Ar mazu vai lielāku kredītu dzīvo gandrīz katrs otrais

Kredītu reģistrā, kurš darbu sāka 2008. gada 1. janvārī, tiek vāktas ziņas par visu veidu kredītiem (hipotēku, patēriņa, norēķinu karšu, finanšu līzingu, kredītiem apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, operatīvo līzingu un faktoringu u.c.), galvojumiem un citām saistībām. Nav divu domu – saistību uzskaite disciplinē kredītņēmējus. Tagad visi tiek šaustīti par savu finansiālo iespēju pārvērtēšanu, bet tajās liktenīgas korekcijas ieviesusi ekonomiskā situācija - samazinoties ienākumiem, pieaudzis risks netikt galā ar maksājumiem.

Uz vaicāto, vai pēc Kredītu reģistra ir nosakāms, kā gada laikā ir mainījusies attieksme pret aizņemšanos, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes Kredītu reģistra daļas vadītāja Laura Ausekle atbildēja, ka, ņemot vērā Kredītu reģistra īso vēsturi, varētu būt nepamanāmas vai nenozīmīgas kopējās tendences attiecībā uz fizisko un juridisko personu aizņemšanās paradumiem. Kredītu reģistra datos atspoguļojas izmaiņas Kredītu reģistra dalībnieku kredītportfeļos, ir iespējas detalizētāk analizēt pieaugumu vai samazinājumu juridiskām un fiziskām personām izsniegtajos kredītos, kredītu veidos un tamlīdzīgi. Kopš pagājušā gada jūlija Kredīta reģistra dalībnieki ik ceturksni sniedz ziņas par saistību aktuālajiem atlikumiem. Par katru jaunu saistību informācija jāsniedz piecu darba dienu laikā.

2008. gada 1. janvārī Kredītu reģistrā bija 98 dalībnieki, pašreiz - 110 dalībnieki: 22 bankas un 5 ārvalstu banku filiāles, 24 banku meitassabiedrības (līzinga un faktoringa sabiedrības), 23 apdrošinātāji, 35 krājaizdevu sabiedrības un biedrība „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”.

Gluži visiem ekonomiski aktīvajiem saistību nav

Kredītu reģistrā šā gada 31. martā bija ziņas par 874 930 personām, t.sk. par 820 371 fizisko personu rezidentu (93,8% no visām) un 42 819 juridiskajām personām rezidentiem (4,9%). Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir 1,79 miljoni iedzīvotāju. Tātad praktiski gandrīz katrs otrais pieaugušais ir atrodams Kredītu reģistrā. Jāpiebilst, ka saskaņā ar statistiku no šīs vecuma grupas ekonomiski aktīvie bija 1,22 miljoni (68%) iedzīvotāji, no kuriem nodarbinātie – viens miljons 46,7 tūkstoši (58,6%) un darba meklētāji – 168,8 tūkstoši (9,8%). Šajā sabiedrības vecuma grupā ir vairāk nekā pusmiljons ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju.

Visvairāk patēriņa un norēķinu karšu kredītu

Kredīti patēriņa preču iegādei ir vienīgais saistību veids, kura īpatsvars kopējā kredītu struktūrā šā gada pirmajos trijos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada pēdējo ceturksni, ir ievērojami pieaudzis - no 38% uz 44% no visu saistību skaita. Pārējo kredītu (arī norēķinu karšu un hipotēku) īpatsvars ir nedaudz samazinājies vai palicis nemainīgs.

Saistību skaits saistību veidu dalījumā (2009. gada 31. marts)

Avots: Latvijas Banka

Vairāk nekā puse saistību – līdz 1000 latiem

Kredītu reģistrā ir ievadītas ziņas par 2 080 097 aizņēmēju saistībām, kas izriet no aizdevuma līgumiem. No tām pirmā ceturkšņa beigās spēkā bija 1 731 493 saistības: latos – 1 323 651 (76,4%), eiro – 385 853 (22,3%) un citās valūtās – 21 989 (1,3%). Salīdzināšanai pārrēķinot latos, saistību atlikums valūtu dalījumā rāda, ka 14,05 miljardi latu (79,4%) bija saistības eiro, 2,40 miljardi latu (13,6%) - latos, 1,14 miljardi latu (6,5%) - ASV dolāros.

