Pēc Latvijas Bankas ziņām, ļoti daudz cilvēku savulaik ir ņēmuši kredītu patēriņa preču iegādei - gandrīz puse jeb 45,2%; norēķinu karšu kredīta saistības ir 35,1% cilvēku, bet hipotēku kredīts mājokļa iegādei - 6,8 procentiem. Tas nozīmē, ka apjomīgo, ilglaicīgo kredītsaistību īpatsvars Latvijas mājsaimniecībām nav nemaz tik liels. Tomēr ģimenēm, kurās tagad ir bezdarbnieki, arī patēriņa kredīti var radīt ārkārtas situācijas.Jādodas uz banku pirms maksājumu kavēšanas.
Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) konsultants Jānis Āboliņš norāda, ka ikreiz, kad ir kāds darbinieku samazināšanas vilnis valsts iestādēs, strauji palielinās to cilvēku skaits, kuri lūdz padomu. Tie ir ierindas izglītības darbinieki, policisti, medicīnas darbinieki un dažādu līmeņu ierēdņi. „Visskumjāk ir, kad, piemēram, bērnudārza audzinātāja aizņēmusies naudu, lai pabeigtu augstskolu, bet nav vairs vajadzīga ne darbavietai, ne valstij, ne arī kādam citam interesē viņas izglītība un parādi.”
Kā liecina Latvijas Bankas Kredītu reģistra informācija, tā klientu daļa, kas laikus nespēj norēķināties par saviem parādiem un kavē maksājumu termiņu līdz 30 dienām, no kopējā kredītņēmēju skaita ir 7 procenti. Ilgāk par 180 dienām maksājumus kavē 7,6 procenti. Kopumā valstī maksājumus kavē gandrīz 20% kredītņēmēju, bet pārējie 80% savus maksājumus veic godprātīgi.
"Gandrīz puse problemātisko parādnieku nav maksājuši ne latu, lai segtu savas kredītsaistības."
„Swedbank” privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš rosina pašiem doties uz banku, stāstīt par savām problēmām un meklēt risinājumu. „Ko dara „Swedbank”, lai nodrošinātu dialogu ar klientu?” Dz. Kalniņš skaidro: „Vispirms aicinām atzīt savas grūtības, nevis izlikties, ka viss ir kārtībā. Vislabākais, ja klients ierodas bankā, pirms sācis kavēt maksājumus. Jo, tiklīdz sāk kavēt, tā jau piektajā dienā nemaksātājs saņem atgādinājuma īsziņu un aicinājumu ierasties bankā. Ja nav atbildes, tad viņa internetbankā tiek ievietota bankas vēstule. Ja arī tad nav reakcijas, divdesmitajā dienā tiek nosūtīta rakstiska vēstule, 30. dienā klientam zvanām.
Lielākā daļa parādnieku līdz šim termiņam uz banku atnāk, un 90 procentos gadījumu tiek panāktas vienošanās,” stāsta Dz. Kalniņš. „Pirms gada klienti vairāk baidījās no bankas, bet tagad paši laikus sāk sarunas. Ja klients ar banku nevēlas rast kompromisu, tad pēdējais atgādinājums ir vēstule 60. dienā - par to, ka sāksim parāda piedziņu, kam seko visnepatīkamākais process ar parāda piedziņu, tiesvedību, izsolēm. Tad turpmākā sadarbība norisinās nevis ar banku, bet ar tiesu izpildītāju.”
Maksājumus var atlikt
Kāda ir iespējamā banku pretimnākšana? „Kredīta brīvdienas jeb pamatsummas maksājumu atlikšana ir viens no visvienkāršākajiem veidiem, kā klientam var palīdzēt: tad viņš no trim līdz pat sešiem mēnešiem nemaksā pamatsummu, bet tikai katru mēnesi sedz bankas procentus. Taču tas nenozīmē, ka parāds nav jānomaksā vēlāk,” turpina bankas pārstāvis.
