Kredītu reģistrā saistību skaits pieaug, parāda apjoms sarūk

Statistika liecina, ka pieaudzis gan to saistību skaits, kam nav fiksēti maksājumu kavējumi, gan to, kur ir kavēta naudas atdošana. Turklāt –visvairāk palielinājušās saistības ar ilgstošiem maksājumu kavējumiem – par 180 dienām jeb pusgadu un vēl ilgāk.

Kredītu reģistrā saistību veidu procentuālais dalījums 30. septembrī salīdzinājumā ar trim iepriekšējiem mēnešiem būtiski nav mainījies. Joprojām visvairāk reģistrēti citi kredīti patēriņa preču iegādei (puse no visu reģistrēto saistību skaita; 30. jūnijā – 45,2%), samazinājies norēķinu karšu kredītu īpatsvars (no 35,1% līdz 31,7%).

Spēkā esošo saistību kopējais atlikums trešā ceturkšņa beigās bija 16,93 miljardi latu. Kopš gada sākuma saistību atlikums ir samazinājies par vienu miljardu latu.

Saistību atlikums (mljrd. latu apjomā)

Avots: Latvijas Banka

Ziņas par saistību atlikumu 15,22 mljrd. latu apmērā (89,89% no visu dalībnieku kopējā saistību atlikuma) sniegušas bankas, par 1,69 mljrd. latu atlikumu (10%) - saistītās komercsabiedrības, par 0,01 mljrd. latu (0,06%) - apdrošinātāji un par 0,008 mljrd. latu (0,05%) - krājaizdevu sabiedrības.

Eirokredītu visvairāk

Vērtējot saistību atlikumu valūtu dalījumā, 81,6% no kopējā saistību atlikuma (pārrēķinot latos – 13,82 mljrd. latu) uzrādīti kā saistības eiro, 12,1% (2,05 mljrd. latu) – latos; 5,7% (0,96 mljrd. latu) - ASV dolāros un 0,5% (0,09 mljrd. latu) - Šveices frankos.

Taču saistību skaitā visvairāk ir kredītu latos, ko nosaka ļoti lielais mikrosaistību skaits – tādu ir apmēram 60 procentu. No šogad trešā ceturkšņa beigās spēkā esošajām saistībām, kuras izriet no aizdevuma līguma, 1 402 574 saistības (77,3%) bija latos; 391 327 (21,6%) - eiro un 19 978 (1,1%) - citās valūtās.

No latos izsniegtajām 1 402 574 saistībām 789 285 saistības (56,3%) bija citi kredīti patēriņa preču iegādei; 552 067 saistības (39,4%) - norēķinu karšu kredīti; 44 435 saistības (3,1%) - citi kredītu veidi; 16 787 saistības (1,2%) - hipotēku kredīti mājokļa iegādei.

"Lielākais saistību atlikums ir hipotēku kredītiem mājokļa iegādei – 3,79 mljrd. latu jeb vairāk nekā piektā daļa no kopējā saistību atlikuma."

Savukārt no 391 327 eiro izsniegtajiem aizdevumiem 101 581 saistība (26%) bija finanšu līzinga darījumi, 101 555 saistības (26%) - citi kredīti patēriņa preču iegādei; 97 023 saistības (24,8%) - hipotēku kredīti mājokļa iegādei; 42 550 (10,8%) saistības - citi kredītu veidi; 24 361 saistība (62%) - operatīvā līzinga darījumi; 24 257 saistības (6,2%) - norēķinu karšu kredīti.

Lielākais saistību atlikums (16,93 mljrd. latu) ir hipotēku kredītiem mājokļa iegādei – 3,79 mljrd. latu jeb 22,4% no kopējā saistību atlikuma. Saistību atlikuma īpatsvara ziņā seko komerckredīti (2,73 mljrd. latu jeb 16,1%), pārējie kredīti (2,65 mljrd. latu jeb 157%), industriālie kredīti (2,27 mljrd. latu jeb 13,4%), citi kredīti patēriņa preču iegādei (1,91 mljrd. latu jeb 11,3%), hipotēku kredīti, izņemot kredītus mājokļa iegādei (1,82 mljrd. latu jeb 10,7%), kā arī finanšu līzinga darījumi (1,05 mljrd. latu jeb 6,2%).

Saistību apjoma īpatsvars saistību veidu dalījumā (2009. gada 30.septembris)

Avots: Latvijas Banka

Ilgstošo kavējumu problēmas pieaug

No Kredītu reģistrā iesniegtajām ziņām par spēkā esošām saistībām 3. ceturkšņa beigās maksājumu kavējumu nav bijis 1 385 614 saistībām (76,39%). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, šādu saistību skaits ir pieaudzis gandrīz par 35 tūkstošiem. Taču pieaudzis arī kavēto maksājumu skaits – visvairāk to, kas kavēti ilgāk par sešiem mēnešiem. Kopš gada sākuma tik ilgstoši kavēto maksājumu skaits ir vairāk nekā dubultojies.

Maksājumu kavējumi 2009. gada 30. septembrī (salīdzinot ar 30. jūniju)

Latvijā pašlaik vismazāk problēmu ar kredītu atmaksu ir cilvēkiem, kuri kredītu ņēmuši mājokļa iegādei un tajā reāli arī dzīvo. Šie cilvēki meklē risinājumus un visbiežāk tos arī atrod – intervijā „Neatkarīgajai” šomēnes klāstīja Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Viņš norādīja uz statistiku, kas liecina - šā gada deviņos mēnešos restrukturizēti 24 633 kredīti par 1,4 miljardiem latu. To skaitā ir gan juridisko, gan fizisko personu aizņēmumi. T.Tverijons to minēja kā pierādījumu, ka bankas nāk klientam pretim. Tikai tad, ja visi mēģinājumi kopā ar klientu atrisināt problēmu beidzas neveiksmīgi, banka ir spiesta rīkoties radikāli.

„Diemžēl daudz ir to, kuri pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem nekustamā īpašuma biznesā ar milzu kredītiem visu atbildību cenšas novelt uz banku un valdības pleciem,” norāda T.Tverijons. Slikto kredītu dēļ Latvijas banku sektora zaudējumi šogad desmit mēnešos bija 643,214 miljoni latu. T.Tverijons atgādina, ka banku apjomīgo zaudējumu pamatā ir nevis izsniegto kredītu apmērs, bet gan krīzes ietekme uz uzņēmējdarbību.

Valdība jaunajā memorandā ar Starptautisko Valūtas fondu vienojusies par apmēram 31 miljona latu novirzīšanu kredītņēmējiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Šos līdzekļus esot plānots ņemt no 600 miljoniem eiro starptautiskā aizdevuma, kas Latvijas Bankā glabājas finanšu sektora stabilizēšanai.

Raidījums arī informēja, ka, iespējams, jau tuvākajā laikā valdība parakstīs vienošanos ar bankām par labas prakses principiem attiecībās ar grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem. Valdība oktobrī ar Latvijas bankām jau vienojās par labas darbības prakses vadlīniju izstrādāšanu esošo kredītņēmēju aizsardzībai. Tika nolemts turpināt sadarbību, lai jau šogad parakstītu valdības un banku vienošanos par situācijas regulējumu krīzes periodā, kurā būtu nostiprināti vienoti kredītu restrukturizācijas principi un nosacījumi, pušu tiesības un pienākumi.

Reģistrā jauns dalībnieks

2009. gada 30. septembrī Kredītu reģistrā bija 110 dalībnieku: 22 bankas un 5 ārvalstu banku filiāles, 23 komercsabiedrības, kas sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus un kam ir ciešas attiecības ar banku, 24 apdrošinātāji, 35 krājaizdevu sabiedrības un biedrība „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”. Trešajā ceturksnī par Kredītu reģistra dalībnieku kļuva viens apdrošinātājs - Groupama Transport S.A. Latvijas filiāle “GT Baltics” (Francija), liecina Kredītu reģistra informācija.

