Kavēti maksājumi sadārdzina kredītus
Te īsti vietā būtu atcerēties aksiomu: vienas sabiedrības daļas kavēti maksājumi nozīmē dārgākus un grūtāk pieejamus bankas pakalpojumus, tai skaitā kredītresursus, otrai tās daļai. Aiz katra neatmaksāta kredīta ir noguldītāji, cilvēki, kuri tur naudu depozītos.
Pieaugot kredītmaksājumu kavētāju skaitam, teorētiski var pienākt brīdis, kad bankām kļūs problemātiski atmaksāt depozītos noguldītos līdzekļus. Tātad – cietīs cilvēki, kuri pilda savu sociālo funkciju kā noguldītāji. „Ir būtiski saprast galveno – parādi ir un būs jāatdod, jo tāds ir veselīgas ekonomikas un finanšu sistēmas priekšnoteikums,” skaidro parādu atgūšanas uzņēmuma “Lindorff Oy” Latvijas filiāles ģenerāldirektore Aleksandra Baranova.
Viņa pauž satraukumu par tendenci, kas pēdējā laikā kļūst arvien izteiktāka. „Iedzīvotāji pret cilvēkiem ar kavētām parādsaistībām izturas pārlieku empātiski un, šķiet, nav domājuši par monētas otru pusi – vai tā būtu arī gadījumā, ja paši respondenti būtu aizdevēji? Tāpat jāatceras, ka gadījumā, ja mans kaimiņš vai paziņa kavē maksājumus, bet es tos veicu regulāri un laikus – man bankas pakalpojumi (piemēram, kredītresursi) var kļūt dārgāki un grūtāk pieejami.”
Izglītos un konsultēs
Daudzi joprojām nezina, kādas sekas var būt parādu nemaksāšanas un tā dēvētās strausa politikas īstenošanas gadījumā. Lai izglītotu un konsultētu cilvēkus, kam ir kavēti kredīta maksājumi un kas nonākuši īslaicīgās finansiālās grūtībās, “Lindorff” nācis klajā ar jaunu finanšu izglītības iniciatīvu. Tas izveidojis portālu www.kavetsmaksajums.lv, kurā ikviens interesents var iegūt informāciju par maksājumu kavēšanas sekām un iespējām situāciju risināt. Tā ir tālmācība parādniekiem un visiem, kas interesējas par parādu atgūšanas un neapmaksātu rēķinu vadīšanas procesu.
Te var uzzināt, ko darīt, ja kavēts maksājums, un ko iesākt, ja vispār nav iespējams norēķināties. Portālā var iegūt informāciju par to, kā kopumā notiek parādu atgūšanas process, un uzzināt, kādas izmaksas veido galīgo summu, ko parādnieks būs spiests maksāt par kavētām kredītsaistībām.
"Teorētiski var pienākt brīdis, kad bankām kļūs problemātiski atmaksāt depozītos noguldītos līdzekļus."
“Portālā vienkāršā un saprotamā valodā izskaidrotas sarežģītas lietas,” teic A. Baranova. Tajā tiek sniegtas atbildes uz jautājumiem ne tikai par parādu piedziņu un saskarsmi ar parādu atgūšanas uzņēmumiem, bet arī par to, ko darīt, ja nokavēta maksa par dažādiem pakalpojumiem un atslēgta elektrība, ūdensapgāde vai internets. Portāla lietotāji var iesaistīties tā pilnveidošanā, uzdodot jautājumus un operatīvi saņemt atbildes. “Lai arī valstī ir krīze, neviens parādniekiem nepiešķirs indulgenci. Ja katrs no mums sakārtos savas finanses un savu maksātspēju, mēs varēsim palīdzēt valstij virzīties pretī tās ekonomikas un finanšu veselības uzlabošanai.”
„Lindorff” praksē bijuši arī gadījumi, kad klienta vārdā nācies atgūt parādus, kas radušies neprecīzi noslēgtu līgumu vai netaisnīgu to nosacījumu dēļ. „Ja parādniekam ir pierādījumi, kas liecina – parādam nav pamata, tie laikus jāceļ galdā, lai lieta nenonāktu līdz tiesai, tādējādi tikai paildzinot un sadārdzinot procesu,” iesaka uzņēmuma vadītāja. Tomēr šādu gadījumu nav daudz – daži simti deviņu gadu laikā.
Realitāte rāda, ka cilvēki lielākoties piekopj strausa politiku, un galvenais iemesls šādai rīcībai ir naudas trūkums. Svarīgi ir apzināties, ka lētāk ir parādu atmaksāt pēc iespējas drīzāk. „Parādi ir jāmaksā un ir jādomā, kā to izdarīt, nevis kā no tā izvairīties,” uzsver A. Baranova.
Lielākās parādnieces - sievietes
Situācija ar maksājumu kavējumiem Latvijā ir viena no vissliktākajām Eiropā. Privātpersonas rēķinu apmaksu kavē vidēji 20 dienas, uzņēmumi – 23 dienas.
Taču, lai cik dīvaini tas būtu, cilvēki kredītmaksājumu kavētājus nebūt nevērtē negatīvi un visbiežāk uzskata par tādiem pašiem kā visi pārējie, liecina “Lindorff” sadarbībā ar „OMG Latvia” veiktais pētījums par kavētu parādsaistību uztveri sabiedrībā. Aptuveni piektā daļa aptaujāto viņus dēvē par karstgalvjiem, kas nav pienācīgi izvērtējuši savus riskus, piemēram, iespēju zaudēt darbu, bet 16% uzskata par neveiksminiekiem. Interesanti, ka jaunieši šādus cilvēkus sliecas dēvēt par gudriniekiem, kuri zina, ka parādus var arī neatdot.
"Ir būtiski saprast galveno – parādi ir un būs jāatdod, jo tāds ir veselīgas ekonomikas un finanšu sistēmas priekšnoteikums."
Vairums visu “Lindorff” datubāzē esošo parādnieku (58%) ir sievietes. Viņas aizņēmušās pārsvarā dažādu patēriņa preču un pakalpojumu iegādei, savukārt vīrieši biežāk ņēmuši hipotekāros kredītus vai iegādājušies preci līzingā. Lielākā daļa parādnieku ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Vienu procentu parādnieku veido sirmgalvji vecumā no 80 līdz 89 gadiem. Vidējā kavēto parādsaistību summa kopā ar uzkrātajiem procentiem ir 260 lati.
Strausa politikas piekritēji
Parādsaistības nokārtot visbiežāk, izrādās, mudina sirdsapziņa – to norādījuši 68% respondentu. Turklāt visskaļāk tā par sevi atgādina vīriešiem, bet motivējošais faktors dzēst parādsaistības sievietēm ir rēķinu sūtītāja atgādinājums. Apmēram viena desmitā daļa aptaujāto neslēpj, ka izvairītos no parāda atmaksas, cik vien ilgi tas būtu iespējams. Interesanti, ka vīriešus divas reizes biežāk nekā sievietes neviens nevarētu pamudināt nokārtot kavētās parādsaistības – viņi censtos izsprukt no maksājumiem.
"Lai arī valstī ir krīze, neviens parādniekiem indulgenci nepiešķirs."
Uz jautājumu, kā rīkotos, ja būtu kavētas parādsaistības, ko nevarētu tuvākajā laikā dzēst, 80% pētījuma dalībnieku tomēr atbild, ka mēģinātu rast kopīgu risinājumu, sazinoties ar parāda atguvējiem, un vienotos par parāda atmaksu. Cilvēki ar vidējiem un zemiem ienākumiem (līdz 400 latiem) bieži atzīst, ka īstenotu strausa politiku, proti, mēģinātu novilcināt parāda atmaksu un pēc iespējas ilgāk censtos izvairīties no parāda atguvējiem.
Deviņu gadu laikā, kopš darbojas “Lindorff”, tā sarakstos bijuši 500 tūkstoši parādnieku, no kuriem nenokārtotas parādsaistības joprojām ir aptuveni 100 tūkstošiem. Parādnieku skaits gada laikā palielinājies aptuveni par vienu trešdaļu. Parādu piedziņas uzņēmumu klienti galvenokārt ir lielie pakalpojumu sniedzēji un bankas.