„Cits palīdzības veids ir maksājumu atlikšana līdz trim mēnešiem, kad klients vispār neko nemaksā, bet šajā laikā meklē darbu un mēģina uzlabot savu finansiālo stāvokli. Šis risinājums tiek piemērots, ja ienākumi ir zaudēti pilnībā. Bieži tiek izmantota kredīta atmaksas termiņa pagarināšana, bet kombinācijā ar citiem risinājumiem nereti mainām kredīta grafiku. Ir gadījumi, kad no klientiem atpērkam īpašumus, bet klientam noteiktā laikposmā atstājam tiesības uz pirmpirkumu. Reti, bet piemērojam arī daļēju kredīta iesaldēšanu uz laiku.
"Kopumā valstī maksājumus kavē gandrīz 20% kredītņēmēju."
Kopš gada sākuma „Swedbank” ir palīdzējusi 13 000 klientiem, 84 procenti klientu ar risinājumu ir apmierināti.”
Kredītņēmēju apvienība gan piebilst, ka ikdienā vērojamās situācijas un sarunas ar bankām pierāda, ka daudzas bankas nekādu pretimnākšanu neizrāda. Nereti tas atkarīgs no bankas konkrēta darbinieka, jo arī tad, kad ir skaidri pierādīta klienta ienākumu ievērojama samazināšanās, nekādas pretimnākšanas nav. „Visvairāk šāda negatīva pieredze ir „Parex bankas” klientiem,” stāsta LAKRA konsultants J. Āboliņš. „Zinu gadījumu, kad cilvēka ienākumi bija 540 latu mēnesī un bankai tikai piedāvāts: kredītņēmējs turpmāk ik mēnesi segs kredītu 180 latu apmērā, bet nekādu vienošanos nebija iespējams panākt. No loģikas viedokļa bankai būtu izdevīgāk, ja klients maksā pusi summas nekā nemaksā neko un sākas pazemojoša īpašumu atņemšana.”
„Melnais saraksts” var sabojāt nākotni
Kas ir lielākie nemaksātāji? Kļūdains ir priekšstats, ka vairāk nemaksātāju ir to starpā, kuriem ir daudz parādsaistību. Lielāko nemaksātāju īpatsvaru veido cilvēki, kam ir tikai viens parāds. No racionālā viedokļa tas nav saprotams, jo vienu parādu vienmēr ir vieglāk gan segt, gan arī vienoties, kā sadalīt maksājumus. „Iespējams, ka klienti nesaprot, kā viņi varētu sadarboties ar saviem aizdevējiem,” spriež „Swedbank” pārstāvis Dz. Kalniņš. „Mums ir grūti palīdzēt klientiem, kuri aizņēmušies vairākās sabiedrībās, bet patīkami, ka daudzi paši cenšas meklēt risinājumus. Par nemaksāšanas sekām sabiedrībā valda uzskats, ka sekas iestājas tikai par hipotekārā kredīta nemaksāšanu. Taču sekas vienlīdz nopietnas ir gan tad, ja aizdevums ņemts mājokļa iegādei, gan tad, ja auto līzingam, mājokļa remontam utt.
Vissliktākais, kas var piemeklēt nemaksātāju, ja viņš atbilstoši esošajai likumdošanai tiek iekļauts Latvijas Bankas Kredītu reģistrā kā parādnieks, tad viņa iespējas nākotnē aizņemties ir sabojātas. Cilvēkiem gan ir tendence nedomāt par to, kas būs nākotnē, bet jāņem vērā, ka vairums aizņēmēju vēl ir un būs ekonomiski aktīvi arī pēc pieciem un desmit gadiem un tad viņiem gribēsies vai nu uzlabot savus dzīves apstākļus, vai nopirkt jaunu auto. Varbūt šī spēja aizņemties būs, bet „melnā saraksta” dēļ kļūs apgrūtinoša.
"Lielāko nemaksātāju īpatsvaru veido cilvēki, kuriem ir tikai viens parāds."
Ja netiek rasts nekāds risinājums, tad parāda lietas ar īstermiņa kredītiem tiek nodotas parādu piedziņas kompānijām. Ja tas ir hipotekārais kredīts, tad pēc sešdesmitās dienas sākas tiesvedības process, kura iznākums parasti ir tiesas spriedums par labu bankai. Tas ļauj kredītiestādei uzsākt īpašuma realizāciju izsolēs.
Tomēr arī tas vēl nav viss. Ja, īpašumu pārdodot izsolē, paliek nenosegta kredīta daļa, parāds joprojām paliek un ar šo parādu strādā tiesu izpildītājs, līdz parāds tiek segts pilnībā. Tātad, ja skatās no racionālā viedokļa, tad labāk doties uz banku un vienoties par parāda nomaksu, lai nebūtu jācieš vēl emocionāli un finansiāli zaudējumi.”
Bailes traucē rīkoties
Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas profesors Ivars Austers norāda, ka kavēšanās risināt savas kredītu lietas problemātiskā situācijā ir arī psiholoģiska problēma. „Ja cilvēkam brīdī, kad viņš paraksta kredīta dokumentus, pajautā, vai ir skaidrs, kas notiks, ja būs problēmas ar naudas plūsmu, atbilde skanēs: „Protams...” Un dokumenti tiek parakstīti. Bet, kad dzīve aizdevuma ņēmēju iemet nelabvēlīgā situācijā, viņš negrib doties pie tā, kuram ir vara situāciju risināt. Tāpat kā skolnieks nevēlas iet pie direktora vai stāstīt bargam tēvam par sliktu atzīmi. Psiholoģiski cilvēks šādās bailēs bieži vien tā vietā, lai rīkotos uzreiz, „iebāž galvu smiltīs” un gaida, ka pēkšņi nezin kādā veidā viss atrisināsies pats no sevis.
Vēl mūsu sabiedrībai raksturīgi, ka ļaudis „pērk statusu”, lai atstātu zināmu iespaidu uz cilvēkiem, ar kuriem kontaktējas, piemēram, iegādājas dārgu, jaunu auto. Bet ir jāizlemj, ko īsti vēlas - maksāt par statusu un ilgtermiņā zaudēt vairāk?”
Nemaksātāju skaita saistība ar bezdarbnieku skaita pieaugumu
Bankas norāda, ka jauno problemātisko kredītu pieauguma temps ir samazinājies, jo privātais sektors ir pielāgojies ekonomiskajai videi. „Tomēr mēs ar bažām gaidām, kad valsts līdz galam būs pieņēmusi savus lēmumus par budžetu. Iespējams, ka valsts iestāžu darbinieki vēl arvien zaudēs darbu, un tad šā gada beigās un nākamā sākumā prognozējam straujāku maksājumu kavējumu pieaugumu, kas nebūt neiepriecina,” norāda Dz. Kalniņš.
LAKRA konsultants J. Āboliņš stāsta, ka ir cilvēki, kuri apzinīgi maksā savus kredītus arī no bezdarbnieka pabalsta. „Dažbrīd rodas jautājums, vai no valsts ekonomikas skatupunkta valstij tomēr nebūtu izdevīgāk neaizrauties ar darbinieku atlaišanu un saglabāt viņiem darbavietas, kaut arī cilvēkiem nāktos strādāt par zemāku samaksu. Es nezinu, cik daudz jātērē bezdarbnieku pabalstos, bet darbinieku atlaišana, it īpaši valsts iestādēs, rada papildu slogu arī bankām, jo daudzi no šiem cilvēkiem ir arī kredītņēmēji un nespēj vairs kārtot savus maksājumus. Ir labi, ka kredītņēmēji turpmāk varēs pretendēt uz sociālās palīdzības pabalstiem, bet mums nepatīk jaunais Maksātnespējas likuma projekts, kas darbosies banku, nevis kredītņēmēju labā. Mūsuprāt, maksātnespējas process kļūs garāks, dārgāks un sarežģītāks.”