Saistību skaits:

līdz 1000 latiem - 1 265 383 saistības (60,8%);

no 1000 līdz 10 000 latiem - 536 562 (25,8%);

no 10 000 līdz 50 000 latiem – 205 918 (9,9%);

vairāk par 50 000 latiem - 72 233 saistības (3,5%).

Patēriņa kredīti latos, hipotekārie - eiro

Saistību kopējais atlikums 1. ceturkšņa beigās bija 17,70 miljardi latu. Salīdzinājumā ar 2008. gada 4. ceturksni tas samazinājies par 240 miljoniem latu jeb 1,3 procentiem. Lielākā summa bija hipotēku kredītiem mājokļu iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai, remontam – 4,03 miljardi latu jeb 22,8% no kopējā atlikuma; otra lielākā bija komerckredītu summa – 3,04 miljardi latu. Savukārt norēķinu karšu kredīti, kuru ir visvairāk, bija tikai 240 miljoni latu (1,3%).

2009.gada 31.martā spēkā esošo kredītu skaits latos un eiro

Kavētāju skaits dubultojies

Pirms pusotra gada, izveidojot Kredītu reģistru, tajā tika iekļauta LB Parādnieku reģistra informācija par 68 758 aizņēmējiem un 97 564 saistībām. Šā gada 31. martā Kredītu reģistrā bija ziņas par 121 897 personām, par kurām iesniegts vismaz viens maksājumu kavējuma vai pārkāpuma ziņojums. Pirmā ceturkšņa laikā šis skaitlis pieauga gandrīz par trim tūkstošiem.

“Parādnieku sarakstā” persona nokļūst, ja kavējusi maksājumus ilgāk par 60 dienām un nesamaksātā summa ir 100 latu vai vairāk. Bankas sniedz ziņas ne tikai par kavējumiem, bet arī par būtiskiem līgumu pārkāpumiem. Kā skaidro L. Ausekle, Kredītiestāžu likuma 73. pants nosaka, ka klientam jāsniedz pilnas un patiesas ziņas par savu finanšu stāvokli, īpašumiem un to apgrūtinājumiem u.c. pieprasītās ziņas, lai kredītiestāde pildītu uzraudzības prasības. Turklāt Kredītu reģistra dalībnieks var sniegt ziņas par aizņēmēja pārkāpumiem, ja aizņēmējs nav sniedzis kredītiestādei kādas no 73. pantā uzskaitītajām ziņām.

Visvairāk ziņojumu par kavētiem maksājumiem vai par pārkāpumiem ir iesniegts par patēriņa kredītu ņēmējiem. Maksājumus nekavē apmēram 80 procentu kredītņēmēju.

Maksājumu kavējumi vai pārkāpumi

Finanšu un kapitāla tirgus komisija no visiem kredītiem kā problemātiskus marta beigās novērtējusi 2,9%, t.sk. 2,6% no privātpersonām izsniegtajiem un 8% no juridiskajām personām izsniegtajiem kredītiem.

Divas trešdaļas no visa problemātisko kredītu apjoma (jeb 1,5 miljardi latu) bijuši kredīti juridiskām personām, bet no problēmu kredītu skaita 86% fiziskām personām izsniegtie. Vidējais viena problemātiskā kredīta apmērs juridiskām personām marta beigās sasniedza 376,4 tūkstošus latu, fiziskām personām – 22,2 tūkstošus latu.

Ne visi, kas sūdzas, ir patērētāji likuma izpratnē

Saeima 21. maijā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kura 26. pants “Patērētāju sūdzību izskatīšana uzraudzības un kontroles iestādēs” papildināts ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centram vai citai iestādei, kuras kompetencē ir tirgus uzraudzība attiecīgajā jomā, izskatot saņemto personas sūdzību par tās individuālo tiesību pārkāpumu, rodas pamatotas šaubas par to, ka sūdzības iesniedzējs nav patērētājs šā likuma izpratnē, jo attiecīgajā situācijā darbojies savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros, attiecīgā iestāde ir tiesīga pieprasīt, lai viņš noteiktā termiņā sniedz nepieciešamo informāciju (kredītu reģistrā esošās ziņas par sūdzības iesniedzēja saistībām, informāciju par veiktajiem darījumiem u.tml.), kas apliecina, ka attiecīgajā situācijā viņš darbojies kā patērētājs. Ja sūdzības iesniedzējs pieprasīto informāciju neiesniedz, iestāde ir tiesīga izbeigt sūdzības izskatīšanu.”

Likums stāsies spēkā šā gada 23. jūnijā. Vairākas tā jaunās normas aizstāv  patērētājus, taču 26. panta papildinājums acīmredzot mazinās interpretācijas, lai domstarpības klientam un bankai nenāktos skaidrot pēdējā laikā raksturīgajās teledebatēs.

Pirmajā ceturksnī bankas un to meitassabiedrības iesniegušas Kredītu reģistram vairāk nekā 800 tūkstošus ziņu pieprasījumu par aizņēmējiem. Trīs personas griezušās ar iesniegumu par Kredītu reģistra ziņu precizēšanu. Situācijas analizētas kopā ar iesaistītajiem dalībniekiem un secināts, ka personu pretenzijas ir pamatotas, tāpēc dalībnieki ziņas labojuši, paskaidrots Kredītu reģistra informācijā.

Ir vēl arī citi parādi

Kredītu reģistra, kā arī banku informācija par kredītiem atspoguļo tikai daļu no parādiem, kas nomāc ikdienu, ja nevar samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem (to sniedzēji informē par pieaugošajām nesamaksātajām summām) un daudziem ij negribas atzīties, kādas papildu nepatikšanas piemeklē, ja laikus nenorēķinās ar “piecās minūtēs” saņemtu kredītu.

Uz jautājumu, vai Latvijas Banka apsver iespēju paplašināt Kredītu reģistra dalībnieku skaitu, tostarp iekļaujot tajā arī ātro, “piecminūšu laikā” saņemamo kredītu izsniedzējfirmas, SMS kredītu aizdevējus, L. Ausekle LV.LV paskaidroja, ka “Latvijas Banka atbalsta Kredītu reģistra tālāku paplašināšanu, tomēr, lai to veiktu, nepieciešami būtiski Kredītu reģistra darbību reglamentējošo normatīvo aktu grozījumi un to saskaņošana ar esošajiem Kredītu reģistra dalībniekiem, kā arī jārisina jautājums par nebanku sektora kreditētāju uzskaiti un to darbības regulēšanu”.

"Divas trešdaļas no visa problemātisko kredītu apjoma (jeb 1,5 miljardi latu) ir kredīti juridiskām personām, bet no problēmu kredītu skaita 86%  ir izsniegti fiziskām personām."

Kopš gada sākuma tiesas saņēmušas 40 000 kreditoru pieteikumus par saistību izpildi brīdinājuma kārtībā, kas ir par 65% pieteikumu vairāk kā līdzīgā laika posmā pērn, informē Tiesu administrācija. Aktīvākie pieteicēji, kas izmantojuši saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā no marta līdz maijam, bija AS “GE Money”, AS “Baltijas Izaugsmes grupa”, kuras ir LB Kredītu reģistra dalībnieces, un SIA “Julianus finanses”.

