Kredītu nastu vairums ceļ, nes un ņem vēl

Kredītu reģistrā kopš tā izveidošanas paliekoši tiek uzskaitīti visi, kas aizņēmušies. Kā izklāstīts Latvijas Bankas mājaslapā: reģistrā ir informācija par visiem fizisko un juridisku personu kredītiem (hipotēku kredītu, kredītu patēriņa preču iegādei, norēķinu karšu kredītu, finanšu līzingu, kredītu apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, operatīvo līzingu un faktoringu u.c.), sniegtajiem galvojumiem un citām saistībām, kuras ir spēkā reģistra darbības sākšanas brīdī - 2008. gada 1. janvārī.

Pēc kredītsaistību nokārtošanas ziņas par personu un viņa agrākajām saistībām saglabājas. Kredītu reģistrā dalībnieki turpina reģistrēt arī parādnieku informāciju pēc tādiem pašiem kritērijiem, kādi tie bija Parādnieku reģistrā - ja aizņēmējs vai aizņēmēja galvinieks kavējis līgumā noteiktos maksājumus ilgāk par 60 dienām un kavēto maksājumu summa ir vismaz 100 latu.

2010. gada 30. septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas par 933 036 personām, t.sk. par 873 276 fiziskajām personām rezidentiem.

Vairāk simtlatnieku

No Kredītu reģistra izveides līdz 2010. gada 30. septembrim reģistrā iesūtītas ziņas par 2 543 255 saistībām, no kurām spēkā bija 1 500 777 saistības 15,66 miljardu latu apmērā. Salīdzinājumā ar 2. ceturkšņa beigām reģistra dalībnieku saistību atlikums samazinājās par 450 miljoniem latu jeb 2,8 procentiem.

Reģistra veidotāji norāda: lielākais atlikums ir hipotēku kredītiem mājokļa ( jeb dzīvokļa) iegādei – 4,73 mljrd. latu jeb 30,2% no kopējā atlikuma. Saistību atlikumā nākamie ir hipotēku kredīti nekustamā īpašuma ( jeb privātmājas un zemes) iegādei, izņemot kredītus mājokļa iegādei (3 miljardi latu jeb 19,1%), industriālie kredīti (2,58 miljardi latu) un komerckredīti (2,44 miljardi latu).

Skaitliski visvairāk reģistrā ir kredītu līdz 1000 latiem, taču kopējais slogs visiespaidīgākais ir tiem, kas aizņēmušies vairāk par 50 tūkstošiem latu.

Kredītu apjoms

Avots: Kredītu reģistra datu kopsavilkums

Plus viens koriģētais miljards hipotēku saistībās

Pirms vairāk nekā gada Kredītu reģistra statistika par aizņēmumu veidiem piedzīvoja radikālas pārmaiņas: 2009. gada 3. ceturksnī bija 118 491 hipotēku kredīts mājokļu iegādei un saistību atlikums - 3,79 miljardi latu. 2010. gada 3. ceturksnī šo kredītu skaits ir 150 473 un atlikums veido 4,73 miljardus latu. Līdzīga tendence bija ar hipotēku kredītiem nekustamā īpašuma iegādei, izņemot kredītus mājokļa iegādei.

Tiesa, reģistra statistika liecina, ka šī „pārvērtība” (apmēram 1 miljarda latu apmērā) notika jau 2009. gada beigās.

LV.LV Latvijas Bankai jautāja: kā var izskaidrot šo kredītu skaita un atlikušo saistību pieaugumu laikā, kad bankas hipotēku kredītus izsniedz ievērojami mazāk nekā nekustamo īpašumu aktīvās tirdzniecības gados? Vai tas saistīts ar kredītu pārstrukturēšanu, iespējamām atlaidēm hipotekāro kredītu ņēmējiem?

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis informēja, ka minētie skaitļi tomēr nav liecība par kādu kreditēšanas tirgus norisēm pretēju tendenci. Tikpat, cik palielinājušies hipotēku kredītu un to saistību atlikumi, mazumā gājis pārējo kredītu skaits un to atlikumi. Tam iemesls: reģistra dalībnieki precizējuši savas iekšējās procedūras ziņu sniegšanā sadaļā „aizņēmēja saistību veids” laika posmā līdz 2010. gada 1. ceturksnim.

"Lielākais atlikums ir hipotēku kredītiem mājokļa iegādei."

AS „SEB banka” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda, ka banku sektorā kopš 2008. gada otrās puses var vērot kopējā privātpersonām izsniegtā mājokļa kredītu skaita un apjoma samazinājumu. 2008. gada 3. ceturksnī mājsaimniecībām mājokļa iegādei bija izsniegti 158 352 kredīti 5 041,930 miljonu latu apmērā, 2009. gada 3. ceturksnī - 152 871 kredīts 4 895,467 milj. apmērā, bet 2010. gada 3. ceturksnī - vairs tikai 147 777 kredīti 4 680,937 miljonu latu vērtībā.

Kredītu skaita un apjoma samazināšanās skaidrojama ar to, ka no jauna izsniegto kredītu skaits ir mazāks nekā atmaksāto kredītu skaits, jo ekonomiskās lejupslīdes laikā iedzīvotāji nevēlas uzņemties jaunas ilgtermiņa saistības.

„Latvijas Bankas Kredītu reģistrs sāka darboties 2008. gada 1.janvārī, automātiski pārņemot informāciju, kas bija Latvijas Bankas Parādnieku reģistrā, papildus tam Kredītu reģistra dalībniekiem līdz 2008. gada jūnijam bija jāreģistrē visas ziņas par iepriekš (līdz 2008. gada sākumam) izsniegtajiem kredītiem saskaņā ar tādiem pašiem kritērijiem kā Parādnieku reģistrā. Kredītu reģistru uztur un ziņas no tā sniedz Latvijas Banka, kas arī izstrādā reģistra noteikumus un informācijas iesniegšanas kārtību, formu utt.

Hipotēku kredītu skaita un summas būtiskās pārmaiņas 2009. gadā saistītas ar Kredītu reģistrā ievietotās informācijas pilnveidošanu atbilstoši Latvijas Bankas izstrādātājiem klasifikatoriem, un tajā laikā tika veiktas korekcijas iepriekš iesniegtajos datos,” paskaidroja E. Rudzītis.

Kopējā aina nemainās, grimstošie grimst

Kredītu maksāšanas spēja un disciplīna saglabājas pastāvīgā līmenī –apmēram trīs ceturtdaļas kredītu maksājumu ir bez kavējumiem. No pusotra miljona spēkā esošajām saistībām trešā ceturkšņa beigās maksājumu kavējumu nav bijis 1 127 590 kredītiem (75,1%), līdz 5 dienām kavējušies maksājumi 40 443 saistībām (2,7%), no 6 līdz 30 dienām – 44 025 saistībām (2,9%), no 31 dienas līdz 90 dienām – 31 403 saistībām (2,1%), no 91 dienas līdz 180 dienām – 23 765 saistībām (1,6%). Ilgāk nekā 180 dienu kavējums fiksēts 233 468 saistībām (15,6%). Divu gadu laikā šādu saistību skaits ir vairāk nekā dubultojies, un to atlikums pagājuša gada trešajā ceturksnī bija 2,63 miljardi latu.

No 2010. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim no reģistra dalībnieki veikuši vairāk nekā četrus miljonus pieprasījumu, galvenokārt ziņas pieprasījušas bankas.

LKA: Kreditēšana atsākas, bet...

Ekonomikai atgūstoties, uzlabojas situācija arī kreditēšanas jomā, vērtēts Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) makroekonomikas apskatā. Piedāvājums kļuvis plašāks un pieejamāks, par ko liecinot pakāpeniska vidējo procentu likmju mazināšanās no jauna izsniegtiem kredītiem. Bankas ir uzkrājušas aptuveni miljardu latu, taču tos nevar efektīvi novirzīt kreditēšanai klientu neatbilstoša riska profila un vāja pieprasījuma dēļ. Pieprasījums pēc kredītiem ir mazs, jo daļai uzņēmumu un mājsaimniecību vēl arvien ir nepieciešams mazināt parādsaistības, uzņēmumi nespēj ieguldīt atbilstošu daļu savu līdzekļu projektu īstenošanā, turklāt nevēlas mainīt akcionāru struktūru, piesaistot citus investorus. Daļa uzņēmumu nogaidot ar investīcijām nenoteiktības dēļ vai paši ir uzkrājuši resursus un kredīti tiem nav nepieciešami.

Kredītpolitika kļūs aktīvāka, tomēr šogad kopējais kredītportfelis (jo īpaši mājsaimniecību segmentā) turpinās samazināties, norāda banku pārstāvji. LKA prognozē, ka atsāksies algu pieaugums, tomēr tas būs lēns un dažādās nozarēs atšķirīgs. Vislabvēlīgākā situācija algu pieaugumam ir eksporta nozarēs, kur produktivitātes kāpums ir bijis straujāks un arī izaugsmes perspektīvas ir optimistiskākas.

„Algu pieaugums nebūs ne 10%, ne 15%, ne 20%, kādu mēs redzējām iepriekšējā buma laikā. Tie būs daži procentpunkti - 3%, 4%, varbūt 5% atkarībā no nozares. Turklāt diez vai algu pieaugums būs masveidā visiem kā pamatalgas palielinājums. Ļoti iespējams, ka pamatalgas tiks palielinātas ļoti nedaudz un lielākais ienākumu pieaugums varētu būt no atjaunotajām motivācijas shēmām, kas tika slēgtas recesijas laikā, proti, bonusiem, prēmijām utt.,” prognozē LKA Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas vadītājs Mārtiņš Kazāks.

"Pieprasījums pēc kredītiem ir mazs, jo daļai uzņēmumu un mājsaimniecību vēl arvien ir jāmazina parādsaistības."

Savukārt LKA prezidents Teodors Tverijons aģentūrai BNS atzinis, ka banku no jauna izsniegto kredītu apmērs šogad pieaugs, jo ekonomiskā situācija valstī uzlabojas. Taču no jauna izsniegto kredītu apmēra pieaugums vairs nekad nebūšot tik straujš, kāds tas bija pirms četriem gadiem. „Nebūs tā, ka gadā no jauna izsniegto kredītu apmērs pieaug par 40-50 procentiem. Tādu brīnumu vairs nebūs. Tie, kas ir cienīgi saņemt kredītu, saņems kredītus bez jebkādām problēmām, bet tie, kuri būs pārāk riskanti neatkarīgi no tā, vai tie ir struktūrfondu projekti, lauksaimnieki, biogāzes ražotāji, un nekvalificēsies, izejot riska kontroli, nesaņems,” klāstīja asociācijas vadītājs.

Vislielākais mājsaimniecībām mājokļu iegādei izsniegto kredītu apmērs 2010. gada beigās bija „Swedbank” - gandrīz 1,223 miljardi latu, un tās tirgus daļa šajā segmentā ir 26,5 procenti. „Nordea Bank Finland” Latvijas filiāle izsniegusi 778,981 miljonu latu, šīs bankas tirgus daļa mājsaimniecībām mājokļu iegādei izsniegtajos kredītos bija 16,9 procenti. Trešā lielākā pēc izsniegto kredītu apmēra mājsaimniecībām mājokļu iegādei pērnā gada beigās bija „DnB NORD Banka” ar 742,327 miljoniem latu (tirgus daļa 16,1%).

Vairākas komercbankas ir paziņojušas, ka to zaudējumi pērn samazinājušies. Latvijas „Swedbank” grupa 2010. gadā strādāja ar 46,8 miljonu latu zaudējumiem, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2009. gadā, liecina bankas informācija. Tostarp pašas „Swedbank” zaudējumi pērn bija 47,2 miljoni latu. „Swedbank” preses sekretāre Kristīne Jakubovska aģentūrai BNS pavēstījusi, ka pērn ceturtajā ceturksnī „Swedbank” Latvijā strādāja ar 18 miljonu latu peļņu pirmo reizi pēc astoņos ceturkšņos uzrādītajiem zaudējumiem. Tas saistīts ar uzkrājumu samazināšanos sliktajiem kredītiem, Latvijas ekonomikai atkopjoties straujāk, nekā tika prognozēts. Arī pieprasījums pēc kredītiem turpinājis atjaunoties, bankas jaunā finansējuma apjoms 2010. gadā bijis 118 miljoni latu. Savukārt problemātisko kredītu bruto apjoms otro ceturksni pēc kārtas ir samazinājies un 2010. gada beigās bija 890 miljoni latu, kas ir par 3,7% mazāk, salīdzinot ar 2009. gada beigām.

Mājsaimniecībām mājokļu iegādei aizdevumus izsniegušas 20 bankas (no 29). Astoņām bankām aizdevumu kopsumma pagājušā gada beigās pārsniedza 100 miljonus latu.