latu, Rīgā – 8,5, bet Latgales reģionā – 2,3. IKP reģionālā griezumā aprēķinu sarežģītības dēļ nosaka vēlāk nekā valsts kopējo IKP, skaidro CSP.

Lai analizētu ekonomisko darbības veidu un nozaru nozīmi valsts ekonomikā, IKP sadalījumu aprēķina pa darbības veidiem, piemēram, 2008. gadā IKP sadalījums pa nozarēm bija šāds: lauksaimniecība un zivkopība – 3%, rūpniecība – 14%, būvniecība – 9% , bet pakalpojumi – 74% (tai skaitā darījumi ar nekustamo īpašumu, noma u.c. komercdarbība – 18%, tirdzniecība – 17%, transports un sakari – 11% u.c.).

Lai uzzinātu, vai valsts ekonomikas apjomi pieaug vai samazinās, nosaka IKP pieaugumu vai samazinājumu (dinamiku) procentos pret iepriekšējo gadu vai kādu izvēlētu bāzes gadu, piemēram, 2006. gadā IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 12%, 2007. gadā – par 10%, bet 2008. gadā, sākoties ekonomiskajai krīzei, samazinājās par 4,6 procentiem.

Demogrāfija

Skolēniem un skolotājiem statistiķu sagatavotajā sadaļā ir dati arī par citiem valstij aktuāliem rādītājiem. Piemēram, demogrāfiju. Palūkojot, kā pašreiz mainās iedzīvotāju skaits Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un citās ES valstīs, var sākt noticēt amatpersonu brīdinājumiem, ka pēc dažiem desmitiem gadu ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet ES vairs nebūs, kas uztur pensionārus, jo darbspējīgo iedzīvotāju paaudze būs mazskaitlīga. Piemēram, 2008. gadā no 27 ES valstīm dabiskais pieaugums ar plus zīmi bija 18 valstīs, bet deviņās valstīs tas bija negatīvs, arī Latvijā (-7217), Lietuvā (-8892) un Igaunijā (-7540). Latvijā situācija proporcionāli ir visdramatiskākā, jo 2009. gada sākumā mūsu valstī bija 2,3 miljoni iedzīvotāju, Lietuvā – 3,4, Igaunijā – 1,3 miljoni.

Google uzrāda, ka šo informāciju – par Latvijas statistiķu jauno piedāvājumu - ir publicējuši atsevišķi skolu un bibliotēku portāli, piemēram, valmierieši, limbažnieki, arī rīdzinieki.

Uz LV.LV vaicājumu Statistikas pārvaldei, vai jau ir saņemti viņu mājaslapas apmeklētāju ierosinājumi un cik bieži informācija tiks aktualizēta, CSP preses sekretārs Aldis Brokāns izstāstīja, ka tiekot domāts par dažiem papildinājumiem eksporta un importa rādītāju sadaļā. Taču – cik plaši darbs tiks turpināts, to noteiks arī finansējuma iespējas.

Statistiķi skaidro, ka, apkopojot dažādu jomu svarīgākos datus, tēmas sakārtotas atbilstoši noteiktajam 9. klases pamatizglītības saturam ģeogrāfijā un prasībām tā apguvei. Speciālisti teic: piedāvājam iepazīties ar dažādu jomu svarīgākajiem rādītājiem un interesantākajiem faktiem, lai redzētu, ka statistika var būt aizraujoša un interesanta. „Vienlaikus audzinām nākamos statistiķus,” piebilst A. Brokāns.

CSP zinātkāros vedina lūkoties arī tālāk, izklāstot, kur var iegūt vairāk informācijas – gan viņu mājaslapā http://www.csb.gov.lv/db, gan starptautiskās vietnēs  http://epp.eurostat.ec.europa.eu un citās.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU