Parādsaistības samazinās... vairs tikai! 17,1 miljards latu

Vēl četri tūkstoši

Šā gada otrajā ceturksnī Kredītu reģistrā ir “iegrāmatoti” vēl gandrīz 4000 jauni aizņēmēji, līdz ar to kopējais reģistrēto skaits pusgadu mijā sasniedza 878 831 (reģistrā persona paliek arī tad, ja saistības ir pilnībā dzēsusi). No visiem reģistrētajiem 824 256 ir fiziskās personas, rezidenti, 6615 fiziskās personas, nerezidenti, 43 036 juridiskās personas, rezidenti, un 4924 juridiskās personas, nerezidenti. Gandrīz visi reģistrā no jauna ieskaitītie ir rezidenti, tas ir, Latvijas iedzīvotāji (un juridiskās personas), jo fizisko personu, nerezidentu, skaits reģistrā ir samazinājies, bet juridisko personu skaits pieaudzis vien nedaudz – par 118.

Kopš Kredītu reģistra izveidošanas (2008. gada 1. janvārī) tajā ievadītas ziņas par 2 144 911 saistībām, trīs ceturtdaļas no tām “pieder” bankām, gandrīz visas pārējās – ar bankām saistītajām komercsabiedrībām. Krājaizdevu sabiedrībām un apdrošinātājiem kopā ir tikai nepilns procents no visu saistību skaita.

Pēc katra kalendārā ceturkšņa beigām Kredītu reģistra dalībnieki sniedz ziņas par spēkā esošo aizņēmēja saistību, kas izriet no aizdevuma līgumiem, atlikumu. Gada otrā ceturkšņa beigās šādas bija 1 693 805 saistības (par 38 688 vairāk nekā marta beigās).

Naudas izteiksmē, pārrēķinot latos, kopējais atlikums bija 17,11 miljardi latu: 15,46 miljardi bankām, 1,63 miljardi latu - komercsabiedrībām, 10 miljoni latu - apdrošinātājiem un nepilns miljons - krājaizdevu sabiedrībām. 

Salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturkšņa beigām saistību atlikums samazinājies par 590 miljoniem latu jeb 3,3%: bankām - par 400 miljoniem latu (2,6%), banku komercsabiedrībām - par 170 miljoniem latu (9,4%), apdrošinātājiem - par 3 miljoniem latu (23,1%). Krājaizdevu sabiedrību saistību atlikums trijos mēnešos nav mainījies. 

Vislielākā summa eiro, pēc skaita visvairāk saistību latos

Lielākā saistību atlikuma summa ir eiro valūtā – 80,5% no kopējās summas (pārrēķinot latos – 13,77 mljrd. latu); 12,9% (2,21 mljrd. latu) - latos, 6% (1,03 mljrd. latu) - ASV dolāros un 0,5% (0,09 mljrd. latu) - Šveices frankos.

No otrā ceturkšņa beigās spēkā esošajām saistībām 1 284 528 (75,8%) bija latos, 388 393 (23%) - eiro un 20 884 (1,2%) - citās valūtās.

"Salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturkšņa beigām saistību atlikums samazinājies par 590 miljoniem latu."

Lielākais saistību atlikums ir hipotēku kredītiem mājokļa iegādei – 3,88 miljardi latu jeb apmēram piektā daļa no kopējās spēkā esošo saistību summas (17,11 mljrd. latu), nākamā lielākā summa ir komerckredīti (2,79 mljrd. latu).

Kredītu reģistrā uzkrāto saistību veidu procentuālais dalījums 30. jūnijā salīdzinājumā ar 31. martu būtiski nav mainījies, norādīts Latvijas Bankas informācijā. Joprojām visvairāk reģistrēti citi kredīti patēriņa preču iegādei (45,2% no visu reģistrēto saistību skaita, un to īpatsvars pieaudzis no 44% līdz 45,2% no visu saistību skaita).

 Dažādu saistību atlikuma izmaiņas pa ceturkšņiem, miljardos latu un %

Avots: Latvijas Banka, LV.LV

Kredītu reģistrā tradicionāli vislielākais ir to saistību skaits, kuru apjoms nepārsniedz 1000 latu. Trijos mēnešos šādu saistību skaits pieaudzis par 46,48 tūkstošiem. Par gandrīz 15 000 vairāk ir nākamā platā soļa parādu. Smagāko summu kredīti papildus ir reģistrēti ievērojami mazāk.

 Saistību skaits

Pusi no visām saistībām latos klienti ir uzņēmušies patēriņa preču iegādei, un tikai 1,5% (19 076) saistības latos ir hipotēku kredīti mājokļa iegādei. Savukārt no eiro izsniegtajiem aizdevumiem hipotēku kredīti mājokļa iegādei ir 24,9% (kopā 96 774), un apmēram ceturtā daļa (98 593 saistības) kredīti patēriņa preču iegādei.

Kavēto maksājumu skaits aug

Kopš Kredītu reģistra izveides līdz 2009. gada 30. jūnijam par 131 994 personām (15,02%) iesniegts vismaz viens maksājumu kavējuma vai pārkāpuma ziņojums (2009. gada 1. ceturksnī - par 121 897 personām jeb 13,93%). Tātad šā gada otrajā ceturksnī pārkāpēju skaits pieaudzis par 10 097.