Kavēto kredītu pieauguma temps mazināsies

Nākamajā gadā tik straujš kavēto kredītu pieaugums kā šogad nav gaidāms, tomēr tas turpināsies – aģentūrai BNS prognozēja Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Santa Bērziņa. Viņa norādīja, ka algu samazinājumi 2009. gadā skāra visas tautsaimniecības nozares un līdzīga aina būs vērojama arī nākamgad. Sabiedriskajā sektorā stundu algas samazinājums līdz šim bijis straujāks nekā privātajā sektorā, un to noteica gan nepieciešamība veikt fiskālo konsolidāciju, gan nepieciešamība dot privātajam sektoram signālu līdzsvarot algas ar darba ražīgumu, kā arī atturēšanās no masveida atlaišanām. 2010. gada budžets un vienotās atalgojuma sistēmas ieviešana noteiks tālāko atalgojuma samazinājumu sabiedriskajā sektorā.

Latvijas Bankas pārstāve uzsvēra, ka, pakāpeniski pieaugot darba ražīgumam un atjaunojoties Latvijas tautsaimniecības konkurētspējai, it sevišķi atkopjoties ārējam pieprasījumam, darba samaksas līmenis eksportējošos uzņēmumos varētu pieaugt. Tomēr, ņemot vērā iepriekšējos gados darbaspēka trūkuma dēļ radīto plaisu starp algām un darba ražīgumu, nav paredzams, ka tuvākajos gados algas vidēji tautsaimniecībā pieaugs straujāk par darba ražīgumu.

"Pastāv risks, kas ir saistīts ar iespējamu eiro procentu likmju kāpumu."

“Jau šogad algu samazināšana nozīmīgi skāra kredītņēmēju spēju atmaksāt bankām kredītus un strauji ir pieaudzis kavēto kredītu apjoms - par ceturto daļu kredītu kredītmaksājums tiek kavēts. Nākamgad tik straujš kavēto kredītu pieaugums kā šogad nav gaidāms, tomēr tas turpināsies, un papildu darba algu samazinājumam un bezdarba kāpumam pastāv risks, kas ir saistīts ar iespējamu eiro procentu likmju kāpumu, Eiropas Centrālajai bankai paaugstinot procentu likmes saistībā ar pieaugošu inflācijas risku. Tas pastiprinātu kredītņēmēju nespēju veikt maksājumus par kredītiem, kas ņemti eiro. Tomēr kredītņēmēju spēja atmaksāt kredītus varētu uzlaboties līdz ar gaidāmo eksporta atkopšanos un tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanos, kas nestu arī stabilitāti iedzīvotājiem,” sacīja S. Bērziņa.

Pagaidām vēl eiro kredītu ņēmējiem, kuru Latvijā ir vairākums no aizņēmējiem, situācija ir labvēlīga, jo gada laikā ir ievērojami samazinājušās Eiribor starpbanku likmes, sasniedzot arvien jaunus minimuma rekordus vēsturē.

3 un 6 mēnešu Eiribor izmaiņas kopš 2009. gada janvāra

Avots: Latvijas Banka

Eiropas Centrālā banka savukārt vērtē, ka eirozonas valstu bankām var būt jānoraksta zaudējumos lielākas summas, nekā lēsts iepriekš saistībā ar jaunām problēmām nekustamo īpašumu jomā un kredītu riskiem Centrālajā un Austrumeiropā – pagājušajā nedēļā paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB), vēsta BNS/AFP. Pārskatā par finanšu stabilitāti ECB prognozē, ka eirozonas valstu kredītiestādēm finanšu krīzes dēļ laikā no 2007. gada līdz 2010. gadam būs jānoraksta 553 miljardi eiro (389 miljardi latu), proti, vairāk par iepriekš prognozētajiem 488 miljardiem eiro (343 miljardiem latu).

ECB norāda, ka prognoze paaugstināta, jo pieaug aktīvu vērtības norakstīšana saistībā ar komerciāliem nekustamiem īpašumiem un Centrālās un Austrumeiropas valstu izlaistiem vērtspapīriem. Centrālā banka sagaida, ka problēmas komerciālo nekustamo īpašumu sektorā aizēnos nedienas ar mājsaimniecību hipotekāro kredītu atmaksu, kļūstot par galveno banku peļņas samazinātāju 16 eirozonas valstīs. Turklāt esot paredzams, ka Centrālajā un Austrumeiropā pieaugs to cilvēku skaits, kas nevarēs atmaksāt ārvalstu valūtās – piemēram, Šveices frankos – paņemtos kredītus, jo šo valūtu vērtības pieaugums palielinās atmaksājamo kredītu summas.