Bankas par savu kredītportfeli

LV.LV jautājums komercbankām: Kā bankas kredītportfelī ir mainījusies hipotēku kredītu summa un to skaits šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2008. gada pēdējo ceturksni? Cik daudzi hipotekāro kredītu ņēmēji izmantojuši iespēju ņemt citu kredītu, lai segtu hipotēku kredītu? Kāda ir hipotēku kredītu cena (iepriekš ņemtajiem un saskaņā ar iepriekšējo gadu likmēm), salīdzinot ar patēriņa un citiem kredītiem šogad?

Aizkraukles bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans:

Bankas izsniegtie kredīti šajā periodā ir samazinājušies par 8,2 miljoniem latu, un šā gada 1. ceturkšņa beigās kredītportfeļa apjoms bija 636,8 miljoni latu.

Pamatā visi hipotekārie kredīti iedzīvotājiem tika izsniegti līdz 2008. gadam. Diemžēl LB Kredītu reģistrs tika izveidots tikai 2008. gada 1. janvārī. Iepriekš Latvijas kredītiestādēm nebija iespējas pilnvērtīgi pārliecināties par savu klientu kopējām kredītsaistībām. Nav noslēpums, ka daļai hipotekāro kredītu ņēmēju bija hipotekārie kredīti vairākās bankās, kā arī bija papildus dažādi patēriņa kredīti un līzingi. Aizkraukles banka praktizēja tikai hipotekāro kredītu izsniegšanu un citus kredītus hipotekārā kredīta dzēšanai neizsniedza. Pašlaik hipotekāros un patēriņa kredītus banka neizsniedz.

Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska:

Hipotekāro kredītu apjoms pakāpeniski mazinās, kas ir dabiska parādība pašreizējā ekonomiskajā ciklā - jaunās kreditēšanas temps samazinās, esošie kredīti tiek pakāpeniski atmaksāti. Taču neesam novērojuši kādu izteiktu tendenci kredītu atmaksāšanā pirms laika, kas arī ir dabiski, ņemot vērā, ka mazinās kopējā naudas masa ekonomikā.

Kas attiecas uz jautājumu par iespēju ņemt citu kredītu, lai segtu hipotēku kredītu, -nav kāda cita kredīta veida, ar ko var nosegt hipotekāro kredītu. Maksājumu grūtību gadījumos tiek veikts restrukturizācijas darbs ar esošo kredītu, mainot nosacījumus, lai atvieglotu ikmēneša maksājumus.

Kredītu cena visā pasaulē šobrīd ir pieaugusi, ņemot vērā riska faktoru pieaugumu, naudas cenas izmaiņas u.c. apstākļus. Taču, ja skatās uz absolūtām likmēm, tad, ņemot vērā, piemēram, Euribor samazināšanos, kopējā likme, iespējams, ir tādā pašā līmenī vai pat mazāka nekā iepriekšējos gados.

SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste:

SEB banka noteikti strādās pie tā, lai grūtībās nonākušie klienti mēģinātu situāciju risināt, nevis uzņemtos jaunas saistības. Taču tirgū nav informācijas par to, vai cilvēks nav griezies pie citām finanšu iestādēm, piemēram, nebanku sektora finansētājiem pēc palīdzības esošā kredīta segšanai.

Hipotekārajiem kredītiem eiro valūtā kopējā likme nav pieaugusi, tā pat ir samazinājusies zemās Euribor likmes iespaidā, ņemot vērā, ka 80-90% kredītu Latvijā ir ņemti eiro valūtā. SEB bankas pievienotā likme gada laikā ir pieaugusi vidēji par 2 procentpunktiem, kas ir saistīts ar svārstībām finanšu tirgos un riska vērtējumu finanšu sektorā kopumā ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā. Kredītkartēm procentu likmes, kā arī kartes gada maksa SEB bankā nav mainījusies jau vairākus gadus, turklāt šobrīd esam tirgus līderi ar zemākajām kredītkartes procentu likmēm.

SEB bankas kopējais kredītportfelis 2009. gada 30. aprīlī ir 2,3 miljardi latu.