Labās ziņas par mūsu valsts izlaušanos no krīzes ielenkuma, par ko liecina iekšzemes kopprodukta straujāks pieaugums, nekā gaidīts, nodokļu ieņēmumu palielināšanās, bezdarba mazināšanās, izskan, kolīdz kāds no pozitīvajiem makroekonomiskajiem rādītājiem noteiktā atskaites periodā tiek sasniegts. 2012.gads varētu būt jau trešais pēc kārtas, kad Latvijas ekonomikas izaugsme pārsniegs gada sākumā izteiktos vērtējumus.
"Taču nav pamata kļūt vieglprātīgiem, vēl arvien jāsaglabā piesardzība, jo situācija eirozonā vēl aizvien ir samērā trausla," "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks pašreizējo piesardzīgumu pamato ar situāciju Eiropas Savienībā, kurā ir ļoti lēna izaugsme, krīzes valstīs – dziļa recesija. Nenoteiktību rada Grieķija, un ļoti svarīgi arī, kāds pēc jaunā Francijas prezidenta ievēlēšanas būs Vācijas un Francijas "saspēles rezultāts", cik veiksmīgi izdosies finanšu tirgus pārliecināt, ka starp tām nav ļoti radikālu domstarpību. Ja nenoteiktība saglabāsies ilgstoši, tas nozīmē, ka izaugsme Latvijas galvenajās partnervalstīs būs lēnāka, un tas arī piebremzēs mūsu ekonomiku.
Latvijas budžeta ieņēmumi turpina augt, un it kā šķiet, ka valsts varētu sākt līdzekļus tērēt. Bet ir jābūt piesardzīgiem divu apsvērumu dēļ: pirmkārt, esošā situācija budžetā ir labvēlīga ne tikai tāpēc, ka ekonomika ir mazliet labāka, nekā gaidīs, bet arī tāpēc, ka pagājušajā gadā izteiktās prognozes par budžeta nodokļu bāzi bija ļoti piesardzīgas. Un, ja šo naudu tērē, tad strukturālām reformām, nevis tā visa "jānoēd", norāda M.Kazāks, atgādinot, ka valsts dzīvo ar budžeta deficītu, valstij pašai uzkrājumu nav, tie ir aizņemti līdzekļi.
Pozitīvas tendences uzrāda arī darba tirgus. Ienākumi ir pakāpeniski auguši (pagājušajā gadā neto alga aptuveni par 4,5%), tiesa, ne visiem, bet apmēram ceturtajai daļai sabiedrības. Vienlaikus pievēršama uzmanība produktivitātes kāpumam, kas kļūst ļoti lēns. Tā nav cerīga tendence (kaimiņos Igaunijā situācija ir labāka). Ja produktivitātes kāpums ir zems, tad arī algu kāpums, kas ir pamatots ar darba ražīgumu, ir samērā lēns. Un tas savukārt nozīmē, ka nākotnē paredzamas problēmas ar iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, attiecīgi – arī iespējām tērēt.
LKA prognozē, ka algu pieaugums šogad varētu būt 4 procenti, nākamgad vēl zemāks – 3,2 procenti.
M.Kazāks norāda uz kopsakarību: "Nepieciešamas strukturālās reformas, esam redzējuši to daudzsološus solījumus, bet jāredz arī realizācija, lai arī produktivitātes kāpums būtu straujāks."
Svarīgs arī iekšzemes pieprasījums
"DNB bankas" sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš pievērš uzmanību iekšzemes pieprasījuma nozīmei. Ir tiesa, ka Latvijas izaugsme atkarīga no eksporta, taču, viņaprāt, nevar apgalvot, ka iekšzemes pieprasījums sevi ir izsmēlis. Protams, Latvijas izaugsmes sākotnējais vilcējs ir eksports, un, lai kaut kas notiktu iekšzemes pieprasījumā, vispirms nauda ir jānopelna ārzemēs. Arī darba ražīguma kāpums lielā mērā ir atkarīgs no ekonomikas specializācijas, kas tik mazai valstij kā Latvija galvenokārt ir eksports. Taču lielākā daļa iedzīvotāju strādā, ražo, sniedz pakalpojumus un saņem ienākumus iekšējā tirgū, tā ir lielākā daļa Latvijas ekonomikas. Pērn izaugsme kļuvusi daudzpusīga, iekšzemes pieprasījums nav īpaši dinamisks, bet tas pieaug.
Līdz šim iekšzemes pieprasījumu vājina nepieciešamība mazināt privātā sektora parādsaistības. Ar laiku privāto bilanču uzlabošanai novirzītās naudas plūsmas mazināšanās būs ievērojams stimuls patēriņam. Uzņēmumiem parādsaistību samazināšanas process jau faktiski ir noslēdzies, mājsaimniecībām tas varētu lēnām turpināties vēl dažus gadus.
"Jātērē strukturālām reformām, nevis visa nauda „jānoēd”."
Banku ekonomisti norāda: ir jāsargājas no lēcienveidīgas kreditēšanas attīstības riskiem. Taču tas nenozīmē, ka kreditēšana būtu mākslīgi jāapgrūtina un jāveicina tādas situācijas turpināšanās, kad caur finanšu sistēmu no ekonomikas aizplūstošās naudas apjoms vairākkārt pārsniedz mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjomu. Šobrīd finansējuma plūsmu ietekme uz patēriņu joprojām ir negatīva, jo mājsaimniecības pret banku pieaugošo vēlmi kreditēt joprojām izturas ļoti piesardzīgi.
Labākai risku caurskatāmībai ekonomikā traucē arī augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, kura mazināšana noteikti veicinātu kredītprocentu likmju kritumu, ar šo atzinumu LKA piekrīt nesen publiskotajā Latvijas ekonomikas konkurētspējas ziņojumā secinātajam.
Izaugsme paātrināsies, līdz atdursies pret demogrāfijas problēmu
Banku pārstāvji sagaida, ka būs mērena ekonomikas izaugsme gan šogad (2,5%), gan nākamgad (3,3%). Dažādu citu avotu lēstās iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes gan ir atšķirīgas (arī optimistiskākas - no 4 līdz 5%) un ar pakāpenisku izaugsmes paātrinājumu tuvākajā desmitgadē. P.Strautiņš uzskata: pēc tam izaugsmes temps kritīsies sakarā ar demogrāfiskajiem procesiem.
Pagājušajā gadā inflācija sasniegusi 4,4 procentus. Šim gadam prognozēti 3 procenti. Kas attiecas uz inflācijas rādītāju, tas, šķiet, ir vienīgais, kurš izrādījies sliktāks, salīdzinot ar iepriekš izteiktajām prognozēm. Iemesli – naftas cenas pieaugums, arī izaugsmes tempu atšķirība starp Latviju un pārējo Eiropu, spriež P.Strautiņš. 2013.gadam LKA eksperti prognozē inflācijas pazemināšanos līdz 2,4 procentiem.
Pēc banku ekonomistu lēstā, Latvijā pakāpeniski samazināsies bezdarba līmenis. "Mēdz teikt, ka tas ir tāpēc, ka pieaugusi emigrācija, taču tā nav, tiek radītas arī darba vietas," norāda P.Strautiņš. Ir dažādi vērtējumi, par cik vairāk (no 40 tūkstošiem līdz 70 tūkstošiem) ir darba vietu kopš lielākā krituma. Mazākais skaitlis atbilst datiem par darba vietām, kur maksā sociālās iemaksas, lielākais – līdz darbaspēka apsekojumam.
Strukturālās reformas – joprojām aktualitāte
LKA prezidents M.Bičevskis uzsver vēlmi akcentēt konkurētspējas jautājumus, kas attiecas gan uz nodokļu slogu, kaut vai salīdzinot ar kaimiņiem, un, protams, izglītību, kā arī citām to ietekmējošām jomām.
LKA atzinīgi vērtē, ka ir izskanējuši visspēcīgāko reformu pieteikumi, kādi līdz šim bijuši (izglītībā, industriālajā politikā, veselības sistēmā, pabalstu reforma, darbaspēka nodokļu samazināšana). P.Strautiņš par vissvarīgāko, kam ir liela ietekme uz ekonomikas izaugsmi, uzskata izglītību, arī tieslietu sistēmas reformas, par ko tiekot maz runāts. Taču viena no lielākajām problēmām Latvijā biznesa vidē ir lēnā lietu izskatīšanas gaita. "Šajā ziņā ļoti atpaliekam no kaimiņiem. Igauņiem visas komerclietas tiek izskatītas divos mēnešos, mums joprojām vairāk nekā ceturtā daļa tiek izskatīta vairāk nekā gadu. Tas ir nepieļaujami," teic ekonomists.
Bezdarba līmenis Latvijā samazinās, Rīgā reģistrētais bezdarbs jau ir zem astoņiem procentiem. M.Kazāks pievērš uzmanību tam, ka ir ļoti augsts strukturālais bezdarbs. Un, viņaprāt, nav tālu situācija, ka uzņēmējiem, lai atrastu jaunus darbiniekus, tie būs jāpārpērk, jo esošajiem vai nu nav motivācijas, vai trūkst darba tirgum nepieciešamo prasmju. Tā ir arī paša cilvēka atbildība, taču valstij jānodrošina vide, lai šīs prasmes varētu apgūt, un, ja tam tērē budžeta naudu, tad vietās, kur sagaidāma vislielākā atdeve.
"Nav tālu līdz situācijai, ka uzņēmējiem darbinieki būs jāpārpērk."
P.Strautiņš vērtē, ka "aktīvāk īstenojot profesionālās izglītības reformu, mēs varētu radīt pilnīgi citu nākotnes perspektīvu apmēram pusei vai vairāk nekā pusei jauniešu, kas neiet caur augstākās izglītības sistēmu, un, protams, tādā veidā arī palīdzētu rūpniecībai, ar ko mēs lielā mērā saistām savas izaugsmes iespējas".
LKA arī uzskata, ka nepieciešams saglabāt virzību uz eiro ieviešanu 2014.gadā. "Nu, ja eirozona konstatēs, ka tajā nav vietas tik strauji augošai ekonomikai kā Latvija, tas būs labāk nekā tad, ja mēs izgāzīsimies," piebilst P.Strautiņš.
Makroekonomikas apskatā un ieteikumos ļoti akcentēta tērēšanas ierobežošana. LV portāls interesējās – ja Latvija pēc stingrajiem taupības ierobežojumiem joprojām nav atguvusies un dzīvo ar "krīzes bada sajūtu", vai tādā situācijā jau ir pamats domāt, ka esam pārvarējuši ekonomiskā cikliskuma liesos gadus un nu varam uzreiz atļauties sākt krāt iespējamai nākamai krīzes nelaimei? P.Strautiņš piekrita, ka Latvijas ekonomiskā cikliskuma izaugsme joprojām ir zema, tāpēc neviens arī nemudinot valdību veidot milzīgu budžeta pārpalikumu, taču "nauda ir jāiegulda attīstībā". Tās ir iespējas, kas jāizmanto saprātīgi, lai nebūtu, kā 2006. un 2007.gadā, kad budžetā bija virsplāna ieņēmumi un tie vienkārši tika iztērēti bez stratēģiska plāna.