Vai tas ir daudz bezdarba un citādu problēmu situācijā? Jāatceras, ka, izveidojot reģistru 2008. gada janvārī, tajā tika iekļauts Latvijas Bankas līdz tam uzturētais Parādnieku reģistrs (darbojās kopš 2003. gada vidus). Iepriekšējo gadu presē publicētā informācija liecina, ka, piemēram, 2007. gadā “melnajā sarakstā” jau bija informācija par 63 510 parādniekiem. Tātad divu grūtu gadu laikā pārkāpēju skaits ir dubultojies.

No šā gada vidū spēkā esošajām saistībām bez kavēšanās kārtots gandrīz 80 procenti saistību. Taču daudzi klienti ir sebojuši maksājumus: līdz piecām dienām laikus nav maksāts par 51 168 saistībām, no sešām līdz 90 dienām – kavēšanās ir fiksēta 121 128 gadījumos, no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem bijusi vilcināšanās ar 41 294 saistību kārtošanu, ilgāk nekā pusgadu ir kavējumi 128 766 saistībām (7,6%). Turklāt tādu otrajā ceturksnī jau bijis par 20,7 tūkstošiem vairāk nekā pirmajā ceturksnī.

Šomēnes jābūt likumprojektiem mājsaimniecību glābšanai

Kredītu reģistra izveidošanu pagājušā gada sākumā pavadīja pozitīvi komentāri. “Kā rāda Parādnieku reģistra pieredze, savā ziņā reģistra esamība disciplinē – aizņēmēji nopietnāk izvērtē savu attieksmi pret kredītsaistību pildīšanu un kredītvēstures veidošanu. Tiem, kuri godprātīgi pilda saistības, Kredītu reģistrs neradīs nepatikšanas,” toreiz komentēja Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes Parādnieku reģistra daļas vadītājs Andis Čonka, kurš strādāja pie Kredītu reģistra projekta.

Kredītu reģistrs tika atbalstīts kā noderīgs arī naudas aizdevējiem, lai tie spētu novērtēt klienta “aizņemšanās projektu” saistībā ar visu citu iespējamo parādu summu.

Ekonomists Andris Strazds (Diena,18.12.2007.) prognozēja, ka “finanšu tirgus caurspīdīgums, ko nesīs šis reģistrs, ir īpaši svarīgs gaidāmajā ekonomikas lejupslīdes laikā”.

"No šā gada vidū reģistrētajām spēkā esošajām saistībām bez kavēšanās kārtotas gandrīz 80 procentu saistību."

Acīmredzot šī disciplinēšana ir nākusi par vēlu, ja tagad jādzird informācija par nelaimīgām mājsaimniecībām, kurās ir pat ducis dažādu, turklāt arī milzīgu, kredītu.

4. augustā valdībā tika izskatīta Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģija, no kurā piedāvātajiem četriem modeļiem stratēģijas izstrādes darba grupa izraudzījusies prioritāro variantu - sniegt valsts galvojumu par restrukturizētajiem kredītiem. Tam nepieciešamās izmaksas ir lēstas plašā diapazonā – no 6,6 miljoniem latu līdz 31,2 miljoniem latu.

Šis modelis nosaka, ka uz atbalstu var pretendēt kredītņēmēji, kuru kredīts mājokļa iegādei un/vai remontam nepārsniedz 100 000 latu, kredīta nodrošinājums ir ģimenes vienīgais mājoklis un pārējo kredītsaistību apjoms nepārsniedz 5000 latu.

MK rīkojuma projekts paredzēja, ka tiek atbalstīts darba grupas ieteiktais modelis.  Finanšu ministrijai līdz 1. oktobrim jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā grozījumi Kredītiestāžu likumā, paredzot deleģējumu MK izdot noteikumus par atbalsta shēmas īstenošanas nosacījumiem. Savukārt Tieslietu ministrijai šajā termiņā jāiesniedz MK  grozījumi Civilprocesa likumā, kas saistīts ar pirmā hipotekārā kreditora tiesību aizsardzību.

Kā minēts, Kredītu reģistra statistika liecina, ka hipotēku kredītu saistību (mājokļa iegādei) atlikums 30. jūnijā bija 3,88 miljardi latu un šim nolūkam ņemto saistību kopskaits ir 115 850 (96 774 000 kredīti eiro, 19 076 – latos).

Valdībā izskatītajā ziņojumā par privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju ietverti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, saskaņā ar tiem “pēc stāvokļa uz 31.05.09. kopējais Latvijas banku izsniegto kredītu apjoms mājsaimniecībām (rezidentiem) mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam bija 4,96 miljardi latu, attiecīgo kredītu skaits – 154 958”.

Valdībā augustā iesniegtajā izziņā par iebildumiem stratēģijas plāna atzinumos minēts arī, ka situācija kreditēšanas tirgū tikusi analizēta, pamatojoties uz 2009. gada 31. marta datiem. Ievērojot to, ka situācija kreditēšanas tirgū strauji mainās, ziņojumā prasīts iekļaut aktuālākus datus. Aizrādījums ņemts vērā, un dati atsvaidzināti (ar 31. maija statistiku